Uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" darbinieku atklātā vēstule
Uzņēmuma darbinieki25.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS "KVV Liepājas metalurgs” darbinieki ir nosūtījuši atklātu vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un finanšu ministram Jānim Reiram, aicinot valdības pārstāvjus uz tikšanos ar uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs” strādājošiem, lai klātienē izrunātu sasāpējušos jautājumus, uzklausītu valdības nostāju un redzējumu par iespējamiem situācijas risinājumiem.
Mēs, AS “KVV Liepājas metalurgs” darbinieki, pagājušā gada augustā ar lielām cerībām uzņēmām ziņu, ka Latvijas valdība izprot saspringto situāciju uzņēmumā un sniegs priekšlikumus, kādā veidā atbalstīt Baltijā lielāko metalurģijas uzņēmumu, lai tas spētu iziet no krīzes un uzsākt darbu normālā režīmā. Rit jau pusgads, taču nekādi risinājumi ne tikai nav rasti, bet nupat kļuvis zināms, ka valdība nav gatava izrādīt pretimnākšanu un rast kompromisa risinājumus. Darbinieku vidū šobrīd valda neziņa, satraukums un bažas par uzņēmuma tālāko likteni.
Esam informēti, ka metalurģijas nozarē valda smaga krīze daudzviet Eiropā un pasaulē, un aizvadītā gada otrajā pusē tā vēl vairāk padziļinājusies. Šādā katastrofālā tirgus situācijā daudzu valstu valdībām ir nācies izšķirties – vai sniegt atbalstu saviem uzņēmumiem, un mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka risinājumi tiek atrasti. Pirmām kārtām runājam par elektroenerģijas cenām. "KVV Liepājas metalurgs" nespēj konkurēt pat vietējā Latvijas tirgū, jo šeit ieplūst nekvalitatīva un lēta Baltkrievijas produkcija.
2015.gada februāris mums, daudziem bijušā “Liepājas metalurga’ darbiniekiem, visai Liepājai un, domājam, arī Latvijai kopumā bija priecīgs un cerību pārpilns laiks – pēc gandrīz divu gadu dīkstāves darbu pakāpeniski atsāka Baltijā lielākais metalurģijas uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs”. Laikā, kad valdīja neziņa par uzņēmuma pārdošanu un neviens nezināja, kad un vai vispār tas atsāks darbu, daudzi no mums bija ierindā, lai “Liepājas metalurga” iekārtas ne tikai netiktu izsaimniekotas, bet būtu saglabātas un uzturētas pienācīgā kārtībā.
Tāpēc tagad ar lielu nožēlu nākas noskatīties, kā elektrotēraudkausēšanas ražotnē jaunās un modernās tehnoloģiskās iekārtas, kurās savulaik investēti ievērojami līdzekļi, netiek izmantotas un pārklājas ar putekļiem. Šobrīd darbs norit tikai vienā velmēšanas cehā, bet ražošanas jaudas palielināt nav iespējams.
Valsts atbalsts uzņēmumam nav nepieciešams ilgā laika posmā, bet šobrīd grūti iedomāties, kā spēsim atgūties un iziet no “nulles cikla” bez šī atbalsta. Taču, par spīti krīzei nozarē un smagajai finansiālajai situācijai uzņēmumā, mēs ceram, ka "KVV Liepājas metalurgs" spēs no jauna iekarot savas pozīcijas.
Nepilna gada laikā, plecu pie pleca strādājot kopā ar ukraiņu investoriem, esam novērtējuši uzņēmuma jauno īpašnieku zināšanas un pieredzi metalurģijā. Apbrīnojami, ka tik īsā laikā ir izdevies atrast jaunus klientus, atjaunot vairāku valstu nacionālos sertifikātus, noslēgt lētākus izejvielu iepirkumu līgumus. Pēc divu gadu dīkstāves tas nebija vienkāršs uzdevums. Jāšaubās, ka katastrofālajā tirgus situācijā kāda cita rokās būtu varējusi būt burvju nūjiņa, ar kuras palīdzību situācija izveidotos citādāka.
Ir pienākusi ziemas sezona, kad būvniecības sektorā nenotiek aktīva darbība, un tas nozīmē, ka arī pieprasījums pēc mūsu uzņēmuma ražotās produkcijas nav tik liels. Taču mēs strādājam, paralēli gatavojoties jaunai aktīvai sezonai šā gada pavasarī. Taču kopējais noskaņojums uzņēmumā ir nokaitēts, valda neziņa un bažas par nākotni. Tāpēc uzņēmuma darbinieki lūdz valdību pēc iespējas ātrāk sniegt konkrētas atbildes par iespējamo atbalstu. Tas viesīs skaidrību par mūsu, darbinieku, vietu un lomu uzņēmumā un ļaus savlaicīgi plānot mūsu turpmāko profesionālo darbību, kas sliktākā scenārija gadījumā, iespējams, vairs nebūs Liepāja un Latvija.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
