Troksnis ap tā saukto „Uzvaras/okupācijas” pieminekli

Iespējams, attieksme pret pieminekļiem raksturo arī dažādu nāciju pieredzi un apziņu par sevi un savu spēku. Domājams, arī Latvija kādreiz tiks vaļā no vēlēšanās rīkot karus pret pieminekļiem. Jāatceras, ka 90.gados jau tika nojaukti daudzi pieminekļi un arī tā sauktie ļeņinekļi, kas slavināja padomju režīmu. Tādējādi Latvija jau nepārprotami izteica savu attieksmi pret šiem padomju simboliem, izlemjot, ka tiem nav vietas mūsu valstī.

Vairāki pieminekļi tika saglabāti, to skaitā arī tā dēvētais „Uzvaras” piemineklis. Lai kā negribētos, tomēr jāatzīst, ka tā nojaukšanai piemērotais brīdis ir palaists garām. Šobrīd izteiktie aicinājumi nojaukt šo pieminekli diemžēl radīs tikai jaunas problēmas.

Nesen sabiedrības iniciatīvu portālā „Manabalss.lv” tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, aicinot demontēt „Uzvaras” pieminekli. Parakstu vākšanu jau 2017.gadā sāka Uģis Polis, kurš ir pazīstams kā radio uzņēmuma dibinātājs un dīdžejs. Viņš pieminekli nodēvējis par simbolu, kas latviešu tautai atgādina padomju okupācijas radītās ciešanas.

Vairāku gadu laikā tika savākts nepieciešamais balsu skaits, lai šo iniciatīvu iesniegtu Saeimā. Parasti to apspriež Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, un, ja komisijā deputātu vairākums to atbalsta, iniciatīva tiek vērtēta Saeimas plenārsēdē.

Piemineklis tika atklāts 1985.gadā Pārdaugavā (tā sākotnējais nosaukums bija „Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”), un tā autori bija vairāki tolaik slaveni tēlnieki un mākslinieki. Piemineklis slavina PSRS uzvaru pār fašistiem Otrajā pasaules karā.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, pieminekli aizsargā 1994.gadā ar Krieviju noslēgtā vienošanās par savstarpēju memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu. Uzvaras piemineklis atbilst tādai celtnei, uz ko šo vienošanos attiecina.

Interesanti, ka Rīgas dome ir informējusi, ka šī pieminekļa tehniskai uzturēšanai un sakopšanai nepieciešami 135 000 eiro, jo tas ir sliktā stāvoklī un var sabrukt. Nesen Rīgas dome nāca klajā ar paziņojumu, ka gatavojas par četriem miljoniem eiro remontēt pie pieminekļa līdzās esošo parku, atjaunojot celiņus un citas vietas.

Piemēram, 2007.gada aprīlī Igaunija nolēma pārvietot līdzīgu padomju pieminekli – tā saukto „bronzas Aļošu” – no Tallinas centra uz kādu PSRS karavīru kapsētu. Tolaik krieviski runājošie Igaunijas iedzīvotāji vairākas dienas rīkoja protestus un masu nekārtībās. Šāds Igaunijas lēmums pasliktināja tās attiecības ar Krieviju, un pēc tam pret Igauniju tika ieviestas ekonomiskas sankcijas un veikts masīvs kiberuzbrukums.

Kaut arī lielā mērā var piekrist Uģa Poļa viedoklim, ko viņš izklāstījis iniciatīvā portālā „Manabalss.lv”, tomēr jāatzīst, ka šis nav īstais brīdis Uzvaras pieminekļa demontāžai. Turklāt tas ir pārāk liels, lai to pārvietotu uz citu vietu. Ir skaidrs, ka tā sauktā Uzvaras pieminekļa demontāža būtu vērtējama kā provokācija, ko ar lielu prieku to savās propagandas interesēs izmantotu Krievija.

Labi zināms, ka pēdējo gadu laikā ar „Saskaņas” līdera Nila Ušakova un citu prokremlisku aktīvistu atbalstu pie šī pieminekļa katru gadu 9.maijā tiek rīkotas liela mēroga svinības par godu PSRS uzvarai karā, kas beigās izvēršas par Staļina un padomju armijas slavināšanu. Šo pasākumu vienmēr apmeklē arī vēstnieki no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, tāpēc to nevar uzskatīt tikai par šauru vienas pilsētas vadības rīkotu pasākumu.

Nav šaubu, ka radīto troksni ap „Uzvaras” pieminekli, ko atkal ir aktualizējusi „Manabalss.lv” iniciatīva, kurai ir izdevies savākt iesniegšanai Saeimā  vajadzīgos  10 000 parakstus, pilnībā izmantos Krievija. Šis troksnis ir ļoti piemērots Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņai, ko tā jau ilgstoši veic Latvijā, uzrunājot ne tikai daudzos krievvalodīgos iedzīvotājus, bet arī vienu otru latvieti. Visticamāk Krievija cer vai pat to jau cenšas saasināt etniskās nesaskaņas Latvijā. Nav šaubu par to, ak Kremlis būtu ļoti priecīgs par etniskiem nemieriem Latvijā, ja vien izdotos izprovocēt šādus nemierus.

Paradoksālā kārtā „Manabalss.lv” iniciatīva par „Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu ir kā dāvana Krievijai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vairākkārt izteikts viedoklis, ka Krievijas mērķis ir sašķelt ES, panākt, lai Eiropas Parlamentā tiktu ievēlēti Krievijas atbalstīti populisti un eiroskeptiķi. Krievija aktīvi izplata viltus ziņas sociālajos medijos, tā īsteno propagandas un dezinformācijas kampaņas daudzās Eiropas valstīs.

Pēdējā laikā vairākas valstis ir ziņojušas, ka ir pastiprinājušies hakeru uzbrukumi pret šo valstu valdībām, medijiem un sabiedriskajām organizācijām. Arvien biežāk tiek teikts, ka Krievija izplata dezinformāciju un viltus ziņas Facebook, Twitter un Google, un ne velti šo kompāniju vadība bijusi spiesta bloķēt daudzus viltus kontus, kam pirmsākumi meklējami Krievijā un citās pret Rietumu ideoloģiju negatīvi noskaņotās valstīs.

Ir viegli iedomāties, ka gadījumā, ja „Uzvaras” piemineklis tiktu nojaukts, Krievijai lojālās partijas un organizācijas ar Kremļa atbalstu organizētu dažādus piemiņas pasākumus tā atrašanās vietā, mobilizējot uz šiem pasākumiem arvien jaunus cilvēkus un stāstot viņiem, cik slikti latvieši izturas pret saviem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un kā tos apspiež. Visticamāk, tad līdzīgi pasākumi tiktu organizēti ne tikai 9.maijā, bet daudz biežāk, un tie būtu ļoti piemēroti Krievijas propagandas izplatīšanai Latvijā un ārpus tās.

Zinot, ka Nils Ušakovs kopā ar Andri Ameriku kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nav šaubu, ka arī „Manabalss.lv” iniciatīva tiks pilnībā izmantota priekšvēlēšanu kampaņā, lai maksimāli mobilizētu ne tikai „Saskaņas” vēlētājus, bet arī citu sarakstu, tajā skaitā Tatjanas Ždanokas un Andreja Mamikina vadītās Krievu savienības vēlētājus.

Noderīgi tas būs vēl vairākiem odioziem sarakstiem, piemēram, Jura Žuravļova izveidotajam „Jaunās Saskaņas” sarakstam un Normunda Grostiņa izveidotajam Centra partijas sarakstam. Krievu savienība jau ir paziņojusi, ka ir gatava izvest tūkstošiem atbalstītāju ielās, lai nepieļautu pieminekļa nojaukšanu. Nepieciešams nopietni izvērtēt, vai šāda prokremlisko atbalstītāju mobilizācija atbilst valsts interesēm. Kam tas būtu izdevīgi?

Novērtē šo rakstu: