Tuvākajos mēnešos Rubesa zaudēs arī pēdējo „valsts barotavu” – politiskas pazīšanās dēļ iegūto vietu „Latvenergo” padomē
PIETIEK27.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Baiba Rubesa, kas pēc AS RB Rail valdes priekšsēdētāja posteņa un AS Citadelebanka padomes locekļa vietas zaudēšanas nule nav ieguvusi arī kāroto eiroparlamentārietes vietu, tuvākajos mēnešos zaudēs arī pēdējo „valsts barotavu” – politiskas pazīšanās dēļ iegūto vietu AS Latvenergo padomē.
Rubesas 2018. gada amatpersonas deklarāciju Valsts ieņēmumu dienests vēl nav vēlējies publiskot, savukārt viņas 2017. gada deklarācija rāda, ka mēnesī „starptautiskā līmeņa topmenedžere”, kā Rubesa pati sevi dēvē, valsts monopolista padomē saņēmusi vidēji 2242 eiro.
Pati Rubesa nekad nav vēlējusies publiski skaidrot, kāds tieši ir viņas ikmēneša pienesums uzņēmumam. Tikmēr Latvenergo informē, ka šo atalgojumu „nosaka Latvijas Republikas tiesību akti: Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un uz tā pamata 2015.gada 22.decembrī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru”. Tiesību aktos ir noteikts vienots regulējums publiskas personas kapitālsabiedrību padomes locekļu atlīdzībai.”
Latvenergo skaidro, ka „gan Baibas Rubesas, gan citu padomes locekļu darbību nosaka Padomes darbības regulējums saskaņā ar Publiskas personas kapitālu daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, atbilstoši kuram:
107.pants. Padomes uzdevumi
(1) Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību.
(2) Padomes uzdevumi ir šādi:
1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus;
2) noteikt valdes locekļu atlīdzību;
3) apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju;
4) pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu, sabiedrības statūtu, akcionāru sapulces lēmumu prasībām;
5) izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt tos akcionāru sapulcei;
6) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem un valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;
7) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;
8) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt atzinumu par tiem;
9) sniegt akcionāram priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu”.
Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, jaunajam ekonomikas ministram ar šādiem skaidrojumiem par Rubesas un pārējo Latvenergo padomes locekļu devumu tomēr nav bijis pietiekami, un par tiem ir pieprasīta detalizēta informācija. Domājams, ka pēc tās izvērtēšanas arī tiks pieņemts lēmums par pēdējās „politiskās barotavas” atņemšanu „starptautiskā līmeņa topmenedžerei”.
2013. gadā Rubesa ieguva plašāku ievērību ar savu devumu toreizējai „barotavai” – vēl valstij piederošajai AS Citadele banka. Viņa amatu Citadele bankas padomē bija ieguvusi 2011. gada oktobrī ar Privatizācijas aģentūras (PA) akcionāru sapulces (pārstāv ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts) lēmumu.
Citadele bankas padomes locekļu atlasei PA izveidoja speciālu nomināciju komiteju, kuras uzdevums bija „organizēt caurskatāmu un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijai atbilstošu bankas Citadele padomes locekļu atlasi”. Nomināciju komitejā strādāja PA, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un novērotāja statusā bez balsstiesībām arī bēdīgi slavenās prihvatizācijas piesedzējas - sabiedrības par atklātību Delna pārstāvji.
Toreiz divus mēnešus pēc Pietiek aizrādījuma par valsts amatpersonas amatā stāšanās deklarācijas neiesniegšanu Rubesa bija spiesta atcerēties likumu un šo deklarāciju iesniegt, atklājot, ka, pat neierodoties uz bankas padomes sēdēm, mēnesī par šo "darbu" vidēji saņēmusi vairāk nekā 2000 latu mēnesī.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
