Iesaki rakstu: 
Attēlā redzamo paziņojumu mēs varam ieraudzīt Ventspilī, daudzdzīvokļu mājas Talsu ielā 66 kāpņu telpās.
Līdz šim bija zināms, ka pastāv MK noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi", kuri tika pieņemti 2016. gada 19. aprīlī, tikuši publicēti „Latvijas Vēstnesī” 2016. gada 22. aprīlī, stājušies spēkā kopš 2016. gada 01. septembra un joprojām ir spēkā.
Tagad, turpat trīs gadus vēlāk izrādās, ka Ministru kabinets ir sarūpējis vēl vienus "ugunsdrošības noteikumus" ar tādu pašu numuru, kuri esot stājušies spēkā 2019. gada 01. janvārī, neuzskatot par vajadzīgu par to informēt sabiedrību, kaut vai publicējot kādu ziņu „Latvijas Vēstnesī” vai vispār kādā masu saziņas orgānā. Cik jauki, ka vismaz mūsu Ventspilī ir tāda firma SIA "Vektors 2", kas šo robu mēģina aizpildīt.
Izrādās, ka firmas SIA "Vektors 2" jaunatklātajos "ugunsdrošības noteikumos" dzīvokļu īpašniekiem tiekot uzlikts par pienākumu savā dzīvoklī veikt elektroinstalācijas pārbaudi, īpaši uzsverot, ka tas darāms par saviem līdzekļiem, kas gan netiek prasīts 2016. gada 19. aprīļa MK noteikumos Nr.238 " Ugunsdrošības noteikumi".
Taču arī šeit SIA "Vektors 2" nāk pretī saviem līdzcilvēkiem un piedāvā veikt šo darbiņu, iepriekš piezvanot šīs firmas valdes loceklim Kasparam Knipēnam uz mobilo tālruni 29415776. Tiesa gan, nav minēts šī pakalpojuma cenrādis.
Pagaidām nav zināms, cik dzīvokļiem firma SIA "Vektors 2" šādus pakalpojumus jau ir sniegusi un kāds ir tās pienesums valsts tautsaimniecībai nodokļu izteiksmē, taču tur varētu palīdzēt Valsts ieņēmumu dienests. Varbūt pat būtu mērķtiecīgi neaprobežoties tikai ar daudzdzīvokļu ēku Talsu ielā 66 Ventspilī un aptvert lielāku iespējamo klientu loku ne tikai Ventspilī, bet pat visā valstī.
Esam ievēlējuši jaunu Saeimu. Lai arī ar grūtībām, taču esam tikuši arī pie jaunas valdības, taču tai ar tiem darbiem tā ir kā ir. Tomēr vajadzētu publicēt „Latvijas Vēstnesī” vai vismaz mājas lapā Likumi.lv tos "ugunsdrošības noteikumus", kurus piemin, liekas, vienīgais to zinātājs SIA "Vektors 2", un kuri it kā esot stājušies spēkā šā gada 01. janvārī. Kā zināms, likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, tādēļ palīdzēsim citiem līdzcilvēkiem neiekulties nepatikšanās savas nezināšanas dēļ.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.