Utopizētas (?) pārdomas par valsts un pašvaldību iepirkumu kārtību
Gaigaļu Jānis01.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nonākot ziņām par 220 (330) miljonus eiro vērto iepirkumu NBS vajadzībām, rodas viela pārdomām par spēkā esošo publisko iepirkumu veikšanas kārtību šajā korumpētības ziņā visnotaļ progresīvajā zemītē.
Nav nekāds brīnums vai kāds noslēpums, ka pie šīs plašās siles barojas daudzi, sākot no valsts pirmajām amatpersonām, partijām, vietējiem vadoņiem un to padotajiem, kas vadības uzdevumā šīs siles pārpilnības organizēšanā veic konkrētas un krimināli sodāmas darbības, kuras atkal jau piesedz tie paši “saņēmēji”. Bezgalīgais stāsts. Plus iepirkumu organizēšanā ne tikai vēlāk tiek kaut kas kaut kam dalīts, bet jau paša procesa veidošanā tērēta zināma daļa budžeta dažādos atalgojumos neskaitāmu iepirkumu komisiju dalībniekiem.
Vēlaties paskaitīt, cik mums ir valsts un pašvaldību iestādes, kuras veic iepirkumus… es neņemos skaitīt. Cipars būs fantastisks! Katrs no iepirkuma komisijas dalībniekiem papildus pie savas pamatdarba algas vēl saņem atalgojumu par dalību komisijā – kopumā valsts līmenī rodas neliels (uz miljardu fona) budžeta robiņš, ar kuru varētu pilnībā apmierināt gan skolotāju, gan mediķu u.c. prasības. Par pamatdarbu taču saņemta pilna samaksa, tostarp uz pamatdarba rēķina (laika un budžeta) tiek sēdēts šajās ar pamatpienākumiem nesaistītajās komisijās. Par ko saņemtā atlīdzība ir arī šis budžeta robiņš. Sīkums, taču nepieminēt nevaru. To sapratīsiet vēlāk.
Rodas dabisks jautājums, ko es te cepos. Gudri cilvēki sen jau visu izvērtējuši un nonākuši pie “pašiem labākajiem” risinājumiem. Es nu gan tā nedomāju. Šie “labākie” risinājumi ir veltīti labākai un drošākai savu kabatu piepildīšanai (pielaidei pie siles). Spilgts piemērs ir šis daudzmiljonu iepirkums NBS vajadzībām. Aizsargāts ar kaut kādiem tur valsts noslēpumiem.
Man sētā suņi smejas gaudodami savstarpējās nakts sarunās. Es saprastu, ka valsts noslēpums būtu, ja leviti un co. līdzīgi huseiniem vai homeiniem pa kluso ražotu atomieročus vai kādu ģifti. Tad jā. NOSLĒPUMS!!! Pārējo, kas šajā pundurvalstī ir it kā slepens, var uzzināt, palasot masu medijus, sociālos tīklus un vienkārši pasēžot dažos specifiskos krodziņos. Nu, bet lai paliek noslēpumi. Atgriezīsimies pie iepirkumiem.
Maza preambula. Politiskā partiju diktatūra ar katru jaunu sasaukumu veido jaunas valsts un arī pašvaldības institūcijas: ministrijas, departamentus, direkcijas, neskaitāmus centrus, aģentūras, padomes un komisijas. Katrā no tām labākajā gadījumā uz 5 darbiniekiem ir viens, kurš ir savā vietā – zina, ko darīt, kā darīt un pats arī dara. Pārējie tādi statisti vien ir budžeta celšanai vēl augstākā tēriņu līmenī.
Un gandrīz katrā (ar retiem izņēmumiem) no šīm iestādēm ir sava iepirkumu komisija. Un katra no šīm komisijām iestādes darba nodrošināšanai iepērk principā vienus un tos pašus produktus, preces, pakalpojumus (ne jau tikai pārtikas). Un katram no šiem iepirkumiem būs citādāka cena, citi piegādes (izpildes) nosacījumi un citi ekskluzīvi risinājumi. Cik nu to pieļauj Publisko iepirkumu likums.
Ar to likumu gan ir kā tajā krievu teicienā: zakon kak dišlo – kuda povernul, tuda i višlo! Neņemos spriest, cik un kas tām iestādēm pastāvēšanai vajadzīgs (iepirkt), taču no paša pieredzes zinu, ka piešķirto budžetu līdz gada beigām vajag iztērēt pilnībā… tad nu iet vaļā, pērkot visu, ko vien prāts var iedomāties, vajag vai nevajag.
Ko tad var darīt, lai tā nebūtu? Pastāvīgi valsts cenšas kaut ko uzlabot, lai korupcija it kā ietu mazumā, taču visas tās izmaiņas balstās uz to, lai vilki būtu paēduši un kazas paliktu dzīvas. Redziet! Mēs darām! Ha ha ha trīs reizes!
Tagad iedomāsimies utopiju, kurā valsts ir nodibinājusi veidojumu (piemēram, zem Valsts kases jumta), kurš VIENĪGAIS valstī nosaka kritērijus, cenas un procedūru publisko iepirkumu veikšanai no tualetes papīra iegādes ierēdņu pēcpusēm līdz norakstītām atomzemūdenēm NBS vajadzībām.
Ar fiksētām cenām VISIEM. Ar atrunātu iepirkuma kārtību VISIEM. Ar PROFESIONĀLU vērtētāju piesaisti. Ar efektīvu iepirkumu procesu kontroli. Neatkarīgi no iepirkuma līmeņa – bez vai ar NOSLĒPUMIEM. Ar darbiniekiem uz terminētu laiku ar ļoti labu atalgojumu un tiesībām līdzīgi kā tas ir ar tiesnešiem. Atlasītiem konkursa kārtībā. Profesionāliem ekonomistiem, juristiem un finansistiem. Ar piekļuvi valsts noslēpumiem. Un – galvenais – bez partejiskās piederības.
Varētu jau utopizēt vēl un vēl… Taču pietiks. Kā mana sieva saka: kurš gan tagad lasa garus tekstus…
Taču, ja šī utopija piepildītos, cik MILJARDU budžeta naudas paliktu Valsts kasē? Nevis kabatās, ofšoros, zeķēs vai izniekotās precēs un tml. Uz šo naudas plūsmu fona šādas iepirkuma sistēmas izveides un uzturēšanas izmaksas ir vienkārši nesalīdzinājamas – kā nevar salīdzināt vērdiņu ar zelta dālderi. Cik vienkāršāka kļūtu iepirkumu procedūra? Cik caurspīdīgāki nosacījumi? Cik kvalitatīvāki rezultāti? Es nespēju pat iedomāties – cik!!!
Iedomāties varat Jūs!
Papildinājums: aizmirsās vēl viena utopijas pozitīvā puse. Iespēja godīgam, spējīgam un darbīgam uzņēmējam bez kontiem ofšoros, bez spalvainas rokas partiju aprindās, bez nepieciešamības piedalīties dažādās skaidras naudas atmazgāšanas shēmās un vispār jebkādās “shēmās” – godīgi saņemt un realizēt valsts vai pašvaldības publiskos pakalpojumus.
Pārpublicēts no https://jonjs.lv/automatisks-iepirkumi/
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
