
Tonis ir mainījies: Dž. D. Venss tagad uzskata Eiropu un ASV par svarīgiem partneriem
Gabrielius Landsberģis09.05.2025.
Komentāri (0)
Šorīt Vašingtonā man bija vieta pirmajā rindā, lai klausītos ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa runā. Tāpat kā lielākā daļa klātesošo es biju gatavs uzklausīt vēl vienu lekciju un redzēt, kā transatlantiskās attiecības manu acu priekšā kļūst arvien saspīlētākas. Taču mēs bijām patīkami pārsteigti.
Tonis ir mainījies. Dž. D. Venss tagad uzskata Eiropu un ASV par svarīgiem partneriem. Kas tieši ir mainījies un kāpēc?
Manuprāt, pēdējo mēnešu notikumus varētu raksturot kā ASV ārpolitikas satricinājumu. Būtībā uzskats, ka Amerikas Savienotās Valstis, iedvesmojoties no Silīcija ielejas revolucionāriem, var piedāvāt jaunu un vispārpieņemtu pasaules redzējumu, balstās uz to, ka ASV ir neaizstājamas citām valstīm.
Un tas, kas tikko notika, bija atziņa, ka ASV joprojām ir ārkārtīgi svarīgs Rietumu sabiedrotais, bet... pasaules uzskats, ko ASV vēlas, lai pieņemtu sabiedrotie, vienkārši nav pieņemams lielākajai daļai no tiem.
Dž. D. Venss minēja vairākus punktus, kas, manuprāt, parāda ASV galvenās vājās vietas.
1) ES iepirkumi ASV ieročiem.
ASV vēlas daļu no triljoniem eiro, kas tiks tērēti aizsardzībai. Un administrācija ir neapmierināta, ka Eiropa, šķiet, izvēlas aizstāt amerikāņu produktus ar saviem, nevis palikt vāja un neaizsargāta, meklējot lētākas alternatīvas.
Visi pēdējo mēnešu paziņojumi lika Eiropai apšaubīt, ka ASV ir uzticams partneris, kad runa ir par lielāko drošības apdraudējumu – Krieviju. Un, ja Eiropa šaubās par šo partnerību, tā neieguldīs naudu ASV aprīkojumā, vismaz ne tādā apjomā, kā bija plānots, kad šaubas bija mazākas. Nevar vienlaikus gribēt visu. Vai nu ASV ir gatavas kopā ar Eiropu (tostarp Ukrainu) aizstāvēt Eiropu pret Krieviju, vai arī Eiropa lēnām, neefektīvi, bet neizbēgami sāks stiprināt savu pozīciju un tādējādi iegūs autonomiju un ietekmi.
2) ES regulējums.
Dž. D. Venss minēja, ka Brisele netaisnīgi izturas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem. Manuprāt, šis viedoklis ir ASV administrācijas uzbrukuma Briselei pamatā. Jūs varat smieties, nicināt vai kritizēt Briseli, bet tai ir milzīga regulējoša vara ārkārtīgi blīvā un bagātā tirgū. Un, ja jūs vēlaties iekļūt šajā tirgū, jūsu ceļš ved caur Briseli.
Un, kas ir vēl biedējošāk no ASV administrācijas viedokļa, — lielākā daļa eiropiešu patiesībā atzinīgi vērtē šo regulējumu. Daudzi uzskata, ka tas padara viņu dzīvi drošāku un tādējādi labāku. Tātad uzbrukumi Briselei tās it kā nedemokrātiskās dabas dēļ ir vienkārši vēl viens uzbrukums jebkādiem ierobežojumiem Vašingtonas varai. Jūs varat izmantot oligarhijas metodes, lai nokļūtu ASV varas augstākajos ešelonos, bet acīmredzot tas nepalīdz mainīt lietas Eiropā.
Atzīstu, ka tas var būt tikai vēlējums, bet man šķiet, ka Trampa dedzīgā rīcība nav iebiedējusi vai paralizējusi Eiropu, liekot tai pakļauties. Un cena, ko amerikāņi maksā par šo haosu, var būt lielāka, nekā sākotnēji gaidīts.
Ja tas viss ir taisnība, mācība ir skaidra. Stāviet savā vietā, esiet stingri, turiet durvis atvērtas, atgādiniet visiem par kopējām vērtībām un kopīgajām interesēm un turpiniet darīt to, kas ir pareizi. Un kas zina, varbūt cilvēki mainīs savu viedokli, tāpēc varbūt [to darīs] arī valstis.
Tāpēc es pametu telpu, cerot, ka mana intuīcija izrādīsies pareiza. Vismaz šoreiz mana intuīcija nebija pesimistiska.
Tomēr Trampa izraisīto pārmaiņu pirmais upuris bija uzticēšanās. Tā ir ļoti dārga vērtība, kas veidota gadu desmitiem ilgi, un to atgūt būs ļoti grūti. Uzticēšanās būs jābūt visu sarunu starp Briseli un Vašingtonu pamatā — gan par tirdzniecību, gan regulējumu, gan drošību.
Ja būtu bijusi iespēja uzrunāt viceprezidentu, es viņam būtu teicis atklāti: „Krievija ir agresors. Ukraina ir upuris. Mēs atbalstām upuri. Ir sarkanās līnijas, kuras Eiropa nevar un nepārsniegs."
Tulkojums - @cosmix





Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:





































