Turpinās pilnīga pašplūsma un gumijas stiepšana „Rail Baltica” projektā, kur katra diena izmaksā miljonus no nodokļu maksātāju naudas
Andris Kulbergs10.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man gribas lamāties ar piecstāvīgiem vārdiem pēc Aizsardzības komisijas sēdes Saeimā par Rail Baltica. Dalīšos ar saviem pierakstiem un secinājumiem – notiekošais mūsu valdībā ir kas neticams. Turpinās pilnīga pašplūsma un gumijas stiepšana Rail Baltica projektā, kur katra diena bez lēmumiem mums izmaksā miljonus no nodokļu maksātāju naudas – bez redzama ieguvuma sabiedrībai.
Tika uzdoti elementāri, bet būtiski jautājumi:
▪️ Vai Rail Baltica ir daļa no Latvijas militārās aizsardzības plāna?
▪️ Kādas funkcijas un prasības Rail Baltica ir paredzēts nodrošināt?
▪️ Kāpēc Rail Baltica nav piešķirts militārais statuss?
▪️ Vai Rail Baltica saņems finansējumu no Aizsardzības minstrijas būtiski palielinātā budžeta?
Šobrīd Rail Baltica statuss: “Civilās infrastruktūras objekts ar dubulto pielietojumu.”
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere nespēja sniegt skaidru JĀ vai NĒ atbildi. Vārdi tika pārmesti kolēģim, kurš atzina: Rail Baltica nav iekļauts Latvijas aizsardzības plānā, finansējums – netiek paredzēts.
Vienīgie, kas pateica skaidri – Nacionālie bruņotie spēki: “ Rail Baltica ir ļoti svarīga daļa no militārās mobilitātes.” Paldies viņiem, vismaz kāds sniedza skaidrību!
Bet tad rodas jautājums – kāpēc 2018. gadā būtiski mainīja Rail Baltica tehniskos parametrus, lai pielāgotu tos NATO vajadzībām? Tas ļoti sadārdzināja projektu un būtiski sarežģīja projektēšanu:
▪️ Uzbēruma platums no 4 uz 4,5 metriem
▪️ Slodze uz ass no 22,5 uz 25 tonnām
▪️ 5x kāršoja betona stiprību
Lai varētu vest “Abrams” tankus no Berlīnes.
Ja Rail Baltica nav daļa no militārā plāna – kāpēc šie dārgie pielāgojumi ieviesti? Kurš tad nesīs par šo atbildību, ja Rail Baltica nav daļa no Latviajs aizsardzības plāna? Andri Sprūd, jums ir kas piebilstams?
Satiksmes ministrijas ziņojums:
▪️ MK 2024. decembrī apstiprināja Rail Baltica 1. fāzes būvniecību, bet tikai tik, cik ir finansējums
▪️ Kopējais pamatrases 1 fāzes apjoms – 200 km, bet nauda ir tikai pirmajiem 43 km (no Lietuvas robežas līdz Iecavai)
▪️ Tuvākajā CEF finansējumā cer nosegt līdz Daugavai, bet vairāk finansējuma nav līdz 2029. gadam
▪️ Rail Baltica pabeigšanas mērķis – 2030. gads, bet reāli līdz Salaspilij NEKO nesola ātrāk kā 7–8 gadu laikā
▪️ Tilta pāri Daugavai izbūvei trūkst 200 miljoni eiro
▪️ Kopējās pirmās fāzes izmaksas ir 4,5 miljardi €, kur vēl nav ietvertas šādas lietas:
o vilcienu sastāvs (vajag 6-8 gadi pasūtīt, saražot, testēt, lai piegādātu)
o Salaspils multimodulārais terminālis = 350milj € (militārā vajadzība)
o Nav infrastruktūras mobilitātes punkti
o Reģionālās stacijas
o Iecavas un Salaspils uzkraušanas/nokraušansa punkti (militārā mobilitātes vajadzība)
o Depo un remonta bāzes
o Ievadceļi Rīgā (2b €)
▪️Savienojums ar Igauniju – vismaz pēc 2035. gada
▪️Kad prasījām no reālās būvniecības un procesa virzības puses, viss turpina kavēties, kā var to paspēt 5 gados? Atbildēja, ka līdz Salaspilij nekas ātrāk par 7-8 gadiem nebūs, bāc, bet kā tad ar to apņemšanos 2030.gadā? Nē, tā lūk esot “konceptuālā” apņemšanās – ņjā
▪️Līdz Salaspilij ir problēma uzbūvēt, jo nav 200milj €, lai pabeigtu tiltu pāri Daugavai, bet ātrākā Militārās Mobilitātes nauda, kam pieteikties, būs tikai 2029.g.!!!
▪️ Jautājām, vai tad, ja izbūvēs līdz Iecavai vai Salaspilij, tad militārās kravas varēs atvest no Berlīnes? Nē, nevarēs, jo nebūs vēl nedz elektrifikācijas nedz vilcienu signalizācijas sistēmas, kā rezultātā neviens dzelzceļš nevarēs kustēties, jo to uzstādā pie pabeigtas pamattrases…. nu jo tālāk jo trakāk
▪️ Par vilcienu sastāvu nav sākta pat diskusija, kamēr Igaunija jau izsludina iepirkumu
Finanšu ministrijas pozīcija:
▪️ ministrijai esot 2x galvenās prioritātes:
o Aizsardzība
o Demogrāfija
▪️ Pieejami tikai ES fondu līdzekļi, valsts budžetā RB netiek prioritizēts
▪️ Rīgas Centrālajai stacijai ir pielemts finansējums no AMF fonda naudas pārvirzīšanas (atņēma LV dzelzceļa elektrificēšanai un bateriju vilcieniem)
▪️ Lidostas termināļa finansējums varētu tikt nodrošināts tikai augustā
▪️ Budžeta situācija ļoti sarežģīta
Kad norādījām, ka Rail Baltica statusa maiņa uz militāro varētu paver ceļu uz ES aizsardzības finansējumu (TEN-T dzelzceļš nesen ES Baltajā Grāmatā atzīts par stratēģisku militārās mobilitātes risinājumu), atbilde bija – “tam nav jēgas.” Ministrijas pat nemēģina pieteikties šim finansējumam.
Rezumējums
Rail Baltica turpina eksistēt pašplūsmā. Nav skaidras atbildības, nav virzības, nav koordinācijas. Nauda tiek tērēta, bet iespējas – neizmantotas. Projekta vadības nav. Katra diena vilcināšanās maksā mums dārgi.
RB Rail skaidri pateica: Latvija projektā nevar vienpusēji izstāties, jo tas nozīmētu kompensācijas Igaunijai un Lietuvai un reputācijas sabrukumu ES līmenī.
Man ir tikai viens jautājums: Evika Siliņa, kā Jūs paskatīsieties Igaunijas kolēģiem acīs? Vai Jūs esat informēta, kas notiek ar Rail Baltica? Jo šodien radās sajūta, ka neviena ministrija nezina, ko dara otra. Šī komisijas sēde, iespējams, bija pirmā reize, kad tās vispār runāja savā starpā.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
