Urbanovičs nespēj apslāpēt sociāldemokrāta kaislību uz "muižām uz riteņiem" un "izsmalcinātu iespēju smaili"
L. Lapsa30.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs joprojām nespēj apslāpēt savu kaislību uz Range Rover automašīnām, kas to iespaidīgās cenas dēļ bieži tiek saukātas par "muižām uz riteņiem", bet reklāmās tiek dēvētas par "izsmalcinātu iespēju smaili". Pirms pāris gadiem braukājot ar Range Rover, kas formāli piederēja kādam viņa attālam radiniekam, nu Urbanoviča lietošanā nonācis pilnīgi jauns - 2015. gada Range Rover markas auto, ko līzingā iegādājusies viņa pārstāvētā biedrība Baltijas forums.
Kā rāda CSDD dati, šogad Baltijas forums līzingā iegādājies pilnīgi jaunu - šā gada izlaiduma Land Rover Range Rover automašīnu, ko uz ielām un ceļiem var atpazīt pēc melnās krāsas un valsts reģistrācijas numura FB998. Šādas automašīnas, kuras apraksts lasāms šeit, cena ir vismaz 99 tūkstoši eiro.
2000. gadā dibinātās biedrības mērķi saskaņā ar tās statūtiem ir apvienot biedrus, arī no ārvalstīm, kas nodarbojas ar dažādiem darbības veidiem privātajā un publiskajā sfērā ar nolūku veicināt apmaiņu ar domām, pieredzi, idejām, pilnveidot un veicināt Baltijas reģiona ekonomiskās attīstības stratēģijas un koncepcijas izstrādāšanu un realizāciju, veicināt sadarbību un savstarpējo atbalstu starp biedrības biedriem, veicināt sadarbību starp Baltijas reģiona valstīm, tajā skaitā starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju, visos un jebkuros jautājumos, tajā skaitā politiskajos un ekonomiskajos jautājumos, ekoloģijas jomā, reģionālās sadarbības jomā u.c.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Urbanovičs ir viena no Baltijas foruma oficiālajām amatpersonām, pats savā amatpersonas deklarācijā viņš minējis, ka ir tā prezidents. Citas biedrības amatpersonas ir Aleksandra Ivanova, Igors Jurgens, Aleksandrs Vasiļjevs un Gunta Šagbazjana. Biedrības gada pārskatā norādīts, ka pērn tā ieņēmumos no līdzdalības starptautiskās konferences rīkošanā spējusi gūt 150 tūkstošus latu, kas arī bijuši tās faktiski vienīgie ieņēmumi.
2013. gadā Pietiek informēja par iepriekšējo Urbanoviča reindžroveri, kurš tāpat kā jaunais viņam pašam formāli nepiederēja. Oficiāli šī vismaz 80 tūkstošus eiro maksājošā automašīna piederēja 1983. gada 20. maijā dzimušajam Valdim Samušam, kurš dzīvo Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Bērzgalē, Rītupes ielā 17. Taču ļoti bieži pie tās stūres bija redzēts pavisam cits cilvēks – Saeimas deputāts Urbanovičs. Viņa amatpersonas deklarācijā arī pašlaik minēts, ka viņam neviens transportlīdzeklis nepiederot.
Pats Urbanovičs toreiz nevēlējās skaidri atbildēt uz Pietiek uzdoto jautājumu – kuros no gadījumiem, kad šī automašīna fiksēta, rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, viņš ir bijis pie tās stūres. Turklāt, ja ticēt Urbanovičam, vai nu visus pārkāpumus veicis tieši Samušs, vai arī automašīnas īpašnieks ir ārkārtīgi augstsirdīgs cilvēks un nomaksājis sodus Urbanoviča vietā, viņu par to pat nepainformējot.
Uz kāda pamata Urbanovičs vispār izmantoja šo automašīnu? Viņa oficiālais skaidrojums bija šāds: „Minētais transportlīdzeklis Range Rover ar valsts reģistrācijas numuru CU 7777 pieder manam attālam radiniekam, kuru ilgus gadus esmu vadājis ar man piederošajiem transportlīdzekļiem no Rēzeknes uz Rīgu un atpakaļ, jo mēs abi esam novadnieki un viens otram bieži esam izpalīdzējuši, braucot no mājām Rēzeknē uz galvaspilsētu un atpakaļ.
Atsevišķos gadījumos vienu - divas reizes esmu aizņēmies no mana radinieka viņam piederošo transportlīdzekli tad, kad manā lietošanā esošais transportlīdzeklis ir bijis remontā. Šajos gadījumos esmu izmantojis Jūsu vēstulē minēto transportlīdzekli Range Rover ar valsts reģistrācijas numuru CU 7777. Kā jau minēju, mums abiem ir vienots braukšanas maršruts – Rīga-Rēzekne un Jūsu vēstulē minētie atļautā ātruma pārsniegšanas gadījumi ir fiksēti galvenokārt šajā maršrutā.”
Taču, kā Pietiek toreiz informēja, neradās iespaids, ka Samuša uzņēmējdarbība vai citi oficiālie ienākumi būtu ļāvuši viņam bez līzinga pakalpojumu izmantošanas iegādāties automašīnu, kuras cena ir vismaz 80 tūkstoši eiro, - drīzāk radās priekšstats, ka Urbanovičs savu radinieku izmanto, lai faktiski legalizētu dārgo braucamo, uz kādiem viņam vienmēr ir bijusi vājība.
Kā dzīvesvietu uzrādījis sava, domājams, tēva 47 kvadrātmetru dzīvokli Bērzgales pagastā, pats bez neviena sava nekustamā īpašuma, dalībnieks piecos uzņēmumos, no kuriem trīs pēdējos gados nav pat uzskatījuši par nepieciešamu iesniegt gada pārskatus, vienam gada zaudējumi būtiski pārsniedz apgrozījumu, bet vienīgais nosacīti veiksmīgais sasniedzis 18 tūkstošu latu apgrozījumu un guvis 330 latu gada peļņu, - šāds bija Samuša redzamais turīguma līmenis.
Pirms diviem gadiem, iepazinies ar Pietiek publiskotajiem datiem, Urbanovičs, kurš iepriekš vēl mēģināja kaut kā taisnoties, uz uzdotajiem jaunajiem jautājumiem vairs nespēja vai nevēlējās atbildēt. Viņš nevēlējās precizēt par to, kāds tieši „attāls radinieks” (no publisko datu bāzu ziņām izriet, ka varētu būt māsas dēls) viņam ir Samušs un kā tieši saistībā ar auto „aizņemšanās” biežumu tulkojams viņa skaidrojums „atsevišķos gadījumos vienu - divas reizes esmu aizņēmies no mana radinieka viņam piederošo transportlīdzekli”.
Urbanovičs nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai viņš ir kaut painteresējies par sava „radinieka un novadnieka” Samuša uzņēmējdarbību, tostarp arī par to, par kādiem līdzekļiem viņš varējis iegādāties Range Rover auto, kura cena ir vismaz 80 tūkstoši eiro?
Visbeidzot, Urbanovičs arī nevēlējās atklāt, kā viņš pats varētu izskaidrot to, ka iepriekš automašīna ar reģistrācijas numuru CU7777 piederējusi ar viņu cieši saistītajam Baltijas forumam (Urbanovičs ir šīs biedrības prezidents), kā to publiski atzinusi Baltijas foruma tehniskā direktore Gunta Šagbazjana, un kāda bijusi viņa loma tajā, ka tagad auto pieder Samušam.
Tikmēr kāds Pietiek lasītājs toreiz bija norādījis uz šādu zīmīgu fragmentu no publikācijas portālā TVNET 2009. gada decembrī, kurš vēl skaidrāk atklāja gan patieso, kaut slēpto automašīnas saimnieku, gan arī Urbanoviča, spriežot pēc visa, melus par dārgā auto aizņemšanos „vienu – divas reizes”:
„Urbanovičs (SC) brauc ar dārgu Range Rover
Sev pietuvinātus juridiskās personas izmanto arī citi deputāti. Visoriģinālāko veidu, kā ietaupīt, izvēlējies Jānis Urbanovičs. Viņš ikdienā pārvietojas ar automašīnu, kas pieder paša vadītai sabiedriskajai organizācijai Baltijas forums. Tā ik gadus organizē tāda paša nosaukuma konferences ar Krievijas politiķu piedalīšanos.
Žurnālists: - Kādām vajadzībām Baltijas forums iegādājās šo automašīnu?
Jānis Urbanovičs, Saeimas deputāts (SC): - Baltijas forumam ir daudz dažādas pārvietošanās nepieciešamības.
Žurnālists: - Kāds cits bez jums arī brauc ar šo automašīnu?
Jānis Urbanovičs: - Protams.
Žurnālists: - Jūs braucat tikai ar šo mašīnu vai ar vēl kādu mašīnu?
Jānis Urbanovičs: - Es nevaru iedomāties, ka es varētu vēl ar kādu citu mašīnu braukt.
Žurnālists: - Tad braucat tikai ar šo automobili?
Jānis Urbanovičs: - Jā.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
