“Ušakova naudas” zaudēšana padarījusi “Delfus” par hronisku nodokļu parādnieku?
Pietiek lasītājs23.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šķiet, ka vismaz daļējā Rīgas domes struktūru finansējuma zaudēšana ir smagi iedragājusi Konstantīna Kuzikova un Ingus Bērziņa vadītās AS Delfi un tāda paša nosaukuma ziņu portāla saimniecisko labklājību. Vai gan citādi Delfi jau mēnešiem ilgi gandrīz nepārtraukti būtu valsts nodokļu parādnieku sarakstā?
Par to, ka ar igauņu kapitālam piederošo uzņēmumu un tā finansēm kaut kas galīgi nav lāgā, varēja noprast jau pagājušajā vasarā, kad Lursoft atrodamais gada pārskats uzskatāmi apliecināja – strādājot ar nedaudz vairāk nekā četru miljonu eiro apgrozījumu, Delfi iedzīvojušies 444 tūkstošu eiro zaudējumos.
Kas sagājis dēlī? Vadības lielummānija, kam bijušas smagas sekas, vai arī neafišētu ienākumu zudums? Skaidrs ir viens – līdz ar Nila Ušakova un viņa iedibinātās sistēmas krišanu uzņēmums ir vismaz daļēji zaudējis neafišētos ienākumus no Rīgas pašvaldības struktūrām, un tie nebija nekādi mazie. Pat tikai jau noskaidrotās summas bija gandrīz 200 tūkstoši eiro četros gados, - cik vēl tādu, kuras bija izdevies noslēpt?
Jau drīzumā 2019. gada pārskats rādīs, kā lielajam medijam būs klājies pērn, taču zināmu ieskatu jau tagad sniedz Valsts ieņēmumu dienesta divreiz mēnesī apkopotie dati par nodokļu parādiem valstij, - Delfu gadījumā šie skaitļi runā skaidru valodu: desmiti tūkstošu, ko uzņēmums atkal un atkal nav laikus samaksājis valstij, ir ikdienišķa lieta.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.