Iesaki rakstu: 
“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tiesa, priekšnieku un izsalkušu varas bļodlaižu Dievzemītē gan tik daudz, ka bija jāizveido pat vēl viena ministrija.
Tikmēr baumo, ka Ārlietu ministrijā pat slotas operatoram jābūt netradicionāli orientētam. Jebkurā gadījumā darbiniekiem zemu jāklanās sodomītu priekšā, kas normālam cilvēkam nav pieņemams. Turklāt Švāba dienderiem ilgstoši kalpot var tikai deģenerāti. Tāpēc vakances aizpilda neaptēsti cukurdupsīši, cerot caur rūdīto ačgārņu gultām uz strauju karjeras kāpumu. Tālab nav brīnums, ka posteņos, kur nepieciešama profesionalitāte, pienākuma apziņa un augstas darbaspējas, trūkst kadru.
Ierindas darba veicējiem valsts un pašvaldību sektoros algas patiešām ir salīdzinoši zemas. Diemžēl, kad valsts aparāts saņem papildu finansējumu, sīkajiem gariņiem atlec kripatas, kamēr lauvas tiesu sadala anštaltes bonzas. Visās siltajās priekšnieku un darbinieku kontrolētāju vietās iekārtoti vadībai pietuvināti ļautiņi. Parasti galīgi nelgas (un labi vēl, ja bez iniciatīvas), kuru darbu veic apakšnieki.
Tāpēc amatos, kur par minimālu atlīdzību jākontaktē ar cilvēkiem, jāstrādā no zvana līdz zvanam, jāaizpilda kaudze dokumentu un nepieciešamas zināšanas, klientiem nereti jāsastopas ar nīgriem činavniekiem. Vienlaikus ierēdņus, kam bija kaut drusku prātiņa, atlaida pēc atteikšanās saglabāt darbu apmaiņā pret potenciālām pošu blaknēm. Palikušajiem tagad itin bieži ir vērojami kognitīvo procesu traucējumi. Augšas sertifikātus vienkārši nopirka, taču ar prāta spējām arī bez “brīnumpotes” neizceļas.
Privātajā sektorā, jo tuvāk valsts un pašvaldību pasūtījumiem, jo situācija līdzīgāka. Patiesībā parastos darbarūķus gandrīz it visur izspiež kā citronus. Tāpēc prognozēju, ka ne tikai valsts pārvaldes iestādēs, bet visā valstī turpināsies darba roku skaita samazināšanās. Visi cik necik spējīgie iedzīvotāji jau ir atstājuši un turpinās pamest dažādu mastu ārzemju iztapoņu un urrāpatriotu par Eiropas pažobeli pārvērsto valsti, kādreiz Padomijas vitrīnu. Starp citu, šis ir viens no iemesliem, kālab uz Latviju par visām varītēm vilina ukraiņus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
