Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas bija arī, pirms Saskaņa parādījās Rīgas domē. Arī Saeimā ir šāda situācija, kaut arī Saskaņa vienmēr atrodas opozīcijā. Tomēr brīžos, kad viens vai otrs jautājums ir svarīgs Lembergam, nav jābūt izcilam politologam, lai ieraudzītu saikni starp šīm partijām. Citreiz šķiet, ka Saskaņa tiek izmantota kā „satelītpartija” Lembergam.

Politika, kura tiek īstenota Saskaņas iekšienē Nila Ušakova vadībā, ir absolūti neveselīga. Pašlaik atrasties Saeimas opozīcijā partijai ir izdevīgi. Taču, ja kādu apstākļu dēļ 2018.gada Saeimas vēlēšanās Saskaņa būs koalīcijā ar ZZS, tad Saskaņai būtu grūti uzņemties atbildību pozīcijā, jo partija pie tā nav pieradusi.

Tomēr vairāk es sliecos domāt, ka ZZS neveidos koalīciju ar Saskaņu. Tas var notikt, ja Saeimā tiek vairākas sīkas partijas, kuras tagad diezgan aktīvi darbojas. Pirmais mēģinājums ZZS Saeimā būs sadarboties ar Nacionālo apvienību Visu Latvijai! –Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Ja kādai no labējām partijām būs liels deputātu skaits Saeimā, ZZS varētu mēģināt veidot koalīciju ar tām. Taču, ja tas neizdosies, tad varētu veidoties arī šī ZZS un Saskaņas koalīcija.

Taču es neredzu, ka Ušakovs varētu kādreiz piedāvāt profesionālu komandu, kura varētu pārstāvēt kaut vienu no Latvijas ministrijām. Sēžot Saeimas opozīcijā visus šos gadus, vadības spējas atrofējas. Pēc manām domām, tas ir tāpēc, ka Ušakovs nav komandas cilvēks un nemāk samierināties, ka citiem ir atšķirīgs viedoklis vai arī kāds ir profesionālāks par viņu. Tā laikam ir tāda cilvēkam raksturīga īpašība vai arī dziļi kompleksi – tas, lai paliek uz viņa sirdsapziņas.

Runājot par pašreizējo Rīgas domes valdošās koalīcijas darbu, ko veido Saskaņa un Gods kalpot Rīgai, jāuzsver, ka Saskaņa, būdama pie varas astoņus gadus, ir veikusi manāmus uzlabojumus, kas attiecas uz sociālo jomu – no izmaksu viedokļa Rīgā radīti labvēlīgāki apstākļi studentiem, bērniem un pensionāriem. Savukārt pilsētas attīstībā, jaunu darbavietu veidošanā šo gadu laikā nav manāmi teju nekādi uzlabojumi.

Vairākās pozīcijās, kur ir virzīta Andra Amerika un Ušakova politika un kur ir iesaistīta Rīgas dome, ir salīdzinoši vāja apsaimniekošana; kā piemēru var minēt Rīgas brīvostu. Apsaimniekošana un darbs Rīgas brīvostā, it īpaši pēdējā laikā, norit bez pārdomātas stratēģijas un bez konkrēta, mērķtiecīga mārketinga politikas.

Ušakovs piedāvā populistiskas lietas, kas saistītas ar sociālo politiku, un sabiedrībai tās patīk. Taču, lai kaut ko darītu attīstības labā, jāspēj pieņemt arī nepopulāri lēmumi, proti, par pilsētas budžeta deficītu.

Sabiedrības „mīlestība” pret Ušakovu, domājams, mainījās tā: Ušakovam lojālie cilvēki, kas balsoja par viņu, redzēja, ka to, ko Saskaņas vadītājs varēja politikā, viņš arī izdarīja. Pašlaik viņš nespēj solīt, ka darba iespējas Rīgā palielināsies, ka garantija par drošu nākotni būs, – viņš kā mērs to nespēj paust.

Par to arī liecina pēdējo pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Ušakovs kopā ar Ameriku knapi tika Rīgas domes vadošajos amatos. Ja iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās viņu uzvara bija ar izteikti lielu balsu pārsvaru, tad šogad tā jau bija nepārliecinoša.

Tāpat uzskatu, ka Ušakovs ar savu uzvedību ir latviešiem iespļāvis sejā, proti, ar referendumu par otro valsts valodu, kā arī ar savu bezkaunīgo uzstāšanos medijos.

Tomēr Jerošenko atzīmē, ka par Ušakovu pašvaldību vēlēšanās balsoja vairāk krieviski runājošo. Šeit nostrādāja efekts – „сволочь, но наш” (maita, bet mūsējais).

labējās partijas ignorē krieviski runājošo elektorātu. Līdz ar to es nedomāju, ka tā ir Ušakova uzvara, bet gan labējo partiju lielā kļūda. Fenomens, kas Latvijā darbojas, – jo vairāk nacionāļi „apsaukā” krievus, jo vairāk tas kalpo Saskaņas labā.

Sākot darboties politikā, redzot, kā deputāti fokusējas uz nacionālajiem jautājumiem, es sapratu, ka Latvijas sabiedrībā ir problēma. Ir krietni sarežģītāk runāt par ekonomisko izaugsmi, par to, ko attīstīsim valstī, kā likvidēsim bezdarbu, kā strādāsim ar bezdeficīta budžetu. Daudz vienkāršāk ir pamest „nacionālistisko monētu”, jo tad uzreiz atbalstītāju grupa ir klāt. No labējām partijām šādu politiku īpaši piekopj Nacionālā apvienība.

To dara arī Saskaņa – apzināti izvairās no priekšlikumiem par ekonomiku un finansēm. Labākajā gadījumā viņi runā par sociālām lietām, bet zemteksts bieži vien vedina uz tematu par nacionālo piederību.

Inteliģentā sabiedrībā nav pieņemts runāt par trīs lietām – reliģiju, „cik tu pelni” un nacionālo piederību. Ja Latvijas politika fokusējas uz šiem jautājumiem, tas tikai raksturo politiskās inteliģences līmeni.

Centriskajām partijām Latvijā vienmēr ir bijis sarežģītāk, jo viņi nevar kāpt „svešās čībās” – runāt tikai par latvisku Latviju vai Latvijas pievienošanu Krievijai, vai dzīvošanu zaļā valstī. Es pašlaik ne no vienas partijas neesmu dzirdējis plānu, kurš veidots no pārdomātas sistēmas, kā attīstīt, uzlabot kādu no Latvijas nozarēm.

Novēlu tām partijām, kas atrodas pa vidu, lai tās būtu spējīgas izveidot stratēģiju Latvijas izaugsmei vismaz desmit gadu griezumā. Pietiks runāt un dzīvot tikai viena vēlēšanu termiņa ietvaros. Paliek garlaicīgi klausīties lozungus, kas jau ir zaudējuši nozīmi. Apnīk klausīties tos „večus”, kuri politikā ir vairāk nekā desmit gadu un nesaprot, ka ir laiks mainīt politisko kultūru un metodi.

* bijušais Saskaņas deputāts, finansists

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...