Iesaki rakstu: 
Latvijas Universitātes fotoarhīvos redzamais students Kaspars Novicāns ir tērpies T-krekliņā, uz sārtā deguna vienkāršas brilles. Tāds kā "novičoks" tiesu sistēmā. Pārdesmit gadus vēlāk trauksmaina teicamnieka skatiens ir saglabājies, bet krekliņa vietā nācis manierīgs uzvalks, kaklasaite un bagāžā – neatgriezeniska saikne ar Mārtiņa Bunkus skaļās slepkavības lietā aizdomās turētā uzņēmēja Mihaila Uļmana uzņēmumu „Rego Trade”.
Kad aizturēšanu šovs būs beidzies, puzli nāksies likt kopā arī ar pelēko apkaklīšu pāžiem. Tad, iespējams, ar oficiāli deklarētajiem 2020.gada ienākumiem 15241,16 eiro jeb vidēji 1270 eiro mēnesī Novicānam var nepietikt advokāta algošanai pašam sev, jo šis advokāts - maksātnespējas administrators un administratoru asociācijas priekšnieciņš ar savām prāvajām kredītsaistībām, spriežot pēc oficiālās deklarācijas knapi, var ieliet degvielu savā „VW kombi” un diez vai var atļauties apkuri Inčukalna namīpašumā.
Kad šāvieni pie Meža kapiem bija noklusuši, bet piemiņas ziedi pat nebija novītuši, maksātnespējas administratora „Rego Trade” loma tika Kasparam Novicānam. Šajā brīdī ir vērts ieskatīties vietnē „Justice for Mārtiņš Bunkus”, kas vēstī:
„Uzņēmēja Mihaila Uļmana un tā bankrotējušās kompānijas “Rego Trade” maksātnespējas administratora Kaspara Novicāna mēģinājumi iedzīvoties uz noslepkavotā advokāta Mārtiņa Bunkus rēķina beidzas neveiksmīgi, jo Vidzemes priekšpilsētas tiesa nule pilnībā noraidījusi K. Novicāna prasību pret Bunkus ģimeni, norādīts šā gada 10. maijā pasludinātajā spriedumā.
Tiesa nosprieda, ka K. Novicāna prasība par atprasījuma tiesiskā pamata trūkumu un zaudējumu piedziņu pret Ojāru Bunkus, Kasparu Bunkus, Kristapu Bunkus un Daci Bunku ir noraidāma pilnībā. Turklāt tiesas spriedums paredz piedzīt no maksātnespējīgās SIA “Rego Trade” (MSIA “Rego Trade”) tiesāšanās izdevumus.
“(..) K. Novicāna izklāstītie apstākļi neatbilda faktiskajiem apstākļiem, kā arī tiem bija piemērots nepareizs juridiskais vērtējums, uz ko mantinieki vērsa Novicāna uzmanību vēl pirms prasības celšanas,” uzsvēra piederīgo pārstāvis un nodibinājuma “Justice for Mārtiņš Bunkus” vadītājs Kristaps Bunkus.
Viņš arī piebilda, ka ir visai īpatnēji, ka jaunais maksātnespējas administrators mēģina risināt uz nelaiķa Mārtiņa Bunkus rēķina situāciju, kad paša bezdarbības dēļ K. Novicāns ir pieļāvis, ka tiesa pieņēmusi lēmumu par labu Mihailam Uļmanam, nevis MSIA “Rego Trade” kreditoriem. “Līdz ar to bankrotējušam uzņēmumam jāatmaksā vairāk nekā 700 tūkstoši eiro, ko Mārtiņš Bunkus likumā noteiktajā kārtībā bija piedzinis no bijušā uzņēmuma valdes locekļa,” teica Kristaps Bunkus.
Jāatgādina, ka Mārtiņš Bunkus bija MSIA “Rego Trade” maksātnespējas procesa administrators no 2008. gada aprīļa līdz pat savam nāves brīdim 2018. gada 30. maijā. Turklāt, pildot savus pienākumus, viņš cēla vairākas prasības pret MSIA “Rego Trade” bijušo valdes locekli Mihailu Uļmanu. Cik saprotams, tieši par šīm darbībām viņš, iespējams, saņēma nāvessoda izpildi.
Pret Mihailu Uļmanu bija celtas vairākas prasības, bija piedzīti naudas līdzekļi vairāku simtu tūkstošu apmērā. Pēc Mārtiņa Bunkus ziņojuma bija ierosināti vairāki kriminālprocesi. Tāpēc starp Mārtiņu Bunkus un Mihailu Uļmanu bija izveidojušās domstarpības. To dēļ par draudiem savai veselībai un dzīvībai nu jau aizsaulē esošais advokāts Mārtiņš Bunkus vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā.
Konkrētā lieta par vairāk nekā 720 tūkstošu eiro piedziņu no Mihaila Uļmana ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu 2018. gada 24. maijā tika nodota atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai. Mārtiņš Bunkus turpināja aktīvi aizstāvēt kreditoru intereses, taču jau tā paša gada 30. maijā tika nogalināts. 2018. gada 6. jūlijā par MSIA “Rego Trade” administratoru tika iecelts K. Novicāns, bet 30. augustā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu lieta tika nodota jaunai izskatīšanai Rīgas rajona tiesai. 2019. gada 15. martā Rīgas rajona tiesa lēma par labu M. Uļmanam, šo lēmumu K. Novicāns nez kāpēc vairs nepārsūdzēja.
“Drīzāk būtu jāanalizē K. Novicāna rīcība, jo viņa īpašā attieksme pret Mihaila Uļmanu liek uzdot jautājumu, kā intereses aizstāv maksātnespējas administrators? K. Novicāns atsauca bankrotējušā uzņēmuma prasību pret tā bijušo valdes locekli un tā vietā iesniedza prasību pret Bunkus ģimeni. Turklāt viņš turpināja uzturēt šo prasību pretēji kreditoru sapulces vairākuma balsojumam un lēmumam,” teica Kristaps Bunkus.
Kristaps Bunkus piebilda, ka K. Novicāna prakse interpretēt likumu, kā viņam ērtāk, ir izpaudusies arī citā gadījumā. Proti, ja kreditoru sapulces vairākuma balsojums nebija pietiekams un netika ņemts vērā, lai atceltu prasību pret noslepkavotā advokāta mantiniekiem, tad vienkāršs balsu pārsvars bija pilnībā pietiekams, lai maksātnespējas administrators K.Novicāns atteiktos no prasības uzturēšanas par zaudējumu piedziņu no Mihaila Uļmana.
“Būtu jāvērtē šīs rīcības tiesiskums, jo Maksātnespējas likuma redakcija, kas tiek piemērota šajā konkrētajā procesā, paredz, ka administrators drīkst atteikties no jebkura prasījuma, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas klātesošo balsstiesīgo kreditoru. Balsojumā par prasījuma pret Mihailu Ulmaņu atsaukšanu šis nav izpildīts, ir tikai vairākuma balsojums. Tā K. Novicāns nolēma nepārsūdzēt tiesas spriedumu, kas bija nelabvēlīgs MSIA “Rego Trade” kreditoriem, bet bija labvēlīgs Mihailam Uļmanam, bez kreditoru piekrišanas, tādejādi nodarot zaudējumus minētā uzņēmuma kreditoriem.” skaidroja Kristaps Bunkus.
“Justice for Mārtiņš Bunkus” vadītājs pauda, ka maksātnespējas administratora pamatuzdevums būtu atgūt līdzekļus, lai norēķinātos ar kreditoriem, tai skaitā valsti, tomēr katra nākamā K. Novicāna darbība nostiprina pārliecību, ka rīcība notiek par labu konkrētai personai.
Jau vairāk nekā 13 gadus valsts nevar atgūt nodokļu parādu no MSIA “Rego Trade”. MSIA “Rego Trade” maksātnespējas process tika pasludināts 2008. gada 24. aprīlī, par administratoru tika iecelts Mārtiņš Bunkus, kurš toreiz konstatēja, ka MSIA “Rego Trade”, iespējams, ir ļaunprātīgas maksātnespējas pazīmes.
Par to, kā tika organizēta shēma, kā šo uzņēmumu vadīja bezpajumtnieki, kā uzņēmuma valdi iecēla Iļģuciema cietumā un divu miljonu vērtiem kuprlaša ikriem plašāk var lasīt šeit:
Bet par K. Novicāna vērtību sistēmu droši vien var spriest pēc kāda pavisam īsa bezemociju komentāra. “Varbūt izskatās ļoti vienkārši – mēs gribam memoriālu, mēs realizējam. Bet ņemot vērā, ka otrā pusē attiecībā uz dzīvojamo māju ir īpašumtiesības…” 2018. gadā Rīgas domes sēdē komentēja Kaspars Novicāns Maximas traģēdijas upuru radiniekiem, kad Zolitūdes traģēdijas piektās gadadienas priekšvakarā joprojām turpinājās pašvaldības un šīs zemes īpašnieku strīds. Zolitūdes traģēdijā cietusī Aļona Burve, redzot, kas tur tiek plānots, savā un 263 traģēdijā cietušo cilvēku vārdā toreiz teica: “Tādu cinismu vēl neesmu piedzīvojusi.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
