Iesaki rakstu: 
Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Kā jau sabiedrotajam pieklājas, Putins uz 24.jūnija parādi uzaicināja arī savu kaimiņvalsts galvu – Aleksandru Lukašenko. Abus saista daudz kopīgu lietu, ja runājam par vadības stilu un ilgdzīvotspēju varas virsotnē. Tomēr pēdējā laikā tik siltās abu valstu vadītāju attiecības nedaudz sašķobījās, jo Lukašenko nevēlējās kļūt par Putina vasali, tādējādi ļaujot viņam ieņemt vēl ietekmīgāku amatu, uz ko Putins atbildēja viņam raksturīgā stilā – piegrieza krānu (te domāti naftas produktu un gāzes piegādes).
Jāatzīmē, ka tieši Lukašenko nevēlēšanās kļūt par Putina vasali vislielākā mērā sekmēja Krievijas Konstitūcijas grozījumu izstrādi, lai Putins saņemtu ko vēlas – turpinātu valdīt. Bet nu, ja jau reiz Putins aicina, tātad – uzskata Lukašenko par savu draugu un sabiedroto. Tomēr faktiskā abu uzvedība liecināja pavisam par ko citu:
Svinīgā pasākuma sākumā, kad Putins piecēlās, lai noklausītos Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu ziņojumu, ka parādei viss sagatavots, kājās piecēlās visa izmeklēto viesu tribīne, taču Aleksandrs Lukašenko pat nepakustējās. Pēc parādes, kad Putina uzaicinātie reģiona valstu līderi stājās vienā rindā, lai noliktu ziedus pie Nezināmā karavīra kapa Aleksandra dārzā, Lukašenko demonstratīvi samainījās ar citu cilvēku, lai nebūtu jāstāv blakus Putinam. Video no pasākuma liecina, ka Putins šo žestu pamanīja.
Ceļā uz Nezināmā karavīra kapu Putins sarunājās ar Kazahstānas, Uzbekistānas, Moldāvijas un Tadžikistānas līderiem, taču Lukašenko turējās atstatus un runās neiesaistījās. Baltkrievijas ziņu portāla korespondents pamanīja, ka Putins, sasveicinoties ar sabraukušajiem, nepaspieda roku 15 gadus vecajam Nikolajam Lukašenko, kurš ar tēvu sēdēja pirmajā skatītāju rindā.[1]
Viss iepriekš minētais ir it kā nenozīmīgi sīkumi, bet pasaka daudz ko. Jāatzīst, ka jau iepriekš abi valstu vadītāji bija pamanījušies apmainīties kā ar savstarpējām “laipnībām”, tā arī zemtekstu darbībām, piemēram, hokeja spēlē, kurā tikai Putinam bija komandas kapteiņa krekliņš.
Labi, tas jau ir pagājis, bet mani pārsteidz kaut kas pavisam cits. Tas būtu: pašlaik kā Krievijā, tā arī Baltkrievijā notiek svarīgi procesi – balsošana/vēlēšanas. Krievijā balsošana par konstitūcijas grozījumiem, kuru patiesā būtība ir nodrošināt Putinam prezidenta vai jau, precīzāk sakot, cara amatu līdz mūža beigām, savukārt Baltkrievijā – prezidenta vēlēšanās, kurās jau kārtējo reizi uzvaras laurus, visticamāk, plūks Lukašenko.
Abi izcēlušies ar to, ka savus oponentus spēj nolikt pie vietas ar spēku un nekaunību, nevis gudrību. Tamdēļ balsojuma rezultāti vairāk saistīti ar to, ka viņi izmanto savas varas sviras, lai vēlēšanu/balsojuma rezultāti būtu viņiem labvēlīgi, nevis atspoguļo patieso sabiedrības viedokli. Šādi skatot, pat ja abi ierīkotu vēlēšanu iecirkni aitu kūtī un balsot ļautu tikai tajā dzīvojošām aitām (te tik tiešām domāju dzīvniekus), tad atklātos, ka visas aitas ir nobalsojušas un pat parakstījušās.
Tiesa, ja salīdzina Putina valdīšanas vērienus ar Lukašenko vērieniem, tad jāatzīst, ka pēdējais tāds mazs gariņš vien sanāk. Nu nav Lukašenko tā sašmucējies kā Putins.
Pirms rakstu tālāk, uzreiz pasaku, ka neesmu bijis un nebūšu Lukašenko metožu piekritējs. Punkts un āmen. Tomēr vienu interesantu lietu grūti nepamanīt. Proti, notikušās akcijas pie Baltkrievijas vēstniecībām. Tādas notikušas Rīgā, Telavivā, Parīzē, Londonā, Viļņā, Vīnē un vairākās citās pilsētās. Jautāsiet - pret ko protestējuši? Atbilde vienkārša, bet savā ziņā neloģiska – pret Baltkrievijā notiekošajiem procesiem pirms 9.augustā paredzētajām prezidenta vēlēšanām.
Noteikti tagad kāds iedomāsies – kamdēļ neloģiska? Lukašenko tak apspiež demokrātiju utt.. Tik tālu pareizi, bet – paskatīsim ko nedaudz plašāk. Sanāk, ka ir virkne aktīvistu, kuri ir demokrātijas aizstāvji, bet tagad satraucas par vēlēšanām Baltkrievijā, kurām jānotiek 9.augustā, bet pavisam ignorē faktu, ka tieši šajā brīdī notiek balsošana Krievijā par konstitūcijas grozījumiem, ar kuriem Putins kļūs faktiski par caru.
Lukašenko autoritārisms ir zināma lieta, bet, tā nu nepavisam pat tuvu nestāv klāt tam, ko sastrādā Putins. Kaut kā nav nācies pamanīt, ka demokrātiju aizstāvji būtu veikuši arī kādas protesta akcijas pie Krievijas vēstniecības.
Labi, Latvija ir viena lieta, bet pievērsīsim uzmanību iepriekš nosauktajām pilsētām. Vai man vienīgajam tās asociējas ar pilsētām, kurās parasti ļoti aktīvi darbojas Krievijas specdienesti? Nez, varbūt tā sanāk vienkārša sakritība. Pat, ja arī tā ir sakritība, tad lielākais ieguvējs no tās ir tieši Putins, jo viņam tagad ir visizdevīgāk, ka pasaules plašsaziņas līdzekļu lokā ir nonākuši notikumi saistībā ar gaidāmajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, nevis tiek atspoguļots balsošanas cirks Krievijā.
Te nu atkal kāds varētu iesaukties: vai tik tiešām Putins kaut ko tādu varētu nodarīt savam draugam Lukašenko?! Te tad man atliek iesaukties: Eu, pamostieties, ja ir tāds draugs kā Putins, tad ienaidnieki vairs nav vajadzīgi. Arī Lukašenko nav “svētā govs”, un tamdēļ tik laika jautājums – kad būs redzams, kādu atbildes “pārsteigumu” viņš būs sagatavojis.
[1] https://www.tvnet.lv/7003795/putins-un-lukasenko-parade-apmainas-nelaipniem-zestiem
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
