Urā, Eiropas fantastiski drosmīgās rīcības rezultātā Krievija jau ir faktiski iznīcināta un lien mūsu priekšā uz vēdera!
Inese Vaidere, Jaunā Vienotība08.01.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Nupat decembrī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis panāca vēsturisku vienošanos - neatgriezenisku ceļu uz Krievijas gāzes un naftas pakāpenisku izmantošanas pārtraukšanu. Tas ir daudz vairāk nekā tikai tehnisks regulējums; tā ir Eiropas izvēle par labu drošībai, vērtībām un suverenitātei, nevis šantāžai. Pateicoties mūsu stingrajai nostājai, dalībvalstis no 2027. gada sākuma nedrīkstēs tieši vai netieši pirkt sašķidrināto dabasgāzi, savukārt no 2027. gada 30. septembra - cauruļvadu gāzi no Krievijas.
Šī vienošanās ir pagrieziena punkts gan ES enerģētiskajai drošībai, gan ES kopējai drošībai. Pilnībā atsakoties no Krievijas gāzes, ES sāk jaunu posmu, kurā tā vairs nebūs atkarīga no viena, neuzticama stratēģisko resursu piegādātāja.
Sliktas ziņas Kremlim, labas ziņas Eiropai: beidzas laikmets, kad Krievija varēja manipulēt ar ES politiku, izmantojot gāzes piegādes.
Tajā pat laikā ir svarīgi, lai enerģētiskā neatkarība būtu taisnīga. Eiropas Tautas Partijas (ETP) grupā mēs ilgstoši esam pauduši, ka Krievijas enerģijas pārtraukšana nedrīkst notikt uz iedzīvotāju vai Eiropas rūpniecības rēķina. Enerģētiskā neatkarība ir veiksmīga tikai tad, ja tā iet roku rokā ar pieejamību un drošību.
Tāpēc mēs esam centušies panākt, lai šī atteikšanās stiprinātu Eiropas drošību, vienlaikus saglabājot stabilas un prognozējamas enerģijas cenas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Atteikšanās ir ekonomiski un morāli svarīgs lēmums, kas jāveic ekonomiski ilgtspējīgi visiem. Par laimi, pieejamu alternatīvu Krievijas gāzei pasaulē ir gana.
Jāpiezīmē, ka ES vienošanās neaprobežojas tikai ar gāzi. Parlaments panāca arī Eiropas Komisijas apņemšanos 2026. gada sākumā iesniegt tiesību aktus, lai līdz 2027. gada beigām pilnībā aizliegtu Krievijas naftas importu. Šis panāktais lēmums aizpilda vienu no bīstamākajām nepilnībām ES sankciju sistēmā - Eiropa nedrīkst maksāt Krievijai par enerģiju vairāk, nekā tā sniedz palīdzību Ukrainai. Katrs eiro, kas nonāk Maskavā, baro kara mašīnu, un katra diena, kurā Eiropa turpina pirkt no Krievijas, maksā dzīvību kādam Ukrainā.
Tāpat kā gāzes, arī naftas tirdzniecība Kremļa kara mašīnai nes miljardiem eiro. Pat ja naftas imports pašlaik ir ierobežots ar sankcijām, ir nepieciešams pastāvīgs un juridiski pamatots risinājums, lai nodrošinātu ES enerģētisko neatkarību un drošību.
Jaunie noteikumi ieviesīs arī stingras un saskaņotas sankcijas pret tiem, kuri mēģina apiet aizliegumu, sākot ar nepārskatāmajām tā sauktajām "ēnu flotēm" līdz pat neskaidrai importētās gāzes izcelsmei. Importētājiem tagad būs jāiesniedz uzticami pierādījumi par to, no kurienes nāk piedāvātā enerģija, tādā veidā nodrošinot, ka Eiropa netiks maldināta par patieso un faktisko piegādātāju. Lai to panāktu, ir ieviestas pastiprinātas izcelsmes pārbaudes, tāpat, īpaša uzraudzība ir paredzēta, lai slēgtu netiešos maldinošos piegādes maršrutus.
Panāktais jaunais regulējums ir skaidrs pierādījums tam, ka Eiropas Parlaments var rīkoties ātri un vienoti - tikai dažu mēnešu laikā galvenās politiskās grupas vienojās par stingrāku, skaidrāku un stratēģiskāku nostāju nekā sākotnēji Eiropas Komisija bija piedāvājusi.
Krievijas gāzes un naftas ēra Eiropā ir beigusies. Eiropa par savu atkarību ir samaksājusi augstu cenu — ekonomiski, politiski un morāli. Tagad, pateicoties šim jaunajam regulējam, mēs beidzot varam atvērt jaunu lappusi. Tas nav tikai jautājums par enerģētiku, tas ir pierādījums, ka Eiropa spēj aizstāvēt savus iedzīvotājus pret ārvalstu manipulācijām un apdraudējumiem.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
