Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros
Raivis Zeltīts, Austošā Saule13.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Amerikāņu sabiedrība ir nogurusi no anti-balto rasisma, ko pauda “Black Lives Matter” kustība, no transdženderisma ideoloģijas, kas uz mūžu sakropļo apjukušus jauniešus, un no vārda brīvības ierobežojumiem. “Woke” ideoloģija ir šķēlusi Rietumu sabiedrību un vājinājusi tās spēju stāties pretī ārējiem draudiem. Šī kustība pārauga neiecietīgā dogmatikā un destrukcijā, “atceļot” cilvēkus par politkorektuma pārkāpšanu, apvainojot viņus “homofobijā” un “rasismā”, pieprasot mesties ceļos jaunas pseidoreliģijas priekšā.
Šī uzvara ir svarīga ne tikai Amerikas, bet arī visas Rietumu pasaules nākotnei. Rietumiem ir jāatgūst sava identitāte un spēks, lai stātos pretī autoritārajiem režīmiem un iekšējiem izaicinājumiem. Krievija, Ziemeļkoreja, Irāna un citi tirāniskie režīmi priecājās par Rietumu pasauli, kas tā vietā, lai apbruņotos un kļūtu stiprāka, strīdējās par dzimuma maiņas operācijām bērniem, “balto privilēģijām” un to, vai sieviešu boksā ir jāpiedalās vīriešiem.
Apjukums vērtībās rada apjukumu rīcībās. ASV pret agresorvalsti krieviju rīkojās kā apjukusi – Džo Baidena administrācija, neskatoties uz daudziem pareiziem lēmumiem, nespēja formulēt uzvaras ceļu. Visu ārdoša, šaubu pilna un kaunā balstīta ideoloģija uzvaru pret pārliecinātu pretinieku nevar nest, – to var tikai spēki, kas tic savas kultūras, tautas un ģimenes vērtībām. Tas negarantē, ka Tramps rīkosies pareizi, taču šāda iespēja pirmo reizi pastāv. Iepriekš tās nebija.
Kā latviešiem, kā Ukrainas draugiem mums ir jācer uz iespējami stingrāku ASV nostāju pret Krieviju. Tas ir mūsu diplomātu uzdevums – atrast argumentus, kas rezonē jaunajā ASV politiskajā realitātē, veidot izpratni par mums kā nozīmīgu ASV sabiedroto. ASV interesēs ir stipra Centrālā-Austrumu Eiropa. Mūsu interesēs ir stipra ASV – kā vadošajai Rietumu valstij pārmaiņas tās politiskajā un kultūras stāvoklī izplatīsies viļņveidīgi uz pārējo Rietumu pasauli, tajā skaitā Latviju.
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.