Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekustamo īpašumu biznesmeņi un baņķieri, kas mediji un politiķu ietekmēšanai attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju biznesu tikai oficiālā līmenī šogad ieplānojuši iztērēt vairāk nekā 350 000 eiro, cer kardināli - pat vairāk nekā dubulti - samazināt summas, kas ārvalstniekiem jāiztērē īpašuma iegādei, lai tiktu pie kārotās termiņuzturēšanās atļaujas. Šie pagaidām slēptie priekšlikumi, kas jau ir sagatavoti Imigrācijas likuma grozījumu formā, attieksies ne tikai uz dārgiem luksus īpašumiem vien, - baņķieru un īpašumu biznesmeņu ierosinājumi to pieņemšanas gadījumā var attiekties pat uz sērijveida dzīvokļu cenām, padarot tās nepieejamākas Latvijas iedzīvotājiem.

Pietiek jau informējis, ka virkne dažādas reputācijas īpašumu tirgoņu, būvnieku un baņķieru ir apvienojušies, lai ar vairāk nekā 350 000 eiro prasoša fonda un tā organizētas mediju un politiķu ietekmēšanas kampaņas palīdzību "izsistu" savas intereses saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju biznesu.

Šo personu vidū ir nekustamo īpašumu tirgotājs Edgars Šīns, Valda Dombrovska ģimenes "3a portfeļa" pircēja Rietumu banka un tās akcionārs, Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko (attēlā), Krievijas mafiozā miljonāra Jurija Šeflera uzņēmums, politbiznesa veterāns Guntis Rāvis, Ainārs Pauniņš no bēdīgi slavenā uzņēmuma Re&Re, kāda persona no Andra Šķēles SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, vēl citi ļaudis ar tikpat apšaubāmu reputāciju - šāda

Šī kampaņa, par kuras nominālo vadītāju nozīmēts bijušais Zatlera partijas Saeimas deputāts Viktors Valainis, jau ir apjomīgi sākta īstenot vairākos preses izdevumos: vairāki drukātie mediji aktīvi reklamē 2. februārī paredzētu "konferenci/paneļdiskusiju" ar nosaukumu Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?, kā arī publicē apjomīgas intervijas ar termiņuzturēšanās atļauju biznesā tieši ieinteresētām personām, to pasniedzot kā "viedokļu apzināšanas turpināšanu par termiņuzturēšanās atļauju tēmu".

Kā rāda Pietiek rīcībā nonākusi dokumentācija, ko aizvadītajā nedēļā jau daļēji publiskojām, patiesībā šī, visticamākais, ir daļa no virknes pazīstamu, ne vienmēr labas reputācijas uzņēmēju apmaksātas un organizētas ilgtermiņa kampaņas, kuras īstenotāja oficiālais uzrādītais šāgada budžets pārsniedz 350 tūkstošus eiro un kuras mērķis ir ar dažādām metodēm panākt termiņuzturēšanās atļauju biznesa atjaunošanu iepriekšējos apmēros un pat paplašināšanu.

Šai kampaņai, kuras iedvesmotājs ir termiņuzturēšanās atļauju biznesā vitāli ieinteresētais uzņēmuma Latio īpašnieks Edgars Šīns un virkne ar viņu un šo biznesu saistītu personu, kā formālais īstenotājs ir nozīmēts nodibinājums Latvijas konkurētspējas attīstības fonds, kura vārdā uzstājas bijušais Reformu partijas deputāts Viktors Valainis.

Fonda oficiālie "galvenie uzdevumi" ir "pastāvīga dalība Saeimas, Ministru Kabineta, Ministriju sēdēs, kurās tiek skarti Fonda darbības saistītie jautājumi", "pastāvīga politisko procesu uzraudzība un situācijas eskalēšanās novēršana Fondu skarošajos jautājumos", kā arī "pastāvīgās politiskās konsultācijas" un "pastāvīga priekšlikumu izstrāde likumprojektiem, kas skar Fonda darbību".

Pietiek rīcībā ir gan fonda šā gada budžeta tāme, gan pirmā pusgada darbības plāns, kurā ar pirmo kārtas numuru minēts (šeit un turpmāk saglabāta oriģinālrakstība) "1. Imigrācijas likums un TUA (vissvārīgāka lieta)". Lai šo "vissvārīgāko lietu" īstenotu, paredzēta "pastāvīga politiskā dialoga veidošana ar Saeimas frakcijām" un "dalība Saeimas Komisijās un pozīcijas aizstāvēšana Imigrācijas likuma grozījumu procesā".

Šo uzdevumu īstenošanai fonds šogad tikai oficiāli paredzējis tērēt vairāk nekā 350 tūkstošus eiro, no kuriem lauvas tiesa - 139 200 eiro - paredzēta sabiedrisko attiecību kampaņām un reklāmai (108 000 eiro), "PR speciālistu pakalpojumiem" (18 000 eiro), kā arī "konferencēm", kam šogad paredzēts tērēt 12 000 eiro.

No fonda finansētāju līdzekļiem būtisks finansējums šogad paredzēts arī "regulārai sadarbībai ar universitātēm" (24 000 eiro), īpašam "atskaites pētījumam par pusgadu" (26 000 eiro) un arī sadarbībai ar Baltijas Starptautisko ekonomikas politikas studiju centru BICEPS, kam atvēlēti 20 000 eiro.

Tāpat fondam ir nepieciešams arī īrēts birojs Vecrīgā, kam saskaņā ar tāmi jāatrodas "blakus Saeimai"; kā fonda vadītāja atalgojums pēc nodokļu nomaksas minēti 3000 eiro, tāmē detalizēti aprakstīti arī citi fonda šogad plānotie izdevumi.

Par to, ka fonda darbību "diriģē" Šīns un ar viņu saistītas personas, šaubu nav: Pietiek rīcībā ir nonākusi arī elektroniskā pasta vēstule, kas izsūtīta no Šīna vadītās asociācijas LANĪDA e-pasta adreses un kurā tās pārstāve Irina Sjarki atsaucas uz "mūsu kopīgo, bez pārspīlējuma var teikt, ārkārtas situācijas sapulci š.g. 19.decembrī Rīdzenē", kurā, kā var saprast, pieņemts lēmums par kopēju darbību attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju biznesa attīstību.

Zīmīgs ir šī elektroniskā pasta vēstules saņēmēju loks, kas rada priekšstatu par personām, kas visaktīvāk iesaistījušās termiņuzturēšanās atļauju situācijas risināšanā. To vidū ir pats Šīns, uzņēmuma Vestabalt bijušā saimnieka Alda Plauža meita Līga, Arkādijs Suharenko no Rietumu bankas, Ralfs Jansons no New Century Holdings struktūrām un uzņēmuma Merks vadītājs Oskars Ozoliņš.

Tāpat iesaistīto personu vidū ir Oļegs Fiļs no Aizkraukles bankas, kāds Juris no Andra Šķēles uzņēmuma Uzņēmumu vadība un konsultācijas, Ainārs Pauniņš no Maksimas traģēdijā iesaistītā būvnieka Re&Re, Oļegs Alainis no Jurija Šeflera kompānijas, kas Daugavas malā būvē Z torņus, Guntis Rāvis no Skonto būves, kā arī daži mazāk zināmi uzņēmēji.

Fonda dalībnieki nav publiski zināmi, taču par tā līdzšinējiem finansētājiem skaidru priekšstatu dod nodibinājuma 2013. gada pārskats Lursoft datu bāzē (šodien publicējam ziedotāju sarakstu kopā ar tā izdevumu uzskaitījumu 2013. gadā un Šīna parakstītu vadības ziņojumu). Saskaņā ar to 2013. gadā, kad fonds jau nodarbojās ar termiņuzturēšanās atļauju biznesa aizstāvību, publicējot apjomīgas, bet neefektīvas reklāmas, 35 ziedotāji, kuri faktiski visi bijuši ieinteresēti termiņuzturēšanās atļauju biznesa attīstībā, kopā fondam saziedojuši 275 tūkstošus latu - tātad vairāk nekā 390 tūkstošus eiro.

Pietiek šodien publisko fonda un tā finansētāju sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, ko viņi vēlas nodrošināt ar sava finansējuma palīdzību. Publicējam gan Šīna, Suharenko un viņu kompanjonu sagatavotos grozījumus, gan pašreizējo likuma redakciju.

Pirmā termiņuzturēšanās atļauju biznesa pārstāvju vēlme:

Papildināt Imigrācijas likuma 23.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Ministru kabinets, izvērtējis ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī un koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktā minēto termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai, apturot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem, visu vai kādas konkrētās trešās valsts pilsoņiem. Ja ārzemnieks iesniedzis dokumentus attiecīgās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteiktais aizliegums uz visām vai kādu valsti, iesniegtos dokumentus izskata un lēmumu pieņem atbilstoši nosacījumiem, kādi bija spēkā iesniegto dokumentu iesniegšanas dienā.”

Pašlaik likumā nav šādas 23. panta 9. daļas.

Otrā termiņuzturēšanās atļauju biznesa pārstāvju vēlme:

Izteikt 23.panta pirmās daļas 29.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

„29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder Rīgas pilsētā vai viens vai ne vairāk kā trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka kā 180 000 euro, vai Latvijas Republikā citās iepriekš neminētās administratīvajās teritorijās – ne nemazāk kā 90 00 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:”

Pašreizējā likuma redakcija:

"29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 250 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:"

Trešā termiņuzturēšanās atļauju biznesa pārstāvju vēlme:

Izteikt 23.panta 29.punkta „d” apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) iegādāto Rīgas pilsētā vai Jūrmalas pilsētā esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka kā 58 000 euro vai Latvijas Republikā citās iepriekš neminētās administratīvajās teritorijās iegādāto nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka kā 28 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamo īpašumu kopējā vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja noteikto nekustamo īpašumu tirgus vērtību nedrīkst būt zemāka par šā punkta ievaddaļā norādīto vērtību;”

Pašreizējā likuma redakcija:

"d) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt zemāka par 250 000 euro,"

Ceturtā termiņuzturēšanās atļauju biznesa pārstāvju vēlme:

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...