Trīs tradicionālās daiļd...šanas pamattēzes kārtējās bankas nosprāgšanas sakarā
Lato Lapsa24.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad atkal un atkal viņu bezgala rūpīgās un atbildīgās uzraudzīšanas rezultātā nosprāgst kāda banka – vai tā būtu Banka Baltija, Parex, Krājbanka vai ABLV -, viņi atkal un atkal klāsta vienas un tās pašas blēņas, jo gluži vienkārši ir pieraduši, ka ar to pilnīgi pietiek un ka muļķa publikai neko citu arī nevajag. Lai gan vārda „saka” vietā, protams, būtu jāizmanto kāds cits – daudz precīzāks.
1. Viņi vienmēr saka, ka uzraudzības process esot bijis un joprojām esot bezgala rūpīgs, atbildīgs, detalizēts un vēlreiz atbildīgs.
Jā, tikai viņi nekad nespēj paskaidrot, kā tad tas tā gadījies, ka šis rūpīgais un atbildīgais uzraudzības process atkal ir devis tik katastrofālus rezultātus. Ja gans gana govis, bet ik pa brīdim kāda govs aizklīst un noslīkst akacī, viņam neizdosies saimniekam atkal un atkal iestāstīt, ka govju uzraudzība ir bijusi rūpīga un atbildīga. Bet Latvijas nācija ir citādāks saimnieks, - tai daiļd...sēji var iestāstīt jebko.
2. Tāpat viņi vienmēr saka, ka tā nauda, kas tiks ieguldīta (vēlāk izrādās, ka stāstīšanas brīdī jau ir tikusi ieguldīta, turklāt krietni vairāk, nekā skaļi apgalvots) kārtējā pussprāgušajā bankā, esot nevis nodokļu maksātāju nauda, bet kaut kāda cita. (Tieši tāpat kā parazīti rimšēviči ilgus gadus stāstīja, ka fantastiskās algas saņemot nevis no valsts līdzekļiem, bet kaut kādiem citiem.)
Jā, un kāpēc lai viņi tā ikreiz nestāstītu, ja nekad un neviens nav paņēmis pie rīkles kārtējo ašeradenu un viņam uz pirkstiem paskaidrojis: tev, mīļais, droši vien kopš Dienas prihvatizācijas laikiem ir galvā aizķēries, ka šodienējā valsts manta rīt jau ir tavējā, taču laiki vismaz teorētiski ir mainījušies. Tā ka tagad, mīļais kārtējais ašeraden, tikai tādā gadījumā, ja tu gribi sabāzt sprāgonī savu personisko naudu, tā nebūs nodokļu maksātāju nauda, - bet iekšējā balss saka, ka to nu tu noteikti nedarīsi. Savukārt visa pārējā nauda, ar ko tu manipulē, tādi vai citādi ir valsts – tātad nodokļu maksātāju nauda.
3. Visbeidzot viņi vienmēr – akurāt tāpat kā šoreizējie kučinski, reizniečozolas un pēterputniņi - saka, ka kārtējās bankas nosprāgšana neietekmēšot finanšu sistēmas stabilitāti un neradīšot nekādas īpašās sekas, tā sacīt, tik tāda pumpa uz pieres, nesmuki, bet veselībai nekāda kaitējuma.
Jā, un kāpēc lai viņi neteiktu arī to, jo ar skaitļiem nekad nav draudzējušies un arī pie atbildības viņus neviens par šo muldēšanu nav saucis. Protams, var jau būt, ka viņu pasaules uzskatā 18 miljoni valsts budžetā iemaksātu eiro (kam jāpieskaita 7 miljoni iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 9 miljoni VSAOI) – kā tas 2016. gadā ir bijis ABLV gadījumā - tāds nieks vien. Taču šo summu ir jēga atcerēties brīdī – un tas nebūs ilgi jāgaida -, kad šie paši Kučinski plātīs rokas kārtējā skolotāju, medmāsu, bāreņu utml. gadījumā, kad runa būs par daudzkārt mazākām summām. Plātīs rokas, bolīs acis un žēlīgi teiks – nu, mīļie cilvēki, nav mums budžetā TĀDU summu…
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
