Tumšas aizdomu ēnas pār Vilnīti: pilns KNAB darbinieku iesniegums

Lai arī jau pagājusi vairāk nekā nedēļa, kopš KNAB vadītāji vērsās pie premjera Valda Dombrovska (Vienotība) un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu, kurā fiksēti 76 KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša pārkāpumi, reakcija no abām augstajām valsts amatpersonām aizvien nav sekojusi.

Tikmēr Pietiek rīcībā esošais KNAB vadītāju iesniegums, ko publiskojam pilnībā, rāda: tajā starp 76 punktiem minēta virkne arī tādu faktu un Vilnīša pārkāpumu, kuri prasītu nopietnu izmeklēšanu un kuri var kalpot par pamatu tam, lai premjers aicinātu Saeimu lemt par Vilnīša atbilstību amatam.

Starp iesniegumā minētajiem ir gan fakti par to, ka Vilnītis un ar viņa „svētību” pieņemtie KNAB darbinieki, iespējams, nopludina operatīvo informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi izmeklēšanu, vēl vairāk, iespējams, pat izjaukusi kādu KNAB sāktu kriminālprocesu.

Tāpat KNAB vadītāju iesniegumā norādīts būtisks fakts, kas ļauj secināt, ka Vilnītis, izmantojot savas pilnvaras, bez saskaņošanas ar izmeklētājiem izbeidzis pārbaudes par augstām amatpersonām, to vidū ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci (Vienotība) un CSSD priekšnieku Andri Lukstiņu saistītās administratīvās pārbaudes lietās.

Kopumā vērtējot KNAB vadības iesniegumu pret Vilnīti, neoficiāli izskan, ka pamats rosināt Saeimu lemt par Vilnīša atstādināšanu ir vairāk nekā pietiekams, jo uzskaitītie pārkāpumi nav tikai formāli. Taču galvenais esot jautājums, vai politiķiem tam pietiks gribas un vai KNAB priekšnieka lieta netiks „sakārtota” Saeimas partiju kuluāru sarunās, lai tas būtu izdevīgi politiskajai varai, nevis KNAB turpmākajai pastāvēšanai.

Tāpat neoficiāli izskan norādes, ka liels jautājums ir, vai ģenerālprokuroram Kalnmeieram, ņemot vērā viņa apstiprināšanas aizkulises un Saeimas kuluāros jau vasarā izskanējušās norādes par viņam izteikto apsūdzētā Ventspils mēra, ZZS „krusttēva” Aivara Lemberga atbalstu, būs drosme sākt rosināt nopietnu izmeklēšanu par Vilnīti un iespējamo operatīvās informācijas nopludināšanu.

Premjera preses pārstāve Līga Krapāne Pietiek piektdien atzina, ka pagaidām nekādu komentāru no premjera par KNAB vadītāju iesniegumu nebūšot. Dombrovskis atbilstoši savai rezolūcijai 10.janvārī gaidīšot atjaunotās, speciāli KNAB priekšnieka darbības vērtēšanai izveidotās starpinstitūciju komisijas (vada virsprokurors Arvīds Kalniņš) atzinumu par Vilnīša darbības tiesiskumu, lai pēc tam lemtu par to, vai rosināt Saeimu lemt par viņa atstādināšanu.

No Krapānes teiktā izrietēja, ka līdz komisijas atzinumam premjers saistībā ar KNAB vadītāju iesniegumā minētājiem 76 Vilnīša pārkāpumu faktiem, ar kuriem būtiski apšaubīta biroja priekšnieka darbība, ieturēs pauzi.

Pietiek zināms, ka ar premjera rīkojumu novembra beigās atjaunotā starpinstitūciju komisija līdz šim uz ne vienu sēdi vēl nav sanākusi un pirmoreiz atjaunotajā komisijas sastāvā tiksies tikai pirmdien, 6.decembrī.

Līdzīgi kā premjera pārstāve, atturoties no plašākiem komentāriem, pagaidām reaģē arī Ģenerālprokuratūra. Pēc prokuratūras preses centrā Pietiek sniegtajām ziņām, Kalnmeiers aizvien nav izlēmis, kā rīkoties ar KNAB iesniegumā minētājiem faktiem par Vilnīša iespējamiem pārkāpumiem.

Kalnmeiera atbildi par KNAB vadītāju iesniegumu un to, vai par kādu no 76 faktiem tiks sākts kriminālprocess vai vismaz speciāla pārbaude, prokuratūra sola tikai nākamnedēļ.

Konflikts KNAB ilgst jau kopš pavasara, un vairākums biroja darbinieku, viņu vidū arī priekšnieka vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks asi kritizē gan Vilnīša darbības stilu, gan viņa iecerētās reformas.

Vilnītis KNAB priekšnieka amatā tika izraudzīts ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā 2009.gada februārī. Viņš toreiz tika saistīts ar Aināra Šlesera vadītās partijas LPP/LC un ar Lemberga ietekmi saistītās ZZS spēku aizmuguri.

 Balsojums par Vilnīša apstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā (saskaņā ar likumu Saeimā KNAB priekšnieku ieceļ amatā uz 5 gadiem, un tikai Saeima ir tiesīga lemt par biroja priekšnieka atstādināšanu) notika 2009.gadā 12.martā. Balsojums bija slēgts. Par Vilnīti balsoja 63 deputāti, pret - 25. Vilnītis amatu ieguva ar toreizējās koalīcijas – TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK atbalstu. Pret bija Vienotības partijas – Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai, kā arī apvienība PCTVL. Apvienībai Saskaņas centrs toreiz bija brīvais balsojums.

Pietiek jau rakstījis, ka premjeru rosināt Saeimu lemt par Vilnīša atstādināšanu attur pārliecības trūkums, ka izdosies nodrošināt parlamenta vairākuma atbalstu, un koalīcijas partnera ZZS nostāja.

Līdz šim mediji ziņojuši, ka Lembergs kopā ar ekspremjeru, 10 Saeimas deputātu Andri Šķēli (Par labu Latviju) ir tie, no kuriem, visticamākais, jau ilgstoši nācis uzstādījums mazināt „politbiznesam” neērtā KNAB lomu un „tikt vaļā” no Strīķes un viņas komandas. Neoficiāli izskan, ka šo uzstādījumu tagad uzdots īstenot Vilnītim, iespējams, izmantojot arī viņa dzīvesbiedres biznesa stāvokli.

Novērtē šo rakstu: