Iesaki rakstu: 
Vispirms atgādināsim sev seno pasaku, kurā ir aprakstīts runcis zābakos un karalis. Runča zābakos īpašnieks, puisis plikadīda, domāja, kā lai nokļūst pie karaļa meitas un iegūst bagātības. Runcis zābakos sarunāja ar zemniekiem, laukstrādniekiem, ka viņi uz garām braucošā karaļa jautājumam par to, kam pieder šie lauki, atbildēs, ka šīs bagātības piederot marķīzam Karabasam.
Tagad mēs aizvien vairāk uzzinām, kurš ir šis Karabass. Amerika ir valsts, kurā pasaka kļūst par īstenību un ikviens var piedalīties Lielā sapņa realizēšanā, protams, ja nonāk vecāko biedru orbītā.
Ak, šis Īlons Masks
Hitleriskajā Vācijā viens no pazīstamākajiem zinātniekiem bija Verners fon Brauns. Fiziķis, atombumbas radītājs, atriebības ieroču tēvs un līdzīgi epiteti sen iegājuši 2. Pasaules kara vēstures grāmatās. Pēc kara viņš pārcēlās uz Ameriku, kur produktīvi strādāja raķešu jomā, kalpojot tēvocim Semam.
Drīz pēc 2. Pasaules kara viņš pabeidza romānu „Projekts Marss”. Tajā zemes iedzīvotāji dodas uz Marsu. Uz Marsa rodas jautājums, kas ir Marsa valdnieks. Uzzinām, ka uz Marsa ir labas pārvaldības modelis, kura centrā ir neliela cilvēku grupa, apmēram desmit, kurus vada Īlons.
Īlona Maska vectēva, kurš dzīvoja arī Dienvidāfrikas republikā, uzskati raksturoti kā rasistiski, pat antisemītiski. Šeit svarīgi minēt, ka viņš bija “tehnokrātu kustības” dalībnieks. Šie uzskati šobrīd kļūst dominējoši Amerikā. Savukārt saskaņā ar Īlona Maska paša atziņu viņa tēvs bijis Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbinieks.
Lieki atgādināt, ka Īlona Maska kompānijas ir apjomīgi piegādātāji Amerikas speciālajiem dienestiem un šī abpusējā sadarbība turpina uzplaukt. Viņš sen nokļuvis Amerikas speciālo dienestu orbītā. Tomēr Īlons Masks nav marķīzs Karabass. Viņš pilda svarīgas funkcijas, un viena no tām ir ar segvārdu “cīņa ar birokrātiju”.
Ak, šī politiskā semiotika
Zīmes apliecina indivīda piederību kādai grupai, ciltij, klanam, īpaši jau politikā. Viena lieta, ar ko Masks kļuva papildus slavens, bija šī gada sākumā viņa it kā nacistu hitleriešu sveiciens, attiecībā uz kuru viņš taisnojās, ka tas esot bijis vienkārši sveiciens auditorijai un nekādā mērā tas neesot nacistu zīme.
Drīz pēc tam – otrais – šādu pašu šķietamo nacistu sveicienu publiski izpildīja vēl viens zināms personāžs Stīvens Banons, kurš ir viens no labākajiem Trampa maga kustības ekseģētiem. Treškārt, amerikāņu mūziķis Kanje Vests izraisīja noraidījumu un riebumu, kad viņš nupat izdeva jaunu dziesmu ar nosaukumu "Heil Hitler". Tā ir hiphopa melodija ar kora līniju "Nigga, heil Hitler". Pie kam laida to klajā 8. maijā, Hitlera sakaušanas gadadienā. Nenormāli, kas notiek šī cilvēka galvā.
Iespējams, ka tās ir tikai nejaušas sagadīšanās kā viss, kas notiek tā sauktajā lielajā plānveida politikā. It īpaši, ja paraugās uz vēl vienu politiskās semiotikas elementu, proti, atšķirībā no prezidenta Trampa fifīgajām MAGA cepurēm, kuras pārsvarā ir tikai sarkanā krāsā, Īlonam Maskam šīs cepures ar Maga uzrakstu ir melnā krāsā.
Varbūt kioskā sarkanās bija izpirktas, tomēr rinda amerikāņu analītiķu uzskata, ka Masks tādējādi izrāda savu piederību “tumšās apgaismības” ģintij (Kērtiss Jarvins ir viens no redzamākajiem praviešiem). Tas ir pret demokrātiju, pret vienlīdzību vērsts, reakcionārs domu virziens, kas redz valsts pārvaldi kā autokrātisku, jo demokrātijas rezultāti Amerikā esot klaji neapmierinoši.
Šeit ir saskarsme ar “tehnokrātu” pārliecību. Valsti vajagot pārvaldīt “tehnokrātiski”, ar stingru roku. Pārvaldīt valsti ne vienkārši kā biznesu, bet precīzāk tieši kā investīciju fondu biznesu. Ap prezidenta Trampa administrāciju spieto gan investīciju fondu cilvēki, gan “tehnokrāti”, kuriem mākslīgais intelekts ir instruments kontroles pastiprināšanai atbilstoši labas pārvaldības garam un saskaņā ar Karabasu.
Ak, šis Blackrock
Blackrock laikam tomēr ir pati lielākā firma pasaulē. Tomēr pateikt tikai tik daudz nozīmētu neko nepateikt. Tā ir liels / nozīmīgākais akcionārs desmit lielākajās Amerikas bankās. Parocīgi ir tas, ka pats Blackrock nav banka un līdz ar to tam nav jāievēro banku transparences un citi noteikumi.
Blackrock pieder ievērojams apjoms akciju vairākos tūkstošos uzņēmumu gan Amerikā, gan citās valstīs. Blackrock ir viens no nozīmīgākajiem akciju turētājiem gandrīz visos Vācijas biržas uzņēmumos. Uz seno jautājumu, kam pieder vācu ekonomika, tagad ir kristāldzidra atbilde. Nejauša sagadīšanās ir tāda, ka esošais vācu kanclers bija Blackrock vadītājs Vācijā. Savukārt iepriekšējā valdībā vairākas vadošas amatpersonas bija ar Blackrock saknēm, tai skaitā H.Barča, kas de facto veidoja ekonomikas politiku.
Blackrock pārvalda virs desmit triljoniem dolāru lielu aktīvu apjomu, konsultē Eiropas Komisiju. Blackrock vadošo lomu Ukrainas epopejā attiecībā uz parādu pārstrukturēšanu un Ukrainas atjaunošanas - tātad finanšu - pārvaldīšanu jau rakstījām šeit.
Uzņēmums Blackrock radikāli atšķiras no visiem citiem uzņēmumiem - tas operē lielāko vai vienu no lielākajām pasaulē IT sistēmām ar skanīgo nosaukumu “Aladins”. Tā monitorē visus finanšu procesus pasaulē un papildus “pie reizes” arī laika apstākļus, veselības datus, sociālo tīklu analītiku.
Līdzās Blackrock pastāv vēl trīs citi līdzīgi aktīvu pārvaldītāji, kuru kopā pārvaldīto aktīvu apjoms ir stipri lielāks nekā Amerikas vai Ķīnas kopprodukts. Sagadīšanās ir tāda, ka šis lielais četrinieks ir akciju turētāji arī viens pie otra. Marķīzs Karabass kaut kur pavisam tuvu.
Ak, šis valsts budžets
Valdības grāmatvedības standarti, varētu domāt, ir pasaulē garlaicīgākā lieta. Tie pastāv ikvienā valdībā attiecībā uz budžeta naudas izlietošanu, apraksta tātad fiskālo politiku.
Šeit ir jāatzīmē īpašs notikums 2018. gada oktobrī. Toreiz Amerikā visi mediji rakstīja par jauna augstākās tiesas tiesneša (tiesnesis Kaveno) apstiprināšanu amatā. Strīdi par un pret viņu bija nedēļu vai pat mēnešu garumā, līdz oktobrī viņu ievēlēja.
Tomēr šajā mediju trokšņa aizsegā vienlaicīgi tika izdarīts vēl viens svarīgs lēmums, par kuru saprotami nerakstīja mediji, jo to uzmanība bija pievērsta citam tematam. Tika pieņemti jauni noteikumi attiecībā uz Amerikas valsts budžeta grāmatvedības standartiem fasab 56. Šis grandiozais dokuments ievieš jaunu procedūru par valsts budžeta naudas tērēšanu, proti, vārdos nenosaukta amatpersonu grupa slepenā procedūrā drīkst lemt, ka publiski nezināmi lielu budžeta summu izlietojums netiek publiski atšifrēts. Pie kam tas attiecas uz medaļas abām pusēm: gan uz valdības budžetu – tātad izdevumu aspektā, gan uz privāto piegādātāju budžetiem viņu ienākumu aspektā.
Ikviens no lielajiem Amerikas valdības piegādātājiem tagad, iesniedzot publiskas ziņas par savu bilanci, daļu no saviem ienākumiem no valdības pasūtījumiem vairs neuzrāda publiski, aizbildinoties ar nacionālās drošības argumentiem.
Tādējādi publiski nav zināms, cik tieši naudas no budžeta iestādēm ir aizskaitīts tieši kam un tieši kādiem nolūkiem. Šī standartu nozīme ir patiesi fundamentāla.
Klausoties Īlona Maska atklājumos no efektivitātes ieviešanas reidiem pārvaldes iestādēs, uzzinām, ka lielu valsts budžeta summu izmaksas sistēmiski notiekot bez skaidra adresāta un pamatojuma un varot tikai noplātīt rokas no sērijas “nez, kur tā visa budžeta nauda paliek”.
Ak, šie birokrāti
Viena no šī gada lielajām specoperācijām ir ar koda vārdu “Īlona Maska cīņa ar birokrātiju”. Tā kalpo vairākiem mērķiem.
Pirmkārt, tiešām pret ierēdņiem. Tie objektīvi traucē apgūt valsts budžetu, un lielie piegādātāji labprāt redzētu, ka ierēdņi nestāv ceļā un netraucē, mēģinot ievērot likuma un godīgu iepirkumu ietvarus. Ierēdņu darbu pakāpeniski varētu aizstāt mākslīgais intelekts, kuru uzstādīs šie paši lielie piegādātāji. Amerikā daudzas valsts funkcijas ir privatizētas, un šis process strauji jāturpina.
Otrkārt, visi lielie uzņēmumi, kas piegādā preces un pakalpojumus valstij, pieder vai vismaz izmanto tā sauktās Volstrītas pakalpojumus. Tāpēc no ierēdņu varas samazināšanas iegūst arī lielākās bankas – monetāro politiku tās jau ietekmē šobrīd, un to klusais sapnis ir pakļaut sev pilnībā arī fiskālo politiku, proti, finanšu ministriju un valsts budžeta tērēšanu.
Treškārt un galvenokārt, šī operācija ļauj iegūt datus – lielāko vērtību. Mākslīgajam intelektam, ko attīsta gan Masks, gan citi, ir nepieciešami dati. Visai drīz redzēsim, cik ticams ir pieņēmums, ka tagad Maska rīcībā nonākuši dati no tām valsts iestādēm, kuros datu ir visvairāk – Valsts ieņēmumu dienesta, Sociālās aģentūras, Finanšu ministrijas. Bez šiem datiem amerikāņi var ķīniešiem zaudēt konkurences cīņā, kuri dažos mākslīgā intelekta aspektos ir apsteiguši amerikāņus.
Secinājumi
Razbainieku un negantnieku pasaulē ir daudz, un viņi mēģina izmantot katru mirkli. Tāpēc šajā izmaiņu laikmetā regulāri sev jāuzdod jautājums, vai mēs pieri pret grīdu dauzām pareizajā baznīcā. Visi kļūdās, bet, ja pārāk ilgi dauzīt pieri pie nepareizā osuārija, tad nekādu plāksteru nepietiks.
* konsultāciju uzņēmuma Amber advisory vadītājs
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
