Iesaki rakstu: 
Trešais saraksts, ko Pietiek ekskluzīvi publicē sadarbībā ar Lursoft, ir gada lielākie uzņēmumi parādnieki: šajā sarakstā apkopoti Latvijas uzņēmumi ar lielāko kreditoru kopsummu šā gada sākumā.
|
AS "Latvenergo" |
1182915277 |
|
AS "Sadales tīkls" |
683080886 |
|
AS "Reverta" |
597444280 |
|
AS "Transport Systems" |
466337703 |
|
Valsts AS "Latvijas dzelzceļš" |
404476844 |
|
SIA "UniCredit Leasing" |
308753075 |
|
SIA "Nordea Finance Latvia" |
282962883 |
|
AS "Air Baltic Corporation" |
259831950 |
|
AS "Latvijas Gāze" |
259507294 |
|
"CEMEX" SIA |
249172691 |
|
"Swedbank Līzings" SIA |
229705791 |
|
Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" |
220317458 |
|
AS "Latvijas elektriskie tīkli" |
207396399 |
|
SIA "SEB līzings" |
199227335 |
|
SIA "RĪGAS PILSĒTBŪVNIEKS" |
168576758 |
|
SIA DNB līzings |
159788345 |
|
"MAXIMA Latvija" SIA |
138767638 |
|
AS "ELKO GRUPA" |
137203909 |
|
AS "4finance" |
133287517 |
|
SIA "RĪGAS ŪDENS" |
127755960 |
|
SIA URALCHEM Trading |
116107970 |
|
Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" |
115116823 |
|
SIA "ITERA Latvija" |
108533960 |
|
SIA "LASCO Investment" |
105494007 |
|
SIA "LATECTUS" |
105250886 |
|
SIA "KRONOSPAN Riga" |
104255172 |
|
SIA "RIMI LATVIA" |
97492492 |
|
SIA "HIPOTĒKU BANKAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA AĢENTŪRA" |
96858410 |
|
SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" |
96601456 |
|
Valsts AS "Latvijas Pasts" |
95171867 |
|
"Latvijas Mobilais Telefons" SIA |
94316081 |
|
SIA "ORLEN Latvija" |
94116903 |
|
Valsts SIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" |
86160860 |
|
AS "VIESNĪCA "LATVIJA"" |
85563708 |
|
SIA "DELFĪNS PARTNERI" |
85351623 |
|
Valsts AS "STARPTAUTISKĀ LIDOSTA "RĪGA"" |
82367346 |
|
SIA "Patollo" |
81409406 |
|
SIA "Fortum Jelgava" |
81405651 |
|
Radikāls trests SIA |
79544513 |
|
SIA "DĪKSNA" |
74422438 |
|
AS "RĪGAS PIENA KOMBINĀTS" |
74129894 |
|
Valsts AS "Privatizācijas aģentūra" |
73528033 |
|
AS "SEVERSTAĻLAT" |
69622625 |
|
AS "BALTIJAS IZAUGSMES GRUPA" |
69468102 |
|
SIA "Delfin Investment" |
67332498 |
|
SIA "MIG Holdings" |
65898248 |
|
SIA "DELTA PROPERTY" |
65136102 |
|
SIA "Plesko Real Estate" |
64304268 |
|
SIA "LINSTOW" |
63749856 |
|
SIA "Kreiss" |
63124942 |
|
"Pohjola Finance" SIA |
59978012 |
|
SIA "Riga fertilizer terminal" |
59467033 |
|
SIA "TAMPERE INVEST" |
57894208 |
|
AS "VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA" |
57456554 |
|
SIA "Capitolia Group" |
57402081 |
|
SIA "LDZ CARGO" |
57372388 |
|
SIA "Green Trace" |
57150382 |
|
AS "LATVIJAS FINIERIS" |
56384328 |
|
SIA "DZIMTĀ SĒTA" |
55333321 |
|
Pašvaldības SIA "ŪDEKA" |
52329736 |
|
Valsts SIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" |
51837273 |
|
AS "Latvijas balzams" |
51181442 |
|
SIA "BIROJU CENTRS EZERPARKS" |
51029334 |
|
SIA "Lattelecom" |
50854400 |
|
SIA "DOMMO GRUPA" |
49974035 |
|
SIA "Bio-Venta" |
49769011 |
|
SIA "Promano Lat" |
49607592 |
|
AS "RĪGAS SILTUMS" |
49264732 |
|
LENOKA SIA |
49141426 |
|
SIA "Rīgas pirmā garāža" |
48310061 |
|
SIA "Statoil Fuel & Retail Latvia" |
48129971 |
|
SIA "SKONTO BŪVE" |
47119100 |
|
"Pils Investment" SIA |
46785411 |
|
AS "BBG" |
46236673 |
|
SIA "CG Investīcijas" |
46127021 |
|
SIA "TOLMETS" |
45150924 |
|
SIA "AMBER REAL" |
44127892 |
|
SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" |
43941840 |
|
AS "A.C.B." |
43638602 |
|
SIA "TIRDZNIECĪBAS CENTRS PLESKODĀLE" |
43597946 |
|
SIA "Tirdzniecības centrs "MOLS"" |
43449569 |
|
SIA "Daugavpils ūdens" |
43095159 |
|
SIA "MERKS" |
43094557 |
|
SIA "REFORM EL" |
41873463 |
|
AS "BMGS" |
41719864 |
|
SIA "ML REFORM" |
41213183 |
|
SIA "Atlantijas biroji" |
41004745 |
|
SIA "Duntes noliktavas" |
40918313 |
|
SIA "CD REFORM" |
40440118 |
|
SIA "PH INVEST" |
40010996 |
|
SIA "LIEPĀJAS ŪDENS" |
39647829 |
|
SIA "Roņu ieleja 2" |
39280277 |
|
SIA "Rītava Holdings" |
39241422 |
|
SIA "KMM Metāls" |
39229366 |
|
SIA firma "VIADA" |
39213759 |
|
SIA DELFI HOLDING |
38941695 |
|
SIA "Privāto aktīvu pārvalde" |
38792017 |
|
SIA "Mariner Finance Baltic" |
38413250 |
|
SIA "LIEPĀJAS ENERĢIJA" |
36574581 |
|
SIA Salvus |
36452116 |
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
