Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispārīgas frāzes un aicinājums vērsties ar iesniegumu pašā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir vienīgais, kā šīs iestādes vadība komentē Pietiek šajās dienās publicēto kāda uzņēmēja sašutuma pilno stāstījumu par to, kā VID faktiski nodevis uzņēmuma komercnoslēpumus tā konkurentiem. Pietiek šodien publicē VID „skaidrojumu”, kā arī atkārtoti – uzņēmēja stāstījumu.

VID komentārs

Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu[1](Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 14.daļa).

Tas nozīmē, ka nodokļu audita laikā ne tikai pārbaudām darījumu dokumentāro noformējumu, bet arī, vērtējot to atbilstību juridiskajam saturam un ekonomiskajai būtībai, veicam darbības, lai noskaidrotu darījumu faktiskos apstākļus, konstatētu katra darījuma sākumu un izsekotu tā norisei.

Tāpat, vērtējot nodokļu maksātāja PVN pārmaksas pamatotību, VID pārbauda, vai nodokļu maksātājs pamatoti ir izmantojis tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumu, vai attiecīgā PVN likme ir piemērota, ievērojot normatīvo aktu prasības, noskaidrojam ne tikai to, vai izpildītas formālās normatīvo aktu prasības priekšnodokļa atskaitījumam, bet arī pārliecināmies, vai darījumi ir notikuši, vai preces saņemtas no nodokļa rēķinā norādītās apliekamās personas, kāda faktiski ir bijusi preču kustība, vai nodokļa rēķinā uzrādītie darījumi ar konkrēto personu atbilst grāmatvedības uzskaites datiem, vai iegādātās preces ir izmantotas ar nodokli apliekamiem darījumiem utt.

Pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu[2] (Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmā daļa). Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem[3] (Administratīvā procesa likuma 59.panta otrā daļa).

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta ieskatā, gadījumos, kad tiek apšaubīta tiešo darījumu partneru spēja piegādāt preces, ir jāņem vērā arī pierādījumi, kas attiecas uz tiešo darījumu partneru tālākiem darījumiem ar citiem sadarbības partneriem tiktāl, ciktāl tas saistīts ar piegādātajām precēm. Šādā gadījumā tālākie darījumi ļauj secināt, vai tiešie darījuma partneri varēja vai nevarēja piegādāt preces (2010.gada 5.jūlija spriedums lietā SKA-343).

Lai gan rakstā ir pausti apgalvojumi par divu konkrētu VID amatpersonu iespējamiem pieļautiem pārkāpumiem, izpaužot komercnoslēpumu nodokļu audita procesā, tomēr kopumā tas ir visnotaļ nekonkrēts, jo tajā nav norādīti konkrēti fakti, kas apstiprinātu rakstā minētos apgalvojumus.

Lai varētu izvērtēt minēto amatpersonu iespējamos pieļautos pārkāpumus konkrētā nodokļu audita procesā, aicinām auditēto nodokļu maksātāju vērsties ar iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā, norādot tajā konkrētu informāciju un faktus par VID amatpersonu, iespējams, pieļautajiem pārkāpumiem.

[1] Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 14.daļa

[2] Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmā daļa

[3] Administratīvā procesa likuma 59.panta otrā daļa

Uzņēmēja stāstījums

Mēs esam divi Latvijas nodokļu maksātāji – SIA SK un SIA LO, kuru darījumu partnerim Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2016.gadā ir veicis nodokļu auditu. No Pietiek publikācijām redzams, ka esat analizējuši VID ierēdņu darbību, norādījuši uz VID ierēdņu likumpārkāpumiem un lūguši veikt pārbaudes par konstatētajiem VID ierēdņu pārkāpumiem. Šajā sakarā vēlamies vērst sabiedrības uzmanību uz VID ierēdņu faktiski apzinātu rīcību, izpaužot komercnoslēpumu.

Badoties no represijām no VID puses par šādas informācijas publiskošanu, esmu šajā rakstā abus savus augstāk minētos Latvijas nodokļu maksātājus, sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaucis attiecīgi par SIA SK un SIA LO (nosaukumi ir izmainīti). Uzņēmums, kuram VID veica auditu, šajā rakstā ir nosaukts par SIA ODS (nosaukums tāpat ir izmainīts), kurš dažādos laika periodos bija iegādājies preci gan no SIA SK, gan no SIA LO.

Attiecīgi pārējie lietas apstākļi šajā rakstā ir atreferēti precīzi tā, kā tas ir minēts lēmumā par audita rezultātiem.

SIA ODS tika pabeigts nodokļu audits, kurš rezultējās ar papildus aprēķinātiem valsts budžetā maksājamiem nodokļiem. Audita lēmumā VID nav aprobežojies tikai ar informācijas izklāstu par SIA SK un SIA LO, VID ir devis izvērstu analīzi par to, no kādiem darījumu partneriem, par kādam summām u.tml. attiecīgi SIA SK un SIA LO ir veikušas savus iepirkumus.

SIA ODS pārstāvji, vācot pierādījumus viņiem negatīvā VID lēmuma apstrīdēšanai, ir vērsušies arī pie SIA SK un SIA LO: abiem šiem uzņēmumiem SIA ODS izsniedza lēmuma par nodokļu audita rezultātiem kopijas.

Jebkura persona, kurai būs pieejams šāds lēmums par nodokļu audita rezultātiem, saņems informāciju ne tikai par SIA ODS cenu veidošanas politiku, sadarbības partneriem, sadarbības partneru kontaktiem un kontaktpersonām, bet arī par auditējamā uzņēmuma tālāko sadarbības partneru veikto saimniecisko darbību.

Šeit būtu jāpaskaidro, ka SIA SK un SIA LO ir starpniecības uzņēmumi, kuri peļņu gūst no tā, ka saviem klientiem (starp kuriem ir arī SIA ODS) piegādā preci, kuru iepērk no saviem piegādātājiem. Faktiski SIA SK un SIA LO dzīvo un eksistē no tā, ka preci kaut kur lētāk nopērk un pēc tam dārgāk pārdod. Tā ir normāla komercprakse. Starpniecības pakalpojumi Latvijā veido ievērojamu daļu no visas biznesa dzīves.

Ja veidojas situācija, ka klients (šajā gadījumā SIA ODS) var apiet SIA SK un SIA LO, iepērkot preci pa tiešo no SIA SK un SIA LO piegādātājiem, tad SIA SK un SIA LO zaudē savu nišu biznesa vidē un faktiski bankrotē, jo klientam, protams, ir interese preci iegādāties par lētāku cenu, nekā to pārdod starpnieks (šajā gadījumā SIA SK un SIA LO).

Līdzīgi tas ir noticis pēc šī nodokļu audita. SIA SK un SIA LO ir zaudējuši pasūtījumus no SIA ODS. No saviem piegādātājiem, komunicējot ar to pārstāvjiem, SIA SK un SIA LO ir saņēmuši informāciju, ka SIA ODS ar tiem uzsākusi komunikāciju „pa taisno”, apejot abus starpniekus.

Loģiski, ka rodas jautājums par to, vai un kā Latvijā tiek sargāts komercnoslēpums. Vai un kā VID auditoriem ir jāsargā šis komercnoslēpums. Konkrētajā gadījumā nodokļu auditu veica VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu pirmās audita daļas nodokļu inspektori Aivars Zaķis un Oskars Lielmanis.

Par SIA LO

Audita lēmumā cita starpā ir norādīts: SIA LO 2014.gada jūnija PVN deklarācijās uzrāda preču iegādes darījumus no ES dalībvalstīm Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem UAB "MC" (nosaukums ir izmainīts) (LT108146314), OU "EX" (nosaukums ir izmainīts) (EE10133XXXX), UAB "AB" (nosaukums ir izmainīts) (LT10000360XXXX), AS UW (NOSAUKUMS IR IZMAINĪTS) (EE10009XXXX), AS RP (nosaukums ir izmainīts) (EE10009XXXX), Polijas uzņēmuma FOR S.C. (PL645249XXXX) u.c.

Audita procesā konstatēts, ka, jau sākot no 2014.gada jūnija, SIA LO no šiem iepriekš minētajiem ES dalībvalstu uzņēmumiem iepirktās preces (metāla izstrādājumus) tālāk realizē SIA ODS.

Tāpat audita lēmumā ir norādīts, ka SIA LO ir veikusi (deklarējusi) darījumus ar 11 dažādiem darījumu partneriem, tostarp lielākie no tiem, kuru darījumu vērtība pārsniedz EUR 15000,00, ir: Lietuvas uzņēmumi 1) "MC" (nosaukums ir izmainīts) UAB; 2) UAB "USB" (nosaukums ir izmainīts)"; Igaunijas uzņēmumi: 1) RP AS; 2) OU "EX" (nosaukums ir izmainīts); 3) AS FRE (nosaukums ir izmainīts).

Papildus tam audita lēmumā ir minēts: SIA LO VID iesniegto PVN deklarāciju II. Pielikumā. "Nodokļu summas par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm" par 2015.gada janvāri, martu, aprīli, maiju, jūliju, augustu, septembri norādīti arī citi ES piegādātāji, kuru darījumu vērtība ir mazāka par 15000,00EUR:

1)TOOLSTOP (GB262657347), darījuma vērtība 297,86 EUR (2015.gada janvāris); 2) UW Ltd (EE10009XXXX), darījumu kopējā vērtība 9867,74 EUR (2015.gada janvāris, marts, aprīlis, jūlijs, augusts); 3) UAB "LIN" (nosaukums ir izmainīts) (LT35475xxxx), darījumu kopējā vērtība 14987,62 EUR (2015.gada aprīlis, maijs, jūlijs, septembris); 4) UAB "AB" (nosaukums ir izmainīts) (LT100003600613), darījumu kopējā vērtība 1796,38 EUR (2015.gada janvāris); 5) OU "KOM" (nosaukums ir izmainīts) (EE10098XXXX), darījumu kopējā vērtība 394,06 EUR (2015.gada aprīlis); 6) FOR S.C. (PL645249XXXX), darījumu kopējā vērtība 5514,57 EUR (2015.gada jūlijs); 7) UAB "VB"(nosaukums ir izmainīts) (LT68408XXXX), darījumu kopējā vērtība 150,00 EUR (2015.gada jūlijs).

Saskaņā ar interneta resursos pieejamo informāciju arī šie uzņēmumi nodarbojas ar metāla izstrādājumu tirdzniecību vai autotransporta pakalpojumu sniegšanu.

Līdz ar to SIA ODS saņēma pilnīgu informāciju gandrīz par visiem SIA LO piegādātājiem, tāpat audita lēmumā tika minēti sadarbības partneru kontakti, adreses un rēķinu summas, kas šīs jomas speciālistam nesagādās grūtības izskaitļot, cik izmaksāja prece SIA LO, lai to tālāk piegādātu SIA ODS.

Par SIA SK

Audita lēmumā minēts: par laika periodu no 01.09.2015. līdz 31.01.2016. no SIA SK VID iesniegto PVN deklarāciju pielikumiem II. "Nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm" konstatēts, ka SIA SK ir veikusi (deklarējusi) darījumus ar 5 dažādiem darījumu partneriem, tostarp lielākie no tiem, kuru darījumu vērtība pārsniedz EUR 15000,00, ir: Lietuvas uzņēmumi 1) "MC" (nosaukums ir izmainīts) UAB; 2) UAB "USB" (nosaukums ir izmainīts)"; Igaunijas uzņēmums: 1) RP AS;

Tāpat audita lēmumā norādīts: SIA SK VID iesniegto PVN deklarāciju II. Pielikumā. "Nodokļu summas par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm" par 2015.gada oktobri, decembri un 2016.gada janvāri norādīti arī citi ES piegādātāji, kuru darījumu vērtība ir mazāka par 15000,00EUR.

1)UAB "LIN" (nosaukums ir izmainīts) (LT35475XXXX), darījumu kopējā vērtība 2795,90 EUR (2015.gada oktobris, decembris); 2) UAB "BS" (nosaukums ir izmainīts) (LT10000261XXXX), darījumu kopējā vērtība 420,00 EUR (2016.gada janvāris).

Saskaņā ar interneta resursos pieejamo informāciju arī šie uzņēmumi nodarbojas ar metāla izstrādājumu tirdzniecību vai transporta pakalpojumu sniegšanu.

Līdzīgi kā iepriekš ar sadarbības partneri SIA LO, SIA ODS saņēma pilnīgu informāciju gandrīz par visiem SIA SK piegādātājiem, tāpat audita lēmumā tika minēti sadarbības partneru kontakti, adreses un rēķinu summas, kas šīs jomas speciālistam nesagādās grūtības izskaitļot, cik izmaksāja prece priekš SIA SK, lai to tālāk piegādātu SIA ODS.

Komerclikuma 19.pantā ir atrodama informācija par to, kas ir komercnoslēpums. SIA SK un SIA LO uzskata, ka augstāk minētās ziņas, kas ir tikušas izpaustas auditējamajam uzņēmumam SIA ODS, ir kvalificējamas kā komercnoslēpums, šīs ziņas nav bijušas vispārzināmas, un noteikti SIA SK un SIA LO nav vēlējušās, lai šīs ziņas būtu bijušas pieejamas SIA ODS.

19.pants. Komercnoslēpums

(1) Komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas;

2) tās nav vispārpieejamas trešajām personām;

3) tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība;

4) to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam;

5) attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.

(2) Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.

(3) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

Šajā konkrētajā gadījumā VID ir pārkāpis komersantu (SIA LO un SIA SK) tiesības uz komercnoslēpumu. Ir acīm redzami, ka lēmums par SIA ODS nodokļu auditu satur informāciju, ko VID ierēdņiem būtu bijis jāaizsargā, nevis jāizpauž.

VID ierēdņiem ir paredzēta kārtība, kā tiem ir jārīkojas ar šādas sensitīvas informācijas apstrādi un izmantošanu. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.pants nosaka sekojošo.

22.pants. Konfidencialitāte

(1) Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), ja šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi, aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot:

1) informāciju par nodokļu maksātāja nodokļu parādiem, kas izveidojušies nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā vai nodokļu maksājumu kavējuma dēļ, norādot nodokļa parāda lielumu, nodokļu maksātāja nosaukumu vai vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu;

2) informāciju par fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, kas nav reģistrēts komercreģistrā, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu;

3) šā likuma 18.panta pirmās daļas 8., 12., 14. un 22.punktā, 24.panta otrajā daļā un 25.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos;

4) normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai, komercdarbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai — informāciju par to, vai personai attiecīgajā taksācijas periodā ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss.

(2) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas šādos gadījumos:

1) valsts ieņēmumu nodrošināšanai, kā arī pārraudzības funkciju veikšanai — Finanšu ministrijai;

2) valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumu un izdevumu, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanas un rīcības ar valsts un pašvaldību mantu vai tās daļu kontrolei;

3) nodokļu administrēšanas funkciju izpildei — citai nodokļu administrācijai, Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem ārvalstu kompetentajām iestādēm;

4) normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai— pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem, tiesai, prokuratūrai un citām tiesībaizsardzības iestādēm;

5) citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt;

Minētais likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.pants precīzi nosaka, kādos gadījumos un kādu informāciju nodokļu administrācijas ierēdnis ir tiesīgs izpaust. Ir secināms, ka SIA LO un SIA SK komercnoslēpums neatbilst šiem gadījumiem, proti, VID ierēdņiem Aivaram Zaķim un Oskaram Lielmanim nebija tiesības šo informāciju darīt zināmu auditējamajam uzņēmuma – SIA ODS.

Tāpat SIA LO un SIA SK nekādā gadījumā nav devuši nodokļu administrācijai savu piekrišanu šādai komercnoslēpuma izpaušanai. Tā ir VID ierēdņu patvaļa, neapšaubāmi nodarot kaitējumu SIA LO un SIA SK biznesa interesēm.

Saistībā ar komercnoslēpuma aizsardzību ir arī aktuāla tiesu prakse. Tā Augstākā tiesa17.05.2010. spriedumā lietā Nr.SKA-168/2010 ir izteikusi šādas tēzes.

Tēze: Komersantam ir ļoti būtiska komercnoslēpuma aizsardzība, jo no tā ir atkarīga komersanta uzņēmuma vērtība un tā attīstības iespējas. Komercnoslēpuma neatļauta nonākšana konkurenta rīcībā dod tam saimnieciskas priekšrocības un ir pretēja godīgām saimnieciskās darbības paražām.

Tēze: Komersantam pašam ir jāpieliek saprātīgas pūles, lai aizsargātu tā rīcībā esošo vērtību, proti, jānoteic, kuras saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas vai ziņas, kas saistītas ar uzņēmumu, tiks paturētas slepenībā, kā arī komersantam jānodrošina komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumi. 

Tēze: Komercnoslēpuma neatņemama pazīme ir slepenība. Pašam komersantam ir jāpieliek saprātīgas pūles, lai komercnoslēpums tiktu saglabāts slepenībā. Turklāt pašam komercnoslēpuma saturam jābūt slepenam. Vispārzināmas vai publiskotas lietas vai ziņas nav komercnoslēpums.

SIA LO un SIA SK ir sniegušas pieprasītās ziņas uz VID auditoru Aivara Zaķa un Oskara Lielmaņa pieprasījumiem, sniedzot paskaidrojumus. Tāpat SIA LO un SIA SK ir savus darījumus deklarējušas VID EDS, paļaujoties, ka šī informācija tiks izmantota tikai pašas nodokļu administrācijas vajadzībām, bet noteikti nekādā gadījumā tā netiks izpausta SIA LO un SIA SK sadarbības partneriem, šajā gadījumā, protams, arī konkurentam – SIA ODS.

Šajā gadījumā SIA SK un SIA LO komercnoslēpums tika izpausts SIA ODS, tas ir izdarīts rakstiski, minot piegādātājus, pārvadātājus, cenas, piegāžu vietas, proti, uzrādīts viss, kas ir nepieciešams, lai SIA ODS varētu apiet šos savus piegādātājus (SIA LO un SIA SK) un veikt iepirkums pa taisno. Turklāt šī informācijas izpaušana jau ir nodarījusi kaitējumu gan SIA SK, gan SIA LO, jo abu šo uzņēmumu klients – SIA ODS jau ir uzsācis sarunas, lai nebūtu iepirkums jāveic nedz no SIA SK, nedz no SIA LO. Nodarītā kaitējuma matemātiskas kalkulācijas iespējams veikt, ja tiks veikta pārbaude pēc VID datu bāzes, cik daudz SIA ODS ir veicis iepirkumus, apejot SIA SK un SIA LO.

Ko lai šādos gadījumos dara nodokļu maksātāji? Kā lai nodokļu maksātāji sevi pasargā? Vai lai nodokļu maksātāji VID EDS sniedz nepatiesu informāciju par saviem darījumiem, jo pastāv risks, ka kāda sadarbības partnera nodokļu auditā šīs ziņas tiks izpaustas. Vai lai nodokļu maksātāji sniedz nepareizus paskaidrojumus VID ierēdņiem, kaut vai šādi pasargājot sevi no riska, ka konkurentam noplūdīs ziņas par preču izcelsmi. Kādas saprātīgas pūles ir jāpieliek nodokļu maksātājam, lai trešās personas nodokļu audita lēmumā netiktu izpausti nodokļu maksātāja komercnoslēpumi?!

Tāpat ko šajā konkrētajā gadījumā darīt SIA LO un SIA SK? Vai vērsties ar iesniegumu policijā, jo VID amatpersonas Aivars Zaķis un Oskars Lielmanis acīm redzami ir pārsniegusi savas dienesta pilnvaras?

Uzskatu, ka šai situācijai ir pievēršama VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules (attēlā) uzmanība, bet šo uzmanību pievērst var tikai ar masu medija palīdzību. Esmu pārliecināts, ka tas nav atsevišķs gadījums, tā ir sistēma VID nodokļu auditu veikšanas politikā, kas prasa nekavējošu reformu un par komercnoslēpuma izpaušanu atbildīgo VID amatpersonu sodīšanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...