Iesaki rakstu: 
Sestdienas vakarā KNAB aizturēja Latvijas centrālās bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču. Tā ir ne tikai augstākā līmeņa amatpersona Latvijā, kas jebkad (pēc neatkarības atjaunošanas, jo centrālās bankas direktors tika arestēts arī Ulmaņa laikā) aizturēta, bet arī augstākā Eiropas Centrālās bankas amatpersona, kas jebkad aizturēta. Šāds bezprecedenta notikums, protams, tika atspoguļots visas pasaules finanšu un biznesa medijos un pasaules lielākajās ziņu aģentūrās.
Latvijas Bankas prezidenta arests, vai nu sagadīšanās dēļ vai ne, notika valsts finanšu industrijai ļoti neveiksmīgā brīdī. Brīdī, kad Latvijas Bankas prezidentam tieši būtu jāvada krīze, kas saistīta ar ABLV bankas krahu, kas turklāt saistīts nevis ar kādu neveiksmīgu uzņēmējdarbību, bet gan ar ASV valdības paziņojumu par naudas atmazgāšanu un Latvijas amatpersonu korumpēšanu un met nopietnu ēnu uz visu Latvijas finanšu nozari un publisko pārvaldi. Centrālās bankas prezidenta arests ne šajā situācijā tikai daudzkārt pasliktina Latvijas starptautisko reputāciju, bet arī tiešā veidā rada zaudējumus valsts budžetam, jo ietekmē procentu likmes, par kādām valsts var pārkreditēt savu ārējo parādu. To atzinusi jau arī finanšu ministre.
Jādomā, ka šādam KNAB solim ir ļoti nopietns pamatojums. Pierādījumiem ir jābūt dzelžainiem, jo nebūtu iedomājama situācija, ka KNAB pēc visa šī paziņo: tomēr atvainojiet, tā bija viltus trauksme, pierādījumu Rimšēviča nelikumīgām darbībām tomēr nav pietiekami, dzīvojam tālāk mierīgi, it kā nekas nebūtu noticis. Nē, mēs nekad vairs nedzīvosim tā, it kā šis nebūtu noticis. Eiropas Centrālā banka, kas ir ietekmīgākā atsevišķā organizācija Eiropā, šo mums ilgi neaizmirsīs. Šis vilksies mums līdzi vismaz paaudzi. Šis ietekmēs mūsu bankas, mūsu valsts investīciju klimatu, mūsu valsts iespējas pārkreditēties, mūsu budžetu un pat mūsu pilsoņu karjeras izredzes Eiropas institūcijās. Šī notikuma ietekme būs ilga un pamatīga.
Tātad cerams, ka KNAB bija pamats tā rīkoties, pretējā gadījumā... pretējā gadījumā jādomā, ka tā ir diversija pret Latviju.
Labā ziņa ir tā, ka šāda līmeņa lietās laiks visu saliks savās vietās. Ar laiku mēs uzzināsim visas vissīkākās detaļas, kas un kāpēc notika. Kamēr mēs to nezinām, varam izvirzīt tikai versijas. Manuprāt, tādas ir trīs.
Pirmā – Latvijā viss notiek labi un pareizi. Korupcija tiek apkarota, valsts attīrās no sārņiem, neatkarīgais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kuru atbalsta valdība un kuru neviens neietekmē (kā atzīst tā vadītājs), nesaudzīgi un drosmīgi cīnās ar korumpantiem, lai kas viņi būtu. Ja tas ir tā, tad šīs labās ziņas aspekts ilgtermiņā atsvērs negatīvo publicitāti, kas radusies saistībā ar Rimšēviča aizturēšanu. Tas ir labi un pareizi – arestēt korumpantus.
Otrā – tā ir diversija pret Latviju. Turklāt arī ABLV var būt diversija pret Latviju, un šīs varbūt ir vienas specoperācijas divas (vai vairāk) daļas. Pierādījumi Rimšēviča noziedzīgiem nodarījumiem ir vāji, nepārliecinoši, ja ir vispār. Laiks kratīšanai un arestam ar momentānu informācijas noplūdi izvēlēts speciāli, lai radītu maksimālo iespējamo kaitējumu valstij.
Pieminot līdzīgas diversijas, var atcerēties, piemēram, pedofilijas skandālu Latvijā 2000. gadā.
Trešā – tā ir muļķība un “diversija” personīgi pret Rimšēviču kādu citu privātu interešu dēļ. Nu, piemēram, kāds piemeta KNAB kādu informāciju. Nav obligāti, ka pilnīgi patiesu, lai kaut ko dabūtu pretī, lai novērstu uzmanību, lai izdarītu kaut ko, ko Rimšēvičs nedarītu utt. Un kāds cits savukārt uzķērās, nolēma pārspēt Strīķi un pasteidzās. Rezultātā pirmās versijas labumi valstij ies secen, bet viss otrās versijas ļaunums iestāsies, tikai visam vēl pievienosies vēl lielāka kā šobrīd neticība tiesībsargājošajām iestādēm un tiesu varai kopumā.
Tādas, lūk, versijas. Kura no tām izrādīsies patiesa – rādīs laiks. Labā ziņa, ka tiešām rādīs, jo šāda līmeņa lietās mēs ar laiku uzzināsim katru vissīkāko detaļu par to, kas notika un kāpēc.
Es nepieminu šajā visā Martinsonu. Tāpēc, ka Martinsona arests, atbrīvošana neko būtisku nemaina iepriekšminētajās versijās. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka izmeklēšana neieguva pilnīgi neko no Martinsona kratīšanas un aizturēšanas. Nekādi pierādījumi pret Rimšēviču vismaz no šīs puses neparādīsies, un šai epizodei, manuprāt, nekādas nozīmes nebūs nekādā aspektā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.