Uz elektroenerģijas patērētāju rēķina samaksāta dāsna atlaišanas kompensācija „Latvenergo” valdes priekšsēdētājam
PIETIEK01.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uz elektroenerģijas patērētāju rēķina ir samaksāta dāsna atlaišanas kompensācija pagājušā gada rudenī faktiski atlaistajam AS Latvenergo valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram, kurš amatu zaudēja pēc tam, kad publiski kļuva zināms, ka viņš iesaistīts tā sauktajās „Taureņu sarunās".
Kā rāda Ā. Žīgura amatpersonas deklarācija par 2020. gadu, viņš AS Latvenergo algā kopā saņēmis 224 758 eiro. Turklāt runa ir nevis par visu gadu, bet par būtiski īsāku laika periodu, - lai gan deklarācijā minēts, ka Ā. Žīgurs darbu beidzis 21. decembrī, oficiāli Latvenergo pagājušajā gadā informēja, ka no amata viņš šķīries jau 30. oktobrī.
Tas nozīmē, ka visa 2019. gada laikā Ā. Žīgurs algā Latvenergo saņēmis 179 161 eiro, savukārt par desmit 2020. gada mēnešiem jau daudz iespaidīgāku summu – 224 758 eiro. Aptuveni aprēķini rāda, ka, visticamākais, atlaišanas kompensācijā Ā. Žīgurs saņēmis 75 tūkstošus eiro.
Šāda izmaksa būtu pieņemama, ja Latvenergo valdes priekšsēdētājs amatu zaudētu akcionāra – Latvijas valsts – pārstāvju politisku vai ekonomisku lēmumu rezultātā. Taču šajā reizē situācija ir bijusi cita – Ā. Žīguram amatu nācās pamest tāpēc, ka atklājās – viņš ir aktīvi piedalījies tā sauktajās „Taureņu sarunās”.
Tā arī precīzi neatklātā statusā Ā. Žīgurs figurēja vienā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pēdējo gadu skaļajiem izgāztajiem kriminālprocesiem, kas balstījās uz biroja ierakstītām uzņēmēju un politiķu sarunām Taureņu pirtī.
No to fragmentiem izrietēja, ka Latvenergo vadītājs 2015. gadā ar kriminālu slavu ieguvušo uzņēmēju Māri Martinsonu Taureņu pirtī pārrunājis Latvenergo iepirkumus, iespējas amatos iecelt M. Martinsonam uzticamus un vēlamus cilvēkus, kā arī iespēju piedāvāt kukuli toreizējai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
Kriminālprocess tika sākts 2018. gadā, taču tāpat kā citus uz noklausītām sarunām balstītos procesus KNAB izgāza arī šo un 2020. gada augusta beigās bija spiests to bez rezultātiem izbeigt.
Vēl formālāka bija Latvenergo padomes sāktā pārbaude par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015. gadā, lai izvērtētu, vai Latvenergo nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām.
Rezultāts bija – pārbaude neesot „sniegusi papildu faktus, kas prasītu turpmāku krimināltiesisku vērtējumu”. Taču Latvenergo padome paziņoja, ka „iepriekš publiskotā informācija, kā arī pārbaudes laikā iegūtās ziņas ir pietiekams iemesls, lai padome kā uzraugoša institūcija ieņemtu principiālu nostāju gan pret korporatīvās ētikas principu pārkāpumiem koncerna vadībā, gan situācijām, kas raisa aizdomas par šādu normu pārkāpšanu”.
Tā nu korporatīvās ētikas principus pārkāpušais vai vismaz aizdomās par šādu normu pārkāpšanu turētais Ā. Žīgurs ir no amata nevis atlaists, bet aizgājis „pēc paša vēlēšanās” un ar dāsnu kompensāciju bankas kontā. Tā ir samaksāta no visu Latvenergo klientu kabatas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
