"Tīrīšana" Drošības policijā atlikta, līdz beigsies Latvijas prezidentūra ES Padomē
PIETIEK03.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē beigām 2015. gada otrajā pusē varētu materializēties nu jau vairākus pēdējos gadus regulāri aktualizētās runas par Drošības policijas (DP) ilggadējā šefa Jāņa Reinika (attēlā) nomaiņu amatā.
To, ka šī valsts politiskajā vadībā aktuālā tēma "iesaldēta" vēl uz gadu, lai nekaitētu valsts drošības dienestu prestižam un Latvijas kā ES un NATO partnervalsts uzticamībai, Pietiek norādījuši vairāki informēti avoti.
Runas par DP priekšnieka Reinika nomaiņu pēc 15 gadiem amatā pēdējo pāris gadu laikā pastiprinās nu jau periodiski un parasti tiek noliegtas vai atslābst pašas bez rezultāta. Kā Reinika krēsla nestabilitātes iemesli tiek minēti vairāki - gan politiski, gan ar problēmām DP darbībā saistīti.
Pie politiskiem minama, piemēram, valdošās partijas Vienotība līderes Solvitas Āboltiņas it kā pastāvošā nepatika pret DP šefu, kā arī atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu un to strāvojumiem simpatizējošu politiķu uzskats, ka Reiniks ir cieši saistīts ar tā dēvēto "veco varu", konkrēti, ir lojāls Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm.
2012. gada februārī Pietiek rakstīja, ka Reinika jau ilgstoši vadītās DP nespēja ierobežot radikālās biedrības Dzimtā valoda līdera Vladimira Lindermana aktivitātes un nespēja jau ilgstoši atklāt, kas ir šīs radikālās organizācijas ierosināta referenduma par otru valsts valodu patiesie finansētāji, esot izpelnījusies vairāku Latvijas sabiedroto valstu dienestu kritiku.
Pēc Pietiek rīcībā tobrīd esošās informācijas, dažu ārvalstu specdienestu vērtējumā DP līdzšinējā rīcība un darbība saistībā ar Latvijā notikušo valodas referendumu, tā iniciatoru Lindermani un referenduma kampaņas finansētājiem tiekot vērtēta kā „DP impotence un katastrofāls vājums”.
It kā marginālāka, bet valsts politiskajai elitei būtiska iemesla dēļ ap to pašu laiku 2012. gada ziemā Reinika krēsls saļodzījās atkal. Incidents, kurā bija iesaistīta Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) un čečenu kopienas līderis Bislans Abdulmuslimovs, Reinika nomaiņu tobrīd padarīja reālāku nekā jebkad iepriekš. Pēc valsts otrās personas un čečenu uzņēmēja nejaušās tikšanās lielveikalā, kad Drošības policijas nodrošinātā Ābotiņas apsardze nebija novērsusi Abdulmuslimova tuvošanos, tā vietā sākot draudzīgas sarunas ar viņa miesassargiem, specdienestā pat sākās dienesta pārbaude.
Pietiek tolaik rakstīja par Āboltiņas un Abdulmuslimova tikšanos lielveikalā Sky&More 12. decembra vakarā drīz pēc Vienotības valdes sēdes. Jau tobrīd izskanēja pretrunīga informācija, vai abu sarunai bijis tikai gadījuma raksturs. Āboltiņa Pietiek lūgumam skaidrot tikšanās apstākļus toreiz neatsaucās, bet Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis šo faktu apstiprināja un atstāstīja, ka Āboltiņa partijas biedriem skaidrojusi: tikšanās ar čečenu uzņēmēju bijusi nejauša. Saeimas spīkere sajutusi apdraudējumu, kuru DP nodrošinātā apsardze, pēc viņas domām, nav spējusi novērst.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
