Tuvāko divu gadu laikā valstij daži simti miljonu eiro, kas ieguldīti „airBaltic”, būs jānoraksta kā zaudēta nauda
Gatis Eglītis09.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par AirBaltic (AirB). Daudzi nav pamanījuši vienu būtisku niansi salīdzinājumā ar 200 miljonu eiro obligācijām pirms 5 gadiem (procentlikme 6.75%): toreiz obligācijas bija NE-nodrošinātas (unsecured), kas nozīmē - nekādu ķīlu vai garantiju, bet pilns naudas aizdevēja risks. Vakardienas obligācijas ir nodrošinātas (secured), kas nozīmē kaut kāda veida pretīmnākšanu vai "drošības spilvenu" naudas aizdevējiem, ka AirB sastopoties ar grūtībām atmaksāt naudu, to kompensēs ķīla vai valsts garantija.
Izskatās, ka AirB obligāciju emisija, arī ar ļoti "sālīto" 14.5% procentlikmi, vispār varēja notikt, pateicoties valsts garantijai, par kuru, iespējams, ir lēmusi valdība slepenajā sēdē. Viens ir pirms nedēļas izziņotā valsts "iepirkšanās" obligācijas emisijā (līdz 136 miljonu eiro apmērā), kas dod lielāku drošību privātajiem obligāciju pircējiem, bet, domājams, ir vēl kāda garantija investoriem no Finanšu ministrijas, ja nu kas slikts notiek.
Pavisam noteikti investoriem vajadzēja pārliecību, ka Eiropas Komisija nevērsīsies pret AirB (līdzīgi kā pret Ungārijas Malev un Kipras Cyprus Airways) par atkārtoto valsts atbalstu aviokompānijai, kuras biznesa ilgtspējas modelim privātā nauda īsti netic. Domāju, šeit talkā nācis V.Dombrovskis, kas aizliks labu vārdu DG COMP kolēģei Dānijas M.Vestagerei par šo obligāciju laidienu un kopumā par AirB "exit strategy" ar IPO.
Lai vai kā, 200 miljonu eiro obligāciju atmaksa "pēdējā brīdī" (termiņš jūlija beigas) bija nepieciešama, lai AirB netiktu pieteikts default un lai varētu virzīties uz nākamo (beidzamo?) posmu ilggadējā AirB sāgā - IPO vai precīzāk valsts īpašumtiesību pārdošanu privātam kapitālam. Domāju, IPO šķērslis AirB vadībai būs krietni vieglāks, jo nav nekur stingri noteikts, par cik tad tās akcijas IPO jāpārdod, lai saņemtu pietiekoši naudas valsts ieguldījuma AirB atmaksai.
Vienkāršoti runājot, pēdējo gadu laikā valsts AirB ieguldījusi stipri virs 500 miljoniem eiro, bet, ja IPO rezultātā par akcijām valsts saņems, teiksim, 200 miljonus eiro, tad nekādas sankcijas nav paredzētas: kā saka, ģeopolitiskā situācija, zemā pirkstpēja un vēl viss kas patraucēja atgūt visu valsts ieguldīto. Domāju, tuvāko divu gadu laikā valstij daži simti miljonu būs jānoraksta kā zaudēta nauda.
Nezinu, vai bija prātīgi atlikt obligāciju emisiju līdz pēdējam, jo investori vienmēr mācēs paņemt maksimālo no naudas aizņēmēja, kam ļoti "spiež". Līdzīgi Latvijai sanāca ar Citadele bankas pārdošanu: novilka līdz pēdējam, atstāja tikai vienu pretendentu un beigās banku "par sviestmaizi" atdeva amerikāņu riska kapitāla fondam, kas būtībā dzīvo no šādiem ~1000% peļņas darījumiem. 14.5% procentlikmiAirB būs jāspēj "apkalpot" ar krietni lielāku peļņu un kopumā mazina AirB ekonomisko vērtibu.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
