Iesaki rakstu: 
100 tūkstoši eiro vai nepilni 680 eiro kvadrātmetrā, - ja ticēt oficiālajiem datiem, par šādu diezgan smieklīgu cenu Sabiedrība par atklātību - Delna pērn pārdevusi 148 kvadrātmetru dzīvokli normālā stāvoklī pašā Rīgas centrā. Virkne neskaidrību un pretrunu gan liek šaubīties, vai šī ir bijusi īstā pirkuma summa, metot tumšu šaubu ēnu pār šo Delnas darījumu.
Vilinošais piedāvājums
"Pārdod plašu, gaišu dzīvokli Rīgas centrā, istabas gan izolētas, gan caurstaigājamas. Augstie griesti. Skats uz zaļu, sakoptu iekšpagalmu un Čaka ielu. Ieeja no A. Čaka ielas. Slēdzama kāpņu telpa, koda atslēga. Blakus veikali, kafejnīcas, restorāni, skolas, bankas. Ērta transporta satiksme," - šāda vilinoša satura nekustamā īpašuma piedāvājums pērn bija lasāms gan sludinājumu portālos, gan lielo nekustamā īpašuma kompāniju mājas lapās.
Sludinājumā bija norādīta gan ēkas adrese - Aleksandra Čaka iela 49, gan virkne pazīmju, pēc kurām ikviens zemesgrāmatas lietotājs varēja saprast, par kuru tieši ēkas otrā stāva dzīvokli ir runa. Bija minēta arī īpašuma pārdošanas cena - dažādos interneta resursos tā bija no 145 līdz 147 tūkstošiem eiro.
Prasītā cena - gandrīz 1000 eiro kvadrātmetrā - aptuveni atbilda zemākā līmeņa tirgus cenai ciešamā stāvoklī esošam centra dzīvoklim. "1500-3000 eiro kvadrātmetrā," - tā cenu līmeni pērn šādiem dzīvokļiem min uzņēmums Nira fonds. "Vidējā cena ap 1000 eiro, bet ļoti labā stāvoklī pat līdz 3000-4000 eiro kvadrātmetrā," teic Aigars Zariņš no uzņēmumu grupas Balsts.
Atdeva "pa lēto"?
A. Zariņš piebilst, ka "pavisam sliktā" stāvoklī esošam dzīvoklim cena varētu būt bijusi arī aptuveni 800 eiro par kvadrātmetru, taču, kā redzams no dzīvokļa sludinājuma apraksta un klātpievienotajām fotogrāfijām, piedāvātais dzīvoklis bijis normālā stāvoklī, pat ar parketa grīdām un oriģinālajām durvīm.
Tomēr, ja ticēt oficiālajiem zemesgrāmatas datiem, dzīvokļa pārdevēji ir uzstādījuši vismaz šķietamu rekordu sev neizdevīga darījuma veikšanā, - plašo, gaišo 148 kvadrātmetru centra dzīvokli viņi kādai privātpersonai pagājušā gada 28. augustā pārdevuši par 100 tūkstošiem eiro.
Tas nozīmē ne tikai to, ka dzīvoklis oficiāli pārdots krietni zemāk par pat viszemāko tirgus cenu - par nepilniem 680 eiro kvadrātmetrā, bet arī to, ka pārdevēji izrādījušies gatavi pārdot savu īpašumu par cenu, kas bijusi par gandrīz trešdaļu zemāka nekā prasītā.
Neparastie pārdevēji
"Ja es redzu šādas cenu dīvainības darījumā, ko veikuši parasti cilvēki, faktiski nav divu domu - darījums ir bijis par būtiski lielāku summu, jo neviens jau pasaulē nav labdaris, bet dažādu apsvērumu dēļ daļa summas ir maksāta skaidrā naudā un valstij nav uzrādīta," skaidro kāds nekustamo īpašumu nozares pārstāvis.
Taču gadījumā ar A. Čaka ielas 49. nama 4. dzīvokli runa ir nevis par "parastiem cilvēkiem", bet gan par organizāciju, kas ilgus gadus ir skaļi cīnījusies par caurspīdīgumu, godīgumu un atklātību, pret valsts krāpšanu un valsts nozagšanu, - par Sabiedrību par atklātību - Delna, kāds ir šīs sabiedriskā labuma biedrības pašreizējais pilnais nosaukums.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka tieši Delna šo dzīvokli iegādājusies 2004. gada maijā - tātad vēl pirms nekustamo īpašumu buma kulminācijas - un 11 gadus vēlāk pārdevusi. Turklāt, ja ticēt oficiāli deklarētajām summām, dzīvoklis pārdots ar zaudējumiem: 2004. gadā Delna to iegādājusies par 118 tūkstošiem eiro, bet pārdevusi, kā minēts, oficiāli par 100 tūkstošiem eiro.
Delna slīgst pretrunās
Pretēji Delnas deklarētajiem principiem un vērtībām tā nav izrādījusi nekādu vēlmi publiski sniegt detalizētu un caurspīdīgu informāciju par savu nekustamā īpašuma darījumu. Turklāt reizē ar tirgus cenām neatbilstošo oficiālo darījuma summu papildu aizdomas rada arī pretrunas Delnas direktora Gundara Jankova skaidrojumos.
"Pirmkārt, mēs to cenu nenolaidām, to cenu banka nolaida, jo tas [dzīvoklis] faktiski mums bija kredītā," saistībā ar sludinājuma un oficiālā darījuma cenu iespaidīgo atšķirību sākotnēji apgalvo G. Jankovs, par kredītiestādi apstiprinot, ka "viņi realizēja ķīlu". (Pietiek rīcībā ir arī sarunas audioieraksts.)
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka uz dzīvokli patiešām bijušas reģistrētas divas hipotēkas par labu Swedbank, aizdevuma summu palielinot līdz pat 126,8 tūkstošiem latu (180,7 tūkstošiem eiro) un noteicot bankas prasījuma maksimālo summu 177,6 tūkstošu latu (253 tūkstošu eiro) apmērā.
Taču izrādās, ka G. Jankova apgalvojums par banku, kas "nolaida cenu" un "realizēja ķīlu", neatbilst patiesībai, - Swedbank apliecina, ka "banka nav organizējusi vai veikusi šādu darījumu". Par šo apliecinājumu arī faktiski nav šaubu - zemesgrāmatas informācija neliecina, ka banka pret Delnu būtu veikusi kādas piespiedu darbības.
Lūgts paskaidrot bankas lomu dzīvokļa pārdošanā, otrajā sarunā G. Jankovs jau paziņo, ka "jūs nesapratāt", un vairs pat nepiemin iepriekš teikto par banku, kas "nolaida cenu" un "realizēja ķīlu". Saskaņā ar Delnas direktora jauno versiju pārdošanai esot tikai saņemta bankas atļauja. Tikai vienā viņš paliek pie sava - dzīvoklis patiešām esot pārdots par 100 tūkstošiem eiro.
Tumša šaubu ēna
Attiecībā uz patieso dzīvokļa darījuma summu visi "gali" patiešām ir ūdenī - kā izrādās, 1972. gadā dzimusī Inese E., kas dzīvokli pagājušā gada augustā no Delnas iegādājās, nesen ir mirusi.
Taču nekustamo īpašumu pārdošanas sludinājumi portālā ss.lv šaubu ēnu pār Delnas darījumu padara tikai biezāku, - no tiem izriet, ka līdzīgas platības centra dzīvoklim normālā stāvoklī, bez "pārmērībām" tirgus cena ir no 250 tūkstošiem eiro un "uz augšu".
Pat par 150 kvadrātmetru trešā stāva dzīvokli ielas pretējā pusē, 44. mājā, kurā turklāt nepieciešams kapitālais remonts, tiek prasīti 160 tūkstoši eiro. Savukārt pat Delnas oficiālajai darījuma summai līdzīgiem 109 tūkstošiem eiro iespējams iegādāties vien ļoti labā stāvoklī esošu 85 kvadrātmetru dzīvokli A. Čaka ielā 109.
G. Jankovs taisnojoties vienīgi norāda, ka Delnas dzīvokļa sludinājuma "bildēs ir tikai izremontētā daļa, kur ir veikti piekrāsošanas darbi" un ka "mākleri jau māk nofotografēt, lai atvilinātu klientu uz dzīvokli". Delnas regulāri deklarētos un attiecībā uz citiem pieprasītos godīguma principus šai sakarā viņš nepiemin.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
