Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nensija Pelosi, apmeklējot Taivānu, spodrināja demokrātu spalvas pirms ASV Kongresa vēlēšanām un kārtējo reizi atgādināja, ka ASV ir lielvara. Otrs atgādinājums bija par to, ka bez reālpolitikas pastāv arī normatīva ārpolitika, kas balstās uz vērtībām, nevis tikai uz varas, ekonomisko labumu un nacionālās drošības vairošanu.

Vašingtonas īstenotās "Vienas Ķīnas politika" ir attaisnojama reālpolitikas kategorijās, bet tai ir maz sakara ar morāli starptautiskajās attiecībās. Ķīna piedzīvoja uz savas ādas Japānas militāristu agresiju Otrā pasaules kara laikā, līdzīgi, kā PSRS piedzīvoja nacistiskās Vācijas iebrukumu. Karš deva abām komunistiskajām valstīm nonākt tur, kur tām nav nekādu morālu iemeslu būt – ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu grupā. Abas valstis ir staigājušas pa līķiem, būvējot kreiso utopiju. Krievija nomainīja fasādi un turpina staigāt pār līķiem Ukrainā – valstī, kura jau izcieta Golodomoru un citus padomju "jaukumus", ko piegādāja maskavieši. Neskatoties uz to, turpinās absurds starptautisko tiesību īstenošanā, jeb pareizāk – neīstenošanā, proti, agresoram, kas atbalsta (lasi – īsteno!) terorismu, ir veto tiesības ANO DP.

Šajā rakstā turpinu divās publikācijās iesākto analīzi par ANO nepieciešamajām reformām, šoreiz koncentrējoties uz to, ko pati Ukraina drīzumā varētu darīt starptautiskajā arēnā. Mērķis nav pamācīt Ukrainu (kura varonīgi cīnās visas brīvās pasaules labā), drīzāk – vairot atbalstu Kijivai brīdī, kad tā spers nepieciešamos soļus ANO reformu iniciēšanā. Turklāt par daļu no rakstā minētā Ukraina jau ir paudusi savu nostāju. Viena no tādām epizodēm Kijivas diplomātijā ir Ukrainas pastāvīgā pārstāvja ANO Sergija Kisļica uzstāšanās ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas plenārsēdē par darba kārtības 123. punktu "Jautājums par taisnīgu pārstāvību un dalībnieku skaita palielināšanu Drošības padomē un citi jautājumi, kas saistīti ar DP" 2021. gada 16. novembrī.

Kur Tu biji, kad Ukraina dibināja ANO?

Ukraina ir viena no ANO dibinātājvalstīm, un tā jau četras reizes bijusi ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle. Pirmos divus termiņus 1948. – 1949.g. un 1984. –1985.g. valsts vēl atradās PSRS sastāvā, taču tas netraucēja UPSR ārlietu ministram Dmitro Manuiļskim kļūt par ANO Pirmās komitejas priekšsēdētāju un piedalīties ANO Statūtu preambulas un 1. nodaļas "Mērķi un principi" izstrādē. Ukrainas trešais termiņš kā Drošības padomes nepastāvīgai loceklei no 2000. līdz 2001. gadam ir vēl viens apliecinājums tam, ka Ukraina ir starptautiski atzīta neatkarīga valsts, kurai tika piešķirtas pilnvaras starptautiskā miera un drošības uzturēšanā. Šo vienkāršo un fundamentālo patiesību apstrīd agresorvalsts Krievija un tās vadonis.

Par Ukrainas statusu kā Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2015. gada 15. oktobrī balsoja 177 dalībvalstis, kā rezultātā Ukraina šo statusu ieguva uz diviem gadiem, sākot ar 2016. gada 1. janvāri. Ukrainas ceturtais termiņš ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles statusā kļuva par precedentu, kad galvenajā starptautiskajā miera un drošības uzturēšanas organizācijā vienlaicīgi atrodas gan agresors, gan agresijas upuris.

Reģionālās kvotas

Tieši reģionālo kvotu jautājums ir Ukrainas nostājas prioritāte, runājot par reformām ANO Drošības padomē. Kijiva ir norādījusi, ka atbalsta Drošības padomes paplašināšanu ar jaunām dalībvalstīm, izmantojot formulu 2+8, t.i. tai pievienotos divas pastāvīgās locekles (Vācija un Japāna) un astoņas nepastāvīgās locekles. Nepastāvīgo locekļu statusu piešķirtu valstīm pēc reģionālā principa: četras vietas Āzijas un Āfrikas valstīm, divas vietas Latīņamerikas un Karību jūras valstu grupai, viena vieta Rietumeiropas un citu valstu grupai un viena vieta Austrumeiropas valstu grupai.

Turklāt šīs astoņas nepastāvīgās locekles mainītos rotācijas kārtībā no 24 vai 32 valstu vidus, kas aktīvi piedalās miera atbalstīšanā, iegulda nozīmīgus finanšu līdzekļus un pārstāv lielāko daļu pasaules iedzīvotāju. Katra reģionālā grupa pati noteiktu Drošības padomes locekļu rotācijas biežumu, kamēr esošo desmit nepastāvīgo locekļu rotācija notiktu saskaņā ar pašreizējo kārtību.

Ukrainas politiskais svars Eiropā pieaugs

ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesijas laikā Petro Porošenko sacīja, ka Ukraina atbalsta pakāpenisku "nogalināšanas atļaujas" ierobežošanu un tās atcelšanu nākotnē, kā arī Francijas un Meksikas iniciatīvu humanizēt Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu veto tiesības. Ukrainai kā valstij, kas saņēmusi drošības garantijas no Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, un kā valstij, kas pašreiz cieš no vienas no šo valstu agresijas vajadzēja jau iepriekšējos gados pulcināt ap sevi ANO dalībvalstis, kas arī atbalsta organizācijas reformēšanu un stiprināšanu. Ukrainas pozīcija ir jāizstrādā un jāstiprina nekavējoties, un tai ir jākļūst par vienu no impulsiem, kam jānoved pie ANO stiprināšanas un spiediena izdarīšanas un agresoru. Ukrainai ir morālas tiesības būt par reformu iniciatoru.

Uzstājoties ANO Drošības padomes ministru līmeņa atklātajās debatēs par tēmu "Starptautiskā miera un drošības nodrošināšana: konflikti Eiropā" 2017. gada 22. februārī, Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins teica: "Drošības padomei ir jāspēj atbilstoši reaģēt uz asiņainiem konfliktiem neatkarīgi no tā, vai viena no konfliktā iesaistītajām pusēm ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle. […] Krievijas agresijas pret Ukrainu mērķis ir sagraut Eiropas un transatlantisko vienotību kā globālās drošības stūrakmeņus. Pasaules atgriešana ceturtdaļgadsimtu atpakaļ laikā pirms Padomju Savienības sabrukšanas jau sen ir Kremļa galvenā apsēstība. Krievija ekspluatē citu vājības, un viena no šādām institucionālām vājībām ir veto tiesības Drošības padomē un konsensa princips EDSO. Tajā pašā laikā konkrēts mehānisms agresora saukšanai pie atbildības vēl nav izstrādāts." Varam tikai piekrist Ukrainas ministra teiktajam un domāt, ko darīt tālāk.

Izkustinām lielus un apsūnojušus akmeņus, kuri neatrodas savā vietā

Praktiskie soļi varētu būt šādi:

1) Uzdot Drošības padomes un citu ANO institūciju dalībvalstīm jautājumu par to, cik leģitīma ir Krievijas no Padomju Savienības mantotā vieta Drošības padomē, un ierosināt apturēt Krievijas dalību Drošības padomē līdz šī jautājuma atrisināšanai;

2) Ņemot vērā esošos procesuālos mehānismus (tajā skaitā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju "Vienoti mieram"), aktualizēt ANO Ģenerālās asamblejas sēdē jautājumu par to, kā pretdarboties Krievijas agresijai un aizsargāt Ukrainas teritoriālo integritāti; ja tas dod rezultātus, izvirzīt konkrētu projektu izskatīšanai ANO Ģenerālajā asamblejā;

3) Izvirzīt ANO dalībvalstīm izskatīšanai – individuāli vai grupās ar partneriem – priekšlikumu ar mērķi oficiāli izskatīt ANO Drošības padomes reformēšanu; sasaukt konferenci, kurā izskatītu, apstiprinātu un izvirzītu ANO dalībvalstīm ratifikācijai saskaņotu sarakstu ar izmaiņām, kas veicamas ANO Statūtos.

Katram no šiem soļiem nepieciešama atsevišķa īstenošanas stratēģija, politiskas iniciatīvas un atbilstoša argumentācija. Piemēram, valdība var izmantot ANO Starptautiskās tiesas palīdzību, lai iesniegtu sūdzību par Krievijas pastāvīgās locekles statusu ANO Drošības padomē. Šajā kontekstā būtu jānoskaidro, saskaņā ar kādiem starptautisko tiesību aktiem Krievijas Federācija vispār tika uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā. Dalību ANO nosaka Statūtu 2. nodaļa "Organizācijas dalībvalstis". Apskatot ANO Statūtu 3. un 4. pantu, iespējams izdarīt secinājumus:

ANO dalībvalstis ir tās valstis, kas bija organizācijas sastāvā tās izveides brīdī (3. pants), vai valstis, kas organizācijai pievienojās atbilstoši 4. panta nosacījumiem; lai valsts varētu pievienoties ANO, tai jāatbilst konkrētām prasībām, t.i. tai jābūt "miermīlīgai valstij" un jāuzņemas pildīt ANO Statūtos noteiktos pienākumus; jebkuras valsts uzņemšana organizācijas dalībvalstu sastāvā notiek ar Ģenerālās asamblejas lēmumu pēc Drošības padomes rekomendācijas (4. panta 2. punkts). Taču Krievija nav sākotnējā ANO dalībvalsts (atšķirībā no Ukrainas vai Baltkrievijas), tā netika uzņemta organizācijā ar Ģenerālās asamblejas lēmumu pēc Drošības padomes rekomendācijas un tā nekādā gadījumā nav uzskatāma par miermīlīgu valsti. Tāpat ANO Statūti neparedz iespēju kļūt par organizācijas dalībvalsti saskaņā ar tiesību pēctecības principu.

Tieši šī iemesla dēļ bijušajām Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) valstīm pēc DSFR sabrukšanas nācās individuāli pieteikties dalībai ANO. Tāpat bija jārīkojas arī Krievijai pēc PSRS sabrukšanas, jo saskaņā ar ANO Statūtiem citu veidu, kā kļūt par dalībvalsti, tai nebija. Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu vadītāju 1991. gada 21. decembrī pieņemtajā rezolūcijā visas dalībvalstis (izņemot Gruziju) piekrita pagarināt PSRS dalību ANO, taču šāda rīcība neatbilst ANO Statūtiem.

Secība

Saskaņā ar ANO Statūtu 96. panta 1. punktu Ģenerālā asambleja vai Drošības padome var pieprasīt no Starptautiskās tiesas konsultējošus slēdzienus jebkurā juridiskā jautājumā. Krievijas gadījumā var sākt ar to, ka tā uzbruka neatkarīgai valstij, kurai pati sniedza drošības garantijas, un ka tā pašreiz ne tikai okupē daļu tās teritorijas, bet arī pastrādā kara noziegumus tās teritorijā, kā rezultātā tā pārkāpj Drošības padomes galveno funkciju – sargāt mieru un drošību. Tāpat būtu loģiski, ja Ukraina norādītu uz šī jautājuma juridiskajām problēmām un paziņotu, ka tā neatzīst NVS rezolūciju, ar kuru Krievija tika atzīta par PSRS mantinieci. Jārēķinās, ka Ukrainas diplomātiem nāktos savākt milzīgu daudzumu dalībvalstu balsu un sniegt pārliecinošus argumentus par šādu Kijivas soli.

Lai izmantotu ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju "Vienoti mieram", kas ļautu Ģenerālās asamblejas sēdē izskatīt jautājumu par to, kā pretdarboties Krievijas agresijai un aizsargāt Ukrainas teritoriālo integritāti, ir nepieciešams Drošības padomē iesniegt vairākus rezolūciju projektus, kurus Krievija neizbēgami bloķētu ar savām veto tiesībām. Tieši šī Krievijas veto virkne ļautu jautājumu izvirzīt Ģenerālajai asamblejai, jo kļūtu skaidrs, ka Drošības padome nespēj rīkoties, lai aizsargātu Ukrainas teritoriālo integritāti un sodītu agresoru.

Noslēgumā

Ukrainas pastāvīgais pārstāvis Sergijs Kisļics, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas plenārsēdē trāpīgi norādīja: "Pasaules karte ir krasi mainījusies, un tādas mākslīgas vienības kā Padomju Savienība tagad ir pagātne. Tā pazuda no pasaules kartes, bet joprojām ir ANO Statūtos. Tas nozīmē, ka pašreizējā redakcijā ANO Statūti neatspoguļo mūsdienu pasauli ne de facto, ne de iure."

Ja ANO Drošības padome piedzīvotu reformas, Ukraina varētu tajā lobēt savas intereses, nebaidoties no agresora reakcijas. Tas ļautu Drošības padomei pieņemt rezolūciju un atzīt Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kā arī spert konkrētus soļus starptautiskajā arēnā, lai pretdarbotos šai agresijai. Tā kā vēl nav noteikts mehānisms, kā reformēt Drošības padomi, būtu atbalstāmi, ja tieši Ukraina iesniegtu savu redzējumu organizācijas reformēšanā, balstoties uz tās neatliekamo nepieciešamību nodrošināt valsts teritoriālo integritāti un neatkarību.

Daļa minēto ideju varbūt var likties grūti izpildāmas, tomēr nedarīt neko nav labākā izvēle. Vēlos uzsvērt, ka rakstā minētais nav skatāms kā alternatīva Ukrainas militārajiem soļiem – uzvara pār agresoru – Krieviju kaujas laukā būs efektīvāka par vissmalkāko diplomātiju. Viss minētais drīzāk ir skatāms kā "atbalstošā diplomātija", kam jāpalīdz uzvarēt terorismu balstošo Krieviju, kurai nav vietas ANO Drošības padomē. Savukārt, skatoties plašākā un tālāk – veiksmīga Drošības padomes reformēšana atjaunotu starptautiskās sabiedrības uzticību starptautiskajām tiesībām. Latvija ir ieinteresēta, ka pasaulē valda visiem (labas gribas cilvēkiem) pieņemami un obligāti izpildāmi (arī tiem, kuriem nav labu nodomu) noteikumi. Normatīvais un pragmatiskais Latvijas gadījumā ir viens un tas pats.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...