Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē beigām 2015. gada otrajā pusē varētu materializēties nu jau vairākus pēdējos gadus regulāri aktualizētās runas par Drošības policijas (DP) ilggadējā šefa Jāņa Reinika (attēlā) nomaiņu amatā. 

To, ka šī valsts politiskajā vadībā aktuālā tēma "iesaldēta" vēl uz gadu, lai nekaitētu valsts drošības dienestu prestižam un Latvijas kā ES un NATO partnervalsts uzticamībai, Pietiek norādījuši vairāki informēti avoti.

Runas par DP priekšnieka Reinika nomaiņu pēc 15 gadiem amatā pēdējo pāris gadu laikā pastiprinās nu jau periodiski un parasti tiek noliegtas vai atslābst pašas bez rezultāta. Kā Reinika krēsla nestabilitātes iemesli tiek minēti vairāki - gan politiski, gan ar problēmām DP darbībā saistīti.

Pie politiskiem minama, piemēram, valdošās partijas Vienotība līderes Solvitas Āboltiņas it kā pastāvošā nepatika pret DP šefu, kā arī atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu un to strāvojumiem simpatizējošu politiķu uzskats, ka Reiniks ir cieši saistīts ar tā dēvēto "veco varu", konkrēti, ir lojāls Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm.

2012. gada februārī Pietiek rakstīja, ka Reinika jau ilgstoši vadītās DP nespēja ierobežot radikālās biedrības Dzimtā valoda līdera Vladimira Lindermana aktivitātes un nespēja jau ilgstoši atklāt, kas ir šīs radikālās organizācijas ierosināta referenduma par otru valsts valodu patiesie finansētāji, esot izpelnījusies vairāku Latvijas sabiedroto valstu dienestu kritiku.

Pēc Pietiek rīcībā tobrīd esošās informācijas, dažu ārvalstu specdienestu vērtējumā DP līdzšinējā rīcība un darbība saistībā ar Latvijā notikušo valodas referendumu, tā iniciatoru Lindermani un referenduma kampaņas finansētājiem tiekot vērtēta kā „DP impotence un katastrofāls vājums”.

It kā marginālāka, bet valsts politiskajai elitei būtiska iemesla dēļ ap to pašu laiku 2012. gada ziemā Reinika krēsls saļodzījās atkal. Incidents, kurā bija iesaistīta Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) un čečenu kopienas līderis Bislans Abdulmuslimovs, Reinika nomaiņu tobrīd padarīja reālāku nekā jebkad iepriekš. Pēc valsts otrās personas un čečenu uzņēmēja nejaušās tikšanās lielveikalā, kad Drošības policijas nodrošinātā Ābotiņas apsardze nebija novērsusi Abdulmuslimova tuvošanos, tā vietā sākot draudzīgas sarunas ar viņa miesassargiem, specdienestā pat sākās dienesta pārbaude.

Pietiek tolaik rakstīja par Āboltiņas un Abdulmuslimova tikšanos lielveikalā Sky&More 12. decembra vakarā drīz pēc Vienotības valdes sēdes. Jau tobrīd izskanēja pretrunīga informācija, vai abu sarunai bijis tikai gadījuma raksturs. Āboltiņa Pietiek lūgumam skaidrot tikšanās apstākļus toreiz neatsaucās, bet Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis šo faktu apstiprināja un atstāstīja, ka Āboltiņa partijas biedriem skaidrojusi: tikšanās ar čečenu uzņēmēju bijusi nejauša. Saeimas spīkere sajutusi apdraudējumu, kuru DP nodrošinātā apsardze, pēc viņas domām, nav spējusi novērst.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

21

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

FotoPirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību pagātnē un perspektīvā.
Lasīt visu...