Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales kongresa simtgades pieminekļa uzraksta valodu.

"Biedrība “Latgolys Saeima” un zīmīga daļa latgaliešu sabiedrības izjūt bažas par veidu, kādā pašlaik tiek plānota pieminekļa izveide, un aicina korekti sakārtot pieminekļa valodas jautājumu, izvēloties LATGALIEŠU valodu par pieminekļa pamatvalodu.

Jebkuram pilsētas simbolam ir iespējams ielikt ļoti plašu nozīmju spektru - sākot no personiski individuālā, turpinot ar pilsētas un novada raksturzīmēm, ejot kopnacionālā, Eiropas un vispārcilvēciskā virzienā.

Jums, Bartaševiča kungs, ir privilēģija un atbildība noteikt to, kāds būs Latgales kongresa simtgades piemineklis. Līdz šim mēs uzskatījām, ka Jūs esat “Latgales sirds” mērs un iestājaties par Latgales vērtībām, tajā skaitā latgaliešu valodu. Ceram, ka šis pārpratums ar mēģinājumu “izmest” latgaliešu valodu no pieminekļa tiks atrisināts, veidojot pieminekļa uzrakstu latgaliski, un Latgales sabiedrībai nebūs iemeslu apšaubīt Jūsu lojalitāti Latgales reģionam.

Ne Jums, ne latgaliešiem nevienam nekas nav jāpierāda - Latgales lietai tik zīmīgajā piemineklī jābūt latgaliešu valodai. Situācijā, kad Jūs Latgales un latgaliešu valodas vietā dotu priekšroku Rīgas dienaskārtībai, sabiedrībai būtu pamatotas tiesības apšaubīt Jūsu vadību, jautājot - cik vēl tālāk Jūs esat gatavs iet, pārdodot Latgales un latgaliešu intereses.

Asara kungs, ar šo vēlreiz vēršam Jūsu uzmanību uz piemiņas objektu - Latgales kongresu. Kongresa rezolūcijā pieņemtā prasība saglabāt latgaliešu pašnoteikšanās tiesības uz (LATGALIEŠU) valodu bija rezultāts kongresa mērenākās puses prasībām. Jūsu piedāvātais variants ar uzrakstu lejaslatviešu tradīcijā ir drūms apliecinājums kongresa radikālākā spārna brīdinājumiem par to, ka nepārdomāta, bez pietiekamām juridiskām garantijām realizēta asociācija ar blakusnovadu tautiešiem novedīs pie latgaliešu valodas izzušanas un tautsaimniecības sabrukuma. Ideju par kongresa piemiņas zīmes uzrakstu nevis latgaliešu, bet gan latviešu valodā kongresa locekļi noteikti uztvertu kā ņirgāšanos un personīgu apvainojumu. Patiesi ticam, ka Jūs spēsiet izveidot piemiņas zīmi, nepiesmejot piemiņu.

Ļ. cien. ministres k-dze! Simtgades svinību kontekstā Jūs vairākkārt esat uzsvērusi latgaliešu valodas nozīmi un svarīgumu Latgales raksturlīnijās. Situācijā, kad pārprastā lojalitātes demonstrējuma, nepietiekamas sabiedrības iesaistes vai citu kuriozu iemeslu dēļ latgaliešu valoda var tikt izstumta no Latgalei būtiska piemiņas objekta, lūdzam Jūsu iesaisti un atbalstu latgaliešu valodai ne tikai vārdos, bet arī darbos. Neļausim svētkus aptumšot iespējamiem sabiedrības protestiem pret Kongresa piemiņas piesmiešanu.

Biedrība “Latgolys Saeima” kā vienu no iespējamiem variantiem pieminekļa pamatuzrakstam iesaka Latgales kongresa rezolūcijas sākuma frāzi: „Mes, Latgolys latvīši…”

Jebkuram citam variantam ir principiāls priekšnoteikums - uzrakstam jābūt latgaliešu valodā.

Bartaševiča kungs, lūdzu normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā informēt Biedrību par veidu, kādā jautājums par pieminekļa valodu ir atrisināms, neignorējot latgaliešu intereses un vēsturisko objektivitāti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...