Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

dzirdama nogārdzināta onanējoši slima priedītes pirdoņa smakulis

Atbildēt

Īstas zinātnes ir tikai tās zinātnes, kuru nosaukumā nav vārda "zinātne".

Atbildēt

Tā jau aboriģēniem ir.
Indiāņiem bija bērni - Lielās lācenes dēls, Pērkon dārds, ...

Atbildēt

Pāviem patīk greznas spalvas. Šeit un arī citur pasaulē. Ar padomju gadu komjaunatnes aktīvistes Koķes paidagoģisko praksi ir nācies saskarties LU solā - pilnīgs satura trūkums. Tāpēc arī laikam studē mūžizglītību - cer līdz mūža galam kaut ko vēl sagrābstīt.
īIr nācies

Bet ar "vadībzinātņu doktoriem" ir tā. Angļu valodā ir "PhD vadībzinātnēs": PhD in management is the highest academic degree awarded in the study of management science https://en.wikipedia.org/wiki/PhD_in_management Praksē gan paši angļi par šiem doktories smīkņā (vismaz tur, kur es macījos), jo, kā saka Priedītis, tā nav pētīšanas (zinātnes), bet darīšanas (zinības) nozare. "Vadībzinātņu doktors" ir pastulbs mehānisks tulkojums latviešu valodā. Vispār anglo-sakšu pasaulē grādi ir 'iekš' Science un 'iekš; Arts - bet tiešais tulkojums to būtību neatklāj. Piemēram, grāmatvedim var būt BA - vai tas ir "bakalaura grāds mākslās". Diez vai. Svarīga ir būtība - ko tad tāds "vadībzinātņu doktors" ir studējis un pētījis. Citādi nevar zināt, vai pie stūres sēž traktorists procesu zinātnieks vai traktorists mehānisma dīdītājs.

Atbildēt

»

cienīguma pakāpi nosaka cilvēka darbi. Par Jūsējo nav iespējams spriest, jo esat anonīms. Visticamāk, ka tomēr neesat cienījams/cienījama. Anonīmi visa un visu aprējēji internetā nevar būt cienījami. Niecības, pabiras, atkritumi.

Atbildēt

»

b. maizītis kaut ko murmulēja par godājamiem cilvēkiem, arī tāds ministrs b. matīss kaut ko šļupstēja par to pašu, vēl virkne mafioziem grupējumiem pietuvinātu roklaižu..
dirsas laizīšana dažiem ir asīnīs, vieni laiza pļūtiniem un viņu trubaDuriem, citi bārdām un hūtēm.. par gaumi nestrīdas :)


“Respect is earned, Honesty is appreciated. Trust is gained. Loyalty is returned.”

Atbildēt

»

kurš šinī gadījumā būtu "cienījams cilvēks" un kurš ir noteicis tā cienīguma pakāpi???

Atbildēt

svešvārdu pisējs doctor A.P.

Atbildēt

»

kādam izdzimtenim ir jābūt, lai cienījama cilvēka sakarīgam viedoklim atbildētu ar šādu komentāru?

Atbildēt

»

Neonacists Spārītis un latentā sorosīte Koķe, vai otrādi ?

Atbildēt

»

Nekas tā nedegradē izglītību, kā tās obligātums! Ieviest obligāto vidējo izglītību bija liela kļūda! Skolas solos ir jāsēž savā izglītībā ieinteresētiem cilvēkiem, nevis obligātā piespiedu kārtā tur sadzītiem indivīdiem, kas garlaicības mākti kaut kā cenšas "nosist laiku".
Cita lieta ir ar pamatizglītību. Katram nepieciešamas pamatprasmes (lasīt, rakstīt, rēķināt.

Atbildēt

»

Interesanti!!!

Atbildēt

Latvijas valsts ekonomika ir mērķtiecīgi radīta un tiek uzturēta tā, lai vairums iedzīvotāju atrastos Maslova piramīdas apakšā - nemitīgā cīņā par izdzīvošanu.

Kvalitatīvai pārējai uz augstāku Maslova piramīdas apgūšanu nepieciešamie materiālie resursi vairumākumam sabiedrības ir nesasniedzami, tā kā iedzīvotāju nabadzība tiek uzturēta mākslīgi, kas valdošajai bandai ļauj nezaudēt konkurences cīņā ar tautu, visās tās pretvalstiski sagrābtajās sfērās.

Atbildēt

Katrs Priedisa raksts ir sitiens pa vienotibas sorositiem un neonacistu analfabetiem !

Atbildēt

»

A.Pļutkins atkal aizpļūtījis visas priedītes. Nelaidiet viņu klāt baltajiem galdautiem!

Atbildēt

Tiekamies ar latviešu inteliģences fundamentālu pagrimumu - tumsonības konkrētiem piemēriem. Katrā ziņā uzmanība ir pievēršama tam, ka runa nav par inteliģences ierindas pārstāvju pagrimumu. Teiksim, runa nav par kāda laboranta, asistenta, ierēdņa, klerka tumsonību. Runa ir par tumsonību latviešu inteliģences visaugstākajā līmenī. Zinātnes jautājumos tumsonību apliecina izglītības un zinātnes ministrs; zinātniskajā terminoloģijā tumsonību apliecina Zinātņu akadēmijas prezidents (tas nekas, ka viņš augstceltnes 2.stāvā ir tikai „cilvēks no ielas”); savukārt LR galvenā universitāte demonstrē gailējošu šarlatānismu – pseidozinātnisko studiju programmu ieviešanu un neadekvātu zinātnisko grādu piešķiršanu. Ņemot vērā tādus apsvērumus kā etnosa vispārējās attīstības pakāpi, daudzu latviešu nevērību un naidīgumu pret gudriem un izglītotiem latviešiem, zinātnes ļoti zemo līmeni, valdošās kliķes nespēju un nevēlēšanos izmantot zinātni, bet tajā pašā laikā „politiķu” un ierēdņu karsto velmi publikas priekšā dīdīties kā titulētiem hominīdiem, LR ieteicams pāriet uz t.s. profesionālo grādu piešķiršanu. Tāda prakse ir ASV – pie mūsu okupantiem. Arī citās valstīs. Doktora grāds tiek piešķirts par profesionālo kompetenci un darba rezultātiem, piemēram, ārstiem (DM), juristiem (DL). Profesionālā grāda ieguvējam nav jānodarbojās ar zinātni, nav jāraksta un jāaizstāv disertācija. Tas ir tieši tas, kas var piestāvēt cilvēkiem, kuri nedraudzējās ar zinātni, sagrāva izcilo LPSR ZA, pēcpadomju laikā spēja sniegt galvenokārt pseidozinātnisku, šarlatānisku „zinātnisko” produkciju atbilstoši „nacionālajām interesēm”. Jaunā kārtība ļoti daudziem sagādātu milzīgu prieku. Elektorāta visi deleģētie deputāti būtu doktori, visas valsts amatpersonas būtu doktori, izglītībā rosītos tikai doktori, doktori būtu biznesmeņi, viņu sievas un mīļākās, doktori būtu pašvaldību spēka vīri. Respektīvi, latviešu tauta kļūtu doktoru tauta. Un tas ir labāk, nekā dzīvot ar zagļu un stulbeņu reputāciju. Nav vajadzīga zinātne un izglītība, kura nevis likvidē tumsonību, bet gan nostiprina un vairo tumsonību. Tāpēc LR diskusijai par izglītību pašlaik var būt aktuāla tikai viena tēma: atsacīšanās no izglītības obligātuma principa. Jauniešus tas ļoti uzbudinātu. Atsacīšanās no minētā principa jau daļēji tika realizēta, nosakot vienīgi pamatskolas izglītības obligātumu, tādējādi likvidējot nolādētā padomju laika prasību - obligāto vidējo izglītību. Tagad ir pienācis laiks pilnā mērā likvidēt nolādēto padomju mantojumu un mūsmājās nenoteikt nekādu obligāto izglītības līmeni. Tas būtu loģiski un nekaitētu tiem, kuru talanta abi galvenie veidi (stulbums un zagšana) var realizēties bez izglītības. Es zinu, ka arī Mūrnieka kungs (kopā ar viņu visi „viedokļu plurālisma” fani) piekristu atsacīties no izglītības obligātuma principa. Tas patiktu, jo izglītības klātbūtne nepatīkami ierobežo „viedokļu plurālismu”, nosakot nepatīkamas zinātniskās un kognitīvās robežas. Ja LR izglītība nebūtu obligāta, tad ar izglītības fenomenu varētu nerēķināties un muldēt visu kaut ko pēc sirds patikas. Pie mums iestātos paradīze tepat Daugavas grīvā. Nevajadzētu tērēties transporta izdevumiem uz Ēdeni. Bet faktiski inteliģence jau dzīvo Ēdenes komfortā. Par to liecina divi fakti. Aizvadītajos 100 gados latviešu inteliģence konstitūcijā nav spējusi ieviest patiesību par valsts karoga krāsu. Vēsturiskā patiesība nav ieviesta, likvidējot tādu ārprātīgu etnoloģisko paradoksu kā t.s. latgaliešu un Latgales lieta. „Latgalieši” ir visīstākie latvieši, baltu cilts, kas lika pamatus latviešu tautai. Taču „latgalieši” spītīgi to noliedz, atsakās piederēt latviešu tautai, sevi uzskata par atsevišķu patstāvīgu tautu ar savu „valodu”, mentalitāti, garīgo un materiālo kultūru. Turklāt XX gs. un arī XXI gs. „latgalieši” vienmēr ir bijuši pretīgas rīvēšanās avots starp latviešiem, tos rupjā leksikā sadalot divās daļās. Tas turpinās arī šodien un bija labi redzams „Latgales kongresa” jubilejas sakarā nupat Rēzeknē, kur sapulcējās latviešu inteliģences mūsdienu zieds, kādēļ pasākumu var droši saukt par „Latviešu valstisko izdzimteņu kongresu”. Rēzeknē bija visi lielākie nacionālie nodevēji un valsts noziedznieki ar VVF priekšgalā. Rēzeknē bija stulbais laulības pārkāpējs no Rīgas pils. Bija augstākās izglītības bendes – kampēji no rektorātiem. Kā stāsta mediji, bija latviešu „čekas maisu” gnīda, LR ordeņa kavalieris, latviešu „godātais cilvēks” (sveiciens nelietim Maizītim – „čekas maisu” kuratoram un latviešu čekistu aģentu aizstāvim!), servilisma klasiķis Stradiņš ar galveno referātu. Par ko viņi runāja? Vai izteicās par vēsturiskās patiesības nepieciešamību „latgaliešu” un „Latgales” jautājumā? Protams, tas nenotika. Atkal skanēja pretīgā īdēšana par Latgali kā „bēdu ieleju”, Latgales atpalicības nepieļaušanu u.tml. Vējonis, Kučinskis, Mūrniece „Latviešu valstisko izdzimteņu kongresā” atkal atgādināja par savu prasmi retoriskajā idiotismā. Skaidrs, ka no inteliģences, kura nav spējīga atšķirt krāsas, nav gaidāma orientācija tādos smalkos konceptos kā suverenitāte, okupācija. Tāda inteliģence var nesaprast, ka iestāšanās kaut kādā konfederācijā ir suverenitātes zaudēšana; savukārt citas valsts karaspēka ielaišana savas zemes teritorijā un atļauja šim karaspēkam ignorēt vietējo varu ir okupācija. Tāda inteliģence nevar kalpot tautai. Var tikai tautu apkaunot. Turpretī tauta, kura spējīga ģenerēt tādu inteliģenci un apmīļo tādu inteliģenci, arī nav pelnījusi nekādu cieņu. Tā ir vergu tauta ar vissliktāko verdzības veidu, kas ir tad, ja vergi sevi neuzskata par vergiem, vergi ir apmierināti ar savu verdzību un nedomā pretoties verdzībai.

Atbildēt