Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Avīzes žurnālistei Mārītei Libekai, kas ikdienā parakstās kā Māra Libeka, varētu būt valsts prezidenta Egila Levita pateicība par „izpalīdzēšanu”, uzdodot „pareizos” jautājumus un neuzdodot „nepareizos” brīdī, kad pērn klajā bija nākusi grāmata „Viltvārdis” un E. Levitam pēc ilgstošas izvairīšanās un izlocīšanās vajadzēja nākt klajā ar versiju par grāmatā atklātajiem faktiem.

M. Libeka ir starp tiem divpadsmit esošajiem un bijušajiem žurnālistiem, kuriem  Ordeņu kapituls E. Levita virsvadībā neilgi pirms 4. maija svētkiem nolēma piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni.

Oficiālais pamatojums ir – ordeņus piešķirt „par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku”.

Taču vismaz M. Libekas gadījumā „nozīmīgākais ieguldījums demokrātijas stiprināšanā”, iespējams, ir bijusi gatavība pagājušā gada jūlijā uzdot E. Levitam iepriekš saskaņotus jautājumus intervijā, kuru bija organizējusi Valsts prezidenta kanceleja, un pēc tam šo interviju publicēt ar virsrakstu „Patiesība par valsts prezidenta ģimeni, pilsonību un izglītību”.

Šajā intervijā E. Levitam, kurš pirms tam bija stomījies un izlocījies saistībā ar grāmatā „Viltvārdis” publicētajiem faktiem par viņa ģimeni, iespējamo saistību ar Valsts drošības komiteju, izceļošanu no PSRS un pēcāko izmelošanos par saviem radurakstiem, tika dota iespēja atbildēt tikai saistībā ar viņam ērtām tēmām. Nekādus citus viedokļus un faktus Latvijas Avīze šai sakarā publicēt nevēlējās, par to pat oficiāli paziņojot.

"Droši vien to var dēvēt dažādi. Es pie labākās gribas to nespēju dēvēt citādi kā par prostitūtas un klienta attiecībām," - tā ordeņa piešķiršanu sociālajā tīklā Twitter komentējis grāmatas "Viltvārdis" autors Lato Lapsa.

Detalizēti fakti gan par šīs intervijas tapšanas apstākļiem, gan par Latvijas Avīzes īpašnieka, miljonāra Olafa Berķa lomu tajos tiks publicēti „Viltvārža” otrajā, papildinātajā izdevumā. Savukārt pašlaik, lai plašāk aprakstītu žurnālistes M. Libekas „pakalpojumu”, par kuru viņa tagad, ļoti iespējams, saņēmusi „samaksu”, atkārtoti publicējam pagājušā gada vasarā kāda lasītāja iesūtītu analīzi par M. Libekas publicēto „patiesību”, uzskaitot tajā atrodamās nesakritības, falsifikācijas un melus.

Egila Levita seši skaidrojumi par „Viltvārdi” – un tas ir viss?

Pietiek lasītājs

Piederu pie tiem cilvēkiem, kas gandrīz nekavējoties pēc grāmatas „Viltvārdis” iznākšanas to iegādājās, divās dienās izlasīja un sāka gaidīt – ko tad teiks tās galvenais varonis. Gaidīt nācās ilgi, divas nedēļas, līdz „Latvijas Avīze” interviju ar Egilu Levitu pieteica kā „patiesību” par viņa ģimeni, pilsonību un izglītību. Izlasīju un, maigi izsakoties, esmu vīlies – ja tas ir viss, ko saistībā ar jauno grāmatu un tajā minētajiem faktiem var minēt valsts prezidents, tad tas ir ļoti, ļoti, ļoti aizdomīgi un skumji.

Tātad no visiem grāmatā minētajiem faktiem tās galvenais varonis ir nolēmis atspēkot... jā, ne pārāk daudzus – sešus. Tieši tā – no desmitu desmitiem precīzi sešus.

Pirmais: „Mana mamma Ingeborga Bārga ir dzimusi 1926. gadā, bet pēc laulībām ieguvusi uzvārdu Levite. Viņas māte ir Auguste Bārga, kurai bija 21 gads, kad piedzima mana mamma. Auguste uzauga Vācijā, no kurienes nesen bija atbraukusi uz Latviju. Šodien ārlaulībā dzimst apmēram puse bērnu, bet toreiz tas neskaitījās labi, ka neprecētai sievietei piedzimst bērns. Tādēļ Augustes vecāki - Karlīne un Jānis Bārgi - adoptēja manu mammu Ingeborgu.”

Šis tiešām tā arī varētu būt. Atklāts, protams, paliek jautājums, kāpēc visās savās plašajās intervijās par senču radurakstiem Egils Levits šo faktu bija slēpis. Bet labi – gadās. Faktiski gan šis „atklājums” rada tikai jaunu jautājumu un neskaidrības – ja reiz Auguste bērnu piedzīvojusi kaut kur no malas, tad kas ir īstais Egila Levita sencis? Kādi brīnumi vēl tiek slēpti tur?

Vēl kas: ja Augustes vecāki adoptēja mazmeitu Ingeborgu kā savu meitu, tad Ingeborgas anketā padomju laikā Augustei bija jābūt pieminētai kā Ingeborgas māsai, bet... nekā tāda nav. Ingeborga anketā, ko ar savu roku ir aizpildījis Egils Levits, ir norādījusi kā māti 1875.gadā dzimušo Karolīnu Bargs, dzimušu fon Maijeri (meli, protams), un māsu - 1916.gadā dzimušu Martu Ercenu, dzimušu Bārgs. Un kur tad Auguste? Levitu ģimene krāpa VDK, kā vien ienāca prātā, un čeka visu labticīgi ņēma pretī?

Un vēl – nedaudz matemātikas. Levita māte Ingeborga dzimusi 1926.gadā. Ingeborgas oficiālā māte Karolīna dzimusi 1872. vai 1875.gadā;. Karolīnes māte Lība dzimusi 1822.gadā. Levita pieminētā ārlaulības vecmamiņa Auguste dzimusi 1904.gadā un viņas nav nevienā Levitu deklarācijā ne kā mātes ne kā mātes māsas.

Nav šaubu, ka viltvārdis atkal samelojies, jo, skaiti kā gribi vecmāmiņa vai vecvecmāmiņa Lība nenodzīvoja pat līdz 1940.gadam, kaut arī 1936.gadā tika atzīta par vecāko sievieti Latvijā. Saskaitiet arī šīm sievietēm gadu skaitļus: Lība - 1822.gads un meita Karlīna - 1872.gads. Starpība – 50 gadu. Tur arī kāds ārlaulības bērns tika legalizēts?

Otrais: „Vēlāk Auguste apprecējās ar manu vectēvu Jāni Ermansonu. Abi tika izsūtīti kopā ar manu vecvecmāti Karlīnu. Vecvectēvs Jānis Bārgs tajā laikā vairs nebija dzīvs - viņš nomira 1928. gadā. Tas ir diezgan manipulatīvi šo faktu izlaist.”

Šis jau ir krāšņi: grāmatā Jāņa Bārga nāve 1928. gadā ir pieminēta veselas četras reizes. Interesanti – pilsonis viltvārdis grāmatu nemaz nav izlasījis vai arī tiešām vienkārši nespēj nemelot?

Trešais: „- Grāmatas autors Lato Lapsa apšauba vienu no intervijās minētām bērnības atmiņām, ka jūs kopā ar mammu dodaties uz Centrālo dzelzceļa staciju, kur pienāk vilciens un no tā izkāpj vecvecāki, kas atbraukuši no izsūtījuma Sibīrijā. Tas esot mazticams, jo jums tajā laikā bijis tikai nedaudz vairāk par vienu gadu un no šāda vecuma cilvēki parasti neko neatceroties.

- Bieži ir tā, ka agrās bērnības atmiņas veidojas arī no nostāstiem. Atmiņas man par šo notikumu ir, bet es nevaru precīzi pateikt, kad mani vecvecāki atbrauca - vai tūdaļ pēc amnestijas vai vēlāk. Intervijās godīgi atbildēju, kā es šo epizodi izjutu un atceros kā mazs puika. Tas nav zinātnisks pētījums.”

Grāmatā atradu vietu, kur precīzi citēts tās galvenā varoņa stāstījums kādai naivai sieviešu žurnāla pārstāvei: „Mana pati pirmā bērnības atmiņa ir par to, kā ar mammu gāju uz Rīgas Dzelzceļa staciju sagaidīt manu vecomāti, vecotēvu un citus radus, kas atgriezās no izsūtījuma Sibīrijā. Viņi kā zemnieki tika izsūtīti padomju okupantu lielākajā masveida represijas pasākumā pret latviešu tautu – 1949. gada 25. marta izsūtīšanā.

Man iespiedies atmiņā skats, kā iebrauca vilciens ar dūmu mutuļiem, un mamma teica: tagad tu satiksi savu vecomammu un vecopapu. Un no vagona izkāpa pufaikās tērpti cilvēki...” Un tagad viltvārdis mēģina izlocīties...

Ceturtais: „- Grāmatā ir aprakstīta epizode, ka tēva māsīca aicinājusi tēvu uz Izraēlu. Vai to māsīcu esat atradis?

- Es nekad neesmu viņu meklējis. Iespējams, ka tāda bija, bet man tas nav zināms.”

Teikšu īsi – nu kā var šitā melot? Grāmatā ir gan Egila Levita aizpildītas anketas par izbraukšanu tieši pie šīs māsīcas, gan skaidras norādes, ka tā ir bijusi absolūti fiktīva māsīca, jo visi tēva radi gājuši bijā holokaustā, gan vēl skaidrākas aizdomas, kura iestāde šo māsīcu „piemeklējusi”.

Piektais: „- Rietumu raidstaciju klausīšanās kopā ar tēvu - cik ticamas ir šīs atmiņas? Pēc grāmatas autora domām, tas esot mazticams, jo jūs dzīvojāt komunālajā dzīvokli, kur visi visus dzird un var paziņot čekai

Tas bija vakara rituāls, var jau neklausīties pārmērīgi skaļi. Abi ar tēvu katru vai gandrīz katru vakaru pēc vakariņām klausījāmies BBC, "Deutsche Welle”, "Amerikas balsi”... Šīs raidstacijas nepārtraukti tika traucētas, tāpēc bija jāuzregulē tie radioviļņi, kurus čekisti tik ļoti "nezāģēja".”

Grāmatā tas nemaz nav pieminēts, tikai pēc tās iznākšanas atklājies, ka Ļeņina ielas 59. nams, kur dzīvoja Levitu ģimene, bijis savienots ar blakus esošo čekas „stūra māju”. Un kāds mēģina iestāstīt, ka faktiski pie čekas lielās auss klausījies „ienaidnieku balsis”? Te nu būtu labāk paklusējis, - neviens cits kā čekas aģents un provokators to nebūtu varējis atļauties.

Sestais: „- Starpposmā man bija Vācijas nepilsoņa (aliens) pase. 1985. gadā es kļuvu par Vācijas pilsoni. Vienlaikus man bija Latvijas vēstniecības Londonā izsniegtā Latvijas pase, taču tā no Vācijas viedokļa skaitījās neefektīva, jo Latvija pastāvēja tikai de iure, bet ne de facto. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1992. gadā es reģistrējos kā pilsonis. Taču toreiz spēkā esošais Vācijas pavalstniecības likums neparedzēja dubultpilsonību. Ja cilvēks tika brīvprātīgi uzņemts vienas svešas valsts (šai gadījumā - Latvijas) pilsonībā, tad tas nozīmēja atteikšanos no Vācijas pilsonības un saskaņā ar likumu Vācijas pilsonība tika automātiski zaudēta. Kopš tā laika esmu tikai Latvijas pilsonis. Citādi tas nemaz nevarēja būt, jo es kļuvu par Latvijas vēstnieku Vācijā. Pašsaprotami, ka pašas Vācijas pilsonis nevarēja kļūt par ārvalsts vēstnieku Vācijā.”

Vēl pērnruden Egils Levits ar dažu mēnešu starpību vienai un tai pašai avīzei izklāstīja gan šo versiju, gan tieši pretējo – ka nekad neesot bijis Vācijas pilsonis. Jauki, ka beidzot ir izdomājis, kura versija pareiza.

Septītais... bet septītā vairs nav. Neko no pārējā grāmatā „Viltvārdis” Egils Levits pat nemēģina atspēkot. Vispār un pilnīgi neko.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...