Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotība, Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirmajās valdības veidošanas sarunās pēc vairākuma iegūšanas 12. Saeimas vēlēšanās jau vienojušās par vairāku amatu sadali, bet par pārējo ministru portfeļu un Saeimas komisiju vadības pārdali gaidāmas vēl grūtas sarunas, noskaidroja Pietiek. 

Vienotība vispirms konsultācijās ar Nacionālo apvienību, bet pirmdienas pievakarē arī atsevišķās konsultācijās ar ZZS vienojusies par tiem valdības amatiem, uz kuriem katras no trim koalīcijas partijām tiesības netiek apšaubītas. Tas gan neizslēdz, ka partijas savā starpā var censties panākt šo ministriju pārdali, ja tas atvieglos vienošanos par citām - strīdīgajām ministrijām.

Trīs partijas vienojušās, ka Vienotībai pienākas premjera amats, finanšu ministra amats un ārlietu ministra amats. Līdz ar to vismaz pašlaik izbeigtas politikas kuluāros klīdušās spekulācijas, ka Laimdota Straujuma vairs nevēlas turpināt valdības veidošanu. Šīs runas pastiprinājās svētdien pēc tam, kad atklājās, ka vairāki Vienotības vadoši politiķi, arī Solvita Āboltiņa nav ievēlēti Saeimā, jo mazpazīstamāki jaunpienācēji īstenojuši individuālās kampaņas ar neskaidru finansējumu, tajās izmantojot arī Straujumas vārdu. Finanšu ministra amatam Vienotība varētu virzīt Jāni Reiru, kurš kā otrais ievēlēts no Zemgales, līdz ar to ar tā dēvēto "mīksto" mandātu Saeimā varētu tomēr iekļūt nepietiekamu vēlētāju atbalstu guvušais Vjačeslavs Dombrovskis.

Kā otru "neaizskaramo" ministriju Vienotība sarunās ar partneriem nosaukusi Ārlietu ministriju, kuru jau pašlaik vada Edgars Rinkēvičs. Viņš piedalījās sarunās starp Vienotību un ZZS, un, kā stāsta klāt bijušie, Rinkēvičs un ZZS pārstāvējušais Ventspils mērs Aivars Lembergs sarokojušies un spējuši sarunāties par spīti konfrontējošajai priekšvēlēšanu retorikai. Par to vēl gaidāmas diskusijas gan Vienotības iekšienē, gan ar koalīcijas partneriem, bet premjeres partija apsver arī Veselības ministrijas vadības uzņemšanos, un tad šo amatu varētu pildīt Ilze Viņķele. Lai gan viņa tiek neviennozīmīgi vērtēta arī pašas partijā, Viņķelei šim amatam esot spēcīgs Straujumas atbalsts.

Kā ZZS "neaizskaramās" ministrijas pirmajās sarunās akceptētas Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija un Aizsardzības ministrija. Līdz ar to šobrīd noņemtas spekulācijas par ZZS nevēlēšanos, ka Raimonds Vējonis turpina darbu aizsardzības ministra amatā, kas varētu draudēt ar apvienības šķelšanos un Vējoņa piesliešanos Vienotībai. Nav izslēgts, ka tagadējais labklājības ministrs Uldis Augulis varētu strādāt Saeimā vai kļūt par satiksmes ministru, ja ZZS izdotos panākt, ka tās pretenzijas uz šo ar valsts kapitālsabiedrībām bagāto resursu ministriju tiktu respektētas.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) tādā gadījumā varētu kļūt par ekonomikas ministru, jo savulaik jau ilgstoši bijis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Vienotība gan sarunās līdz šim tam nav piekritusi, arī Matīss šādai rokādei neesot gatavs. Pēc oficiāli neapstiprinātas informācijas no ZZS kā satiksmes ministra kandidāte pieminēta arī Dana Reizniece-Ozola. Viņas vārds piesaukts arī saistībā ar iespēju vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Savukārt labklājības ministra amatam neoficiāli tiek minēts arī Gundars Daudze, kurš pēdējos gados vadījis Valsts prezidenta kanceleju, bet iepriekš bija Saeimas priekšsēdētājs. ZZS sarunās ar Vienotību uzsvērti norādījuši, ka Saeimas spīkera amats apvienību neinteresē.

Nacionālajai apvienībai (NA) pirmajās partiju sarunās rezervētas tiesības uz VARAM, ko tās pārstāvis jau vada, un Kultūras ministriju, ko vada Dace Melbārde. Sarunās aiz slēgtām durvīm NA paudusi vēlmi saglabāt sev Tieslietu ministriju, kā arī vadīt Iekšlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.

Viena no grūtākajām izvēlēm jāizdara pašai Vienotībai - proti, ko darīt ar Saeimā nepārvēlēto partijas līderi Solvitu Āboltiņu, par ko lēmums par spīti vairākām kuluāros apspriestām versijām vēl nav pieņemts. Un galvenais iemesls šai nenoteiktībai, kā Pietiek atzinuši vairāki Vienotības vadoši politiķi, ir pašas Āboltiņas emocionālais stāvoklis pēc vēlēšanu nakts, kad noskaidrojās, ka viņa nav ievēlēta Saeimā. Partijas biedri gaida Āboltiņas atgriešanos no komandējuma Romā, cerot, ka viņa būs "izvēdinājusi galvu" un izlēmusi par tālāko rīcību. Jau pilnīgi skaidrs ir tas, ka Vienotības Saeimas frakciju vairs nevadīs Dzintars Zaķis. Pilnīgas skaidrības, kas to varētu uzņemties, vēl nav.

Viens no ticamākajiem variantiem ir, ka Āboltiņa varētu kļūt par tieslietu ministri, jo šo amatu jau reiz ir ieņēmusi, un iespējamo kritiku par Saeimā neievēlētas personas likšanu ministra amatā atspēkot ar argumentu, ka nav ievēlēta "nomelnošanas kampaņas dēļ".

Saeimas kuluāros tiek spekulēts, ka eksministrs Ints Dālderis, kurš kā trešais ir ievēlēts no Vienotības saraksta Kurzemē, varētu atteikties no mandāta un tad to iegūtu Āboltiņa. Pēc otras versijas Dālderim varētu tikt piedāvāts kāds ministra amats, un tad Āboltiņa iegūtu deputāta mandātu uz laiku. Tomēr Dālderis Pietiek pirmdien noliedza, ka viņam šāda shēma piedāvāta. Par iespēju vispār atteikties no mandāta viņš nemaz neesot zinājis, savukārt teorētisku iespēju atgriezties izpildvarā viņš neizslēdza, lai gan noliedza, ka tam uzrunāts kontekstā ar nepieciešamību nodrošināt Āboltiņai iekļūšanu Saeimā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...