Turpinās pilnīga pašplūsma un gumijas stiepšana „Rail Baltica” projektā, kur katra diena izmaksā miljonus no nodokļu maksātāju naudas
Andris Kulbergs10.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man gribas lamāties ar piecstāvīgiem vārdiem pēc Aizsardzības komisijas sēdes Saeimā par Rail Baltica. Dalīšos ar saviem pierakstiem un secinājumiem – notiekošais mūsu valdībā ir kas neticams. Turpinās pilnīga pašplūsma un gumijas stiepšana Rail Baltica projektā, kur katra diena bez lēmumiem mums izmaksā miljonus no nodokļu maksātāju naudas – bez redzama ieguvuma sabiedrībai.
Tika uzdoti elementāri, bet būtiski jautājumi:
▪️ Vai Rail Baltica ir daļa no Latvijas militārās aizsardzības plāna?
▪️ Kādas funkcijas un prasības Rail Baltica ir paredzēts nodrošināt?
▪️ Kāpēc Rail Baltica nav piešķirts militārais statuss?
▪️ Vai Rail Baltica saņems finansējumu no Aizsardzības minstrijas būtiski palielinātā budžeta?
Šobrīd Rail Baltica statuss: “Civilās infrastruktūras objekts ar dubulto pielietojumu.”
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere nespēja sniegt skaidru JĀ vai NĒ atbildi. Vārdi tika pārmesti kolēģim, kurš atzina: Rail Baltica nav iekļauts Latvijas aizsardzības plānā, finansējums – netiek paredzēts.
Vienīgie, kas pateica skaidri – Nacionālie bruņotie spēki: “ Rail Baltica ir ļoti svarīga daļa no militārās mobilitātes.” Paldies viņiem, vismaz kāds sniedza skaidrību!
Bet tad rodas jautājums – kāpēc 2018. gadā būtiski mainīja Rail Baltica tehniskos parametrus, lai pielāgotu tos NATO vajadzībām? Tas ļoti sadārdzināja projektu un būtiski sarežģīja projektēšanu:
▪️ Uzbēruma platums no 4 uz 4,5 metriem
▪️ Slodze uz ass no 22,5 uz 25 tonnām
▪️ 5x kāršoja betona stiprību
Lai varētu vest “Abrams” tankus no Berlīnes.
Ja Rail Baltica nav daļa no militārā plāna – kāpēc šie dārgie pielāgojumi ieviesti? Kurš tad nesīs par šo atbildību, ja Rail Baltica nav daļa no Latviajs aizsardzības plāna? Andri Sprūd, jums ir kas piebilstams?
Satiksmes ministrijas ziņojums:
▪️ MK 2024. decembrī apstiprināja Rail Baltica 1. fāzes būvniecību, bet tikai tik, cik ir finansējums
▪️ Kopējais pamatrases 1 fāzes apjoms – 200 km, bet nauda ir tikai pirmajiem 43 km (no Lietuvas robežas līdz Iecavai)
▪️ Tuvākajā CEF finansējumā cer nosegt līdz Daugavai, bet vairāk finansējuma nav līdz 2029. gadam
▪️ Rail Baltica pabeigšanas mērķis – 2030. gads, bet reāli līdz Salaspilij NEKO nesola ātrāk kā 7–8 gadu laikā
▪️ Tilta pāri Daugavai izbūvei trūkst 200 miljoni eiro
▪️ Kopējās pirmās fāzes izmaksas ir 4,5 miljardi €, kur vēl nav ietvertas šādas lietas:
o vilcienu sastāvs (vajag 6-8 gadi pasūtīt, saražot, testēt, lai piegādātu)
o Salaspils multimodulārais terminālis = 350milj € (militārā vajadzība)
o Nav infrastruktūras mobilitātes punkti
o Reģionālās stacijas
o Iecavas un Salaspils uzkraušanas/nokraušansa punkti (militārā mobilitātes vajadzība)
o Depo un remonta bāzes
o Ievadceļi Rīgā (2b €)
▪️Savienojums ar Igauniju – vismaz pēc 2035. gada
▪️Kad prasījām no reālās būvniecības un procesa virzības puses, viss turpina kavēties, kā var to paspēt 5 gados? Atbildēja, ka līdz Salaspilij nekas ātrāk par 7-8 gadiem nebūs, bāc, bet kā tad ar to apņemšanos 2030.gadā? Nē, tā lūk esot “konceptuālā” apņemšanās – ņjā
▪️Līdz Salaspilij ir problēma uzbūvēt, jo nav 200milj €, lai pabeigtu tiltu pāri Daugavai, bet ātrākā Militārās Mobilitātes nauda, kam pieteikties, būs tikai 2029.g.!!!
▪️ Jautājām, vai tad, ja izbūvēs līdz Iecavai vai Salaspilij, tad militārās kravas varēs atvest no Berlīnes? Nē, nevarēs, jo nebūs vēl nedz elektrifikācijas nedz vilcienu signalizācijas sistēmas, kā rezultātā neviens dzelzceļš nevarēs kustēties, jo to uzstādā pie pabeigtas pamattrases…. nu jo tālāk jo trakāk
▪️ Par vilcienu sastāvu nav sākta pat diskusija, kamēr Igaunija jau izsludina iepirkumu
Finanšu ministrijas pozīcija:
▪️ ministrijai esot 2x galvenās prioritātes:
o Aizsardzība
o Demogrāfija
▪️ Pieejami tikai ES fondu līdzekļi, valsts budžetā RB netiek prioritizēts
▪️ Rīgas Centrālajai stacijai ir pielemts finansējums no AMF fonda naudas pārvirzīšanas (atņēma LV dzelzceļa elektrificēšanai un bateriju vilcieniem)
▪️ Lidostas termināļa finansējums varētu tikt nodrošināts tikai augustā
▪️ Budžeta situācija ļoti sarežģīta
Kad norādījām, ka Rail Baltica statusa maiņa uz militāro varētu paver ceļu uz ES aizsardzības finansējumu (TEN-T dzelzceļš nesen ES Baltajā Grāmatā atzīts par stratēģisku militārās mobilitātes risinājumu), atbilde bija – “tam nav jēgas.” Ministrijas pat nemēģina pieteikties šim finansējumam.
Rezumējums
Rail Baltica turpina eksistēt pašplūsmā. Nav skaidras atbildības, nav virzības, nav koordinācijas. Nauda tiek tērēta, bet iespējas – neizmantotas. Projekta vadības nav. Katra diena vilcināšanās maksā mums dārgi.
RB Rail skaidri pateica: Latvija projektā nevar vienpusēji izstāties, jo tas nozīmētu kompensācijas Igaunijai un Lietuvai un reputācijas sabrukumu ES līmenī.
Man ir tikai viens jautājums: Evika Siliņa, kā Jūs paskatīsieties Igaunijas kolēģiem acīs? Vai Jūs esat informēta, kas notiek ar Rail Baltica? Jo šodien radās sajūta, ka neviena ministrija nezina, ko dara otra. Šī komisijas sēde, iespējams, bija pirmā reize, kad tās vispār runāja savā starpā.
Seko mums 
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
