Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
interesanti
30.12.2014. 22:13ja Vienotība "nenomierinās" dažus Latvenergo valdes darboņus, tad var atkārtoties 2010.gada dizāsteris. Ja tā notiks, tad visi aizdevumi tiks pieprasīti atdot pirms termiņa. SFV, EIB un ERAB špetēšanos nepiedos. Valdībai būs izaicinājums :)
kate
30.12.2014. 13:17Laivienkāršam cilvēkam nešķistu briesmīgās šausmas Latvijas nākotnei, tad radio vai televīzija ar neatkarīgu speciālistu starpniecību vrētu apgaismot, ko tas nozīmē? Vai tas ir plus vai mīnus valsts budžetam un katram latvijas iedzīvotājam. Liekās ka Latvija grimst, tāpēc lai apspiestu nemierus ievesti amerikāņi.
Autors nezināms
30.12.2014. 10:06»
Porcijs
Kopā 8.9 miljardi eiro, kopējais LV centrālās valdības parāds SVF/PB ar slepeniem tautai aizdevumu līgumem, kur papildus ierakstīta nākotnes LV politika - būt par ģeopolitisku ES piramīdas atbalsta punktu ceļā uz Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas iesaistīšanu parādu piramīdā.Es tā to redzu...
Šī valsts ir nostiprināta kā kolonija ar slepeniem tautai aizdevumu līgumiem (pirms tam izzogot valsts budžetu ar Parex un 20 ārvalstu banku depozītu Parexā glābšanu, lai būtu nepieciešamība vienā naktī - ar piedzērušiem 100 Saeimas deputātiem grozīt 88 likumus un saņemt aizdevumu no SVF/PB, nekādas sazvērestības, bet realitāte..) starp LV centrālo valdību un SVF/PB un šis kolonijas parāds ir tieši viena gada budžeta apmērā – 8.9 miljardi eiro, kādu iespējamo parādu ir aprēķinājis SVF/PB, kas arī tiks noturēts uz nabadzības un mirstības rēķina..
LV ir kā kolonija ar ģeopolitisku mērķi - atbalsta punktu slāvu civilizācijas iznīcināšanai, tostarp Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas valstu iedzīšanai parādu verdzībā, ar solījumiem par labu dzīvi ES pārvēršot kā Latviju šis valstis par kolonijām ar parādiem..
Porcijs
30.12.2014. 10:06»
Pilsonis
No tarifu pacelšanas Latvenergo neko daudz nedabūja, par OIK ap 130 miljoniem aiziet pēc kvotu sadales saujiņai ģimeņu, kas pieņēma krāpniecisko kvotu likumu, bet pārējo Latvergo aizmaksā par jaudas jeb zila gaisa rezervēšanu. Tas ir tāpat kā bankas taisa naudu elektroniski uz papīra, tāpat ar OIK, ...
Kopā 8.9 miljardi eiro, kopējais LV centrālās valdības parāds SVF/PB ar slepeniem tautai aizdevumu līgumem, kur papildus ierakstīta nākotnes LV politika - būt par ģeopolitisku ES piramīdas atbalsta punktu ceļā uz Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas iesaistīšanu parādu piramīdā.Es tā to redzu.
Pilsonis
29.12.2014. 23:56No tarifu pacelšanas Latvenergo neko daudz nedabūja, par OIK ap 130 miljoniem aiziet pēc kvotu sadales saujiņai ģimeņu, kas pieņēma krāpniecisko kvotu likumu, bet pārējo Latvergo aizmaksā par jaudas jeb zila gaisa rezervēšanu. Tas ir tāpat kā bankas taisa naudu elektroniski uz papīra, tāpat ar OIK, atmetot atlikumus tā saucamā regulatora algām un Vienotīgo ielikteņiem Latvenergo un tā meitās par mutes turēšanu. Valsts no visā tā dabū nedaudz no PVN, un arī tikai tur, kur pie Latvenergo kautķermeņa vēl nav piezīdušās oranžo un jenotu politfirmas.
ha ha ha ha
29.12.2014. 11:25Parazītisma klasika: vesela čupa bankotāju, līzingotāju, pat ātro kredītu speciālisti - 4finance. Neatradu nevienu reālu ražotāju.
Dzīve mainās
29.12.2014. 09:412004.gada martā pirmoreiz starptautiskā kredītreitinga aģentūra “Moody’s Investors Service” piešķīra AS “Latvenergo” ilgtermiņa kredītreitingu Baa1. Savukārt 2005.gada 23. jūnijā „Moody’s” paaugstināja Latvenergo reitingu uz investīciju pakāpes reitingu A2, stabils, kurš līdzinājās Latvijas valsts reitingam. Ņemot vērā finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, 2009.gadā kredītreitinga aģentūra pakāpeniski pazemināja AS "Latvenergo" kredītreitingu līdz Baa3 līmenim ar negatīvu nākotnes vērtējumu. Kopš 2010.gada marta AS „Latvenergo” noteikts kredītreitings Baa3 līmenī ar stabilu nākotnes vērtējumu.
http://www.latvenergo.lv/lat/investoriem/kreditreitings/
aga aga
29.12.2014. 08:41»
nuja nuja
Pie "kājas" peļņa...
Neesmu dzejnieks, teikšu dzejā - nemet dubļus manā sejā.
Ar idiotiem pa labam, tā ja.
Talantīgajiem vārsmotājiem iesaku iepazīties ar terminu "nolietojums". Bezmaksas norāde: naudas plūsmu neietekmē.
Ciao!
gundris
29.12.2014. 07:10feini latvenergo palielinās tarifus un atdos parādus ārvalstu bankā patīkami maksāt ...
gundris
29.12.2014. 07:10feini latvenergo palielinās tarifus un atdos parādus ārvalstu bankā patīkami maksāt ...
nu bet
28.12.2014. 23:51Nu ielūkojoties publicētajās LG un ST bilancēs - viss top skaidrs! Vairāk gan mulsina šo kompāniju nodokļu un iemaksu parāds valsts budžetam!
nuja nuja
28.12.2014. 22:12»
garlaicigi
Prieks, ka esi iepazinies ar terminu "pelna". Skir talak macibu gramatu un mekle sadalu "naudas plusma". Bus loti daudz interesantas informacijas
Pie "kājas" peļņa,
pie di*sas tarifi,
pofig parādsaistības ...
Naudas plūsmas !
Lūk galvenais !
Precīzāk - pieplakt pie naudas plūsmām.
Tāds "bizness", tāds veiksmes stāsts...
---
Ja kas, vai ir kāds, kurš atceras, kāda apjoma kredītu nespējot atmaksāt, LM aizgāja "pa burbuli" ?
---
Jāsagaida patiesā jautrība - kad bankrotēs Latvenergo - vai ne ?
Vai kreditori maksātnespēju pieprasīs ...
Tad varēs šķirstīt "naudas plūsmas" bībeles uz nebēdu - "sveču gaismā" © Burkas k-dze.
2012 g.
28.12.2014. 20:31http://www.pietiek.com/raksti/100_latvijas_uznemumi__pagajusa_gada_vislielakie_paradnieki
sīkumi
28.12.2014. 19:561.
sarakstā norādītās summas nav viss izsniegtais kredīts, bet saistību lielums jeb kreditoru iespējamā prasījuma summa (nevar pārsniegt 100% no izsniegtās pamatsummas)
2
daļa no uzņēmimiem ir maksātnespējas procesa dažādās stadijās, tādēl bankas (kreditori) šos tur debitoru sarakstā, bet pašas ir bijušas spiestas izveidot uzkrājumus (rezervēt finansu līdzekļus). Bez uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām ir mazliet jāčakarējas meklējot, jo lielākā daļa ir zināmi uzņēmumi un nekas vairs nav jāpēta.
3
varēja šo sarakstu garāku,
vai vēl interesantāk - dalīti rezidentu un nerezidentu uzņēmumi un to saistības (nerezidentus atkal sanāktu dalīt caurspīdīgajos un ofšoros)
parastais Lursoft bezmaksas līmenis ļauj Jums apskatīt, kurš kreditors (banka) reģistrējusi komercķīlu, pīe vairākām nedzēstām komercķīlā jums nāksies minēt izsniegtās summas proporciju, tomēr priekšstats radīsies
garlaicigi
28.12.2014. 18:13»
interesanti
Latvenergo peļņa 2014. gada 9 mēn. ir ~30 miljoni...
Prieks, ka esi iepazinies ar terminu "pelna". Skir talak macibu gramatu un mekle sadalu "naudas plusma". Bus loti daudz interesantas informacijas!
Jukumam
28.12.2014. 18:11»
Jukums
Tulko kā gribi - vienalga par visu samaksā gala patērētājs. Tajā skaitā - arī kredītprocentus
Var strīdēties par kvalitāti, bet bez šiem aizņēmumiem visā Latvijā elektroapgāde būtu aizvēsturiskā līmenī. Tā kā lūdzu domā līdzi, ko raksti
Nu
28.12.2014. 17:56tas jau vairāk bišķi tā kā jautrībai, jo kredītsaistības normāli funkcionējušam uzņēmumam nav nekas neparasts. Taču tām jābūt saprātīgā apjomā. Ko nu nekādi nevar teikt par Latvenergo. Jau vairākus gadus cenšos brīdināt, ka mūsu valsts lielākā lepnuma Latvenergo tirgus cena nepārsniedz 1 eiro. Pie tām saimniekošanas metodēm, kuras pašlaik lielā cieņā Latvenergo, droši nonāksim pie tā, ka arī valsts uzņēmums var bankrotēt, kaut arī elektrības cenu paceltu desmit reizes. Un nu jau neatgriezeniski ir spēkā stājies tas izteiciens - ne vai, bet kad.
Jukums
28.12.2014. 17:12»
Jautri
Pirms kaut ko publicēt, ir jāsaprot, ko bilancē nozīmē saistības konkrētā uzņēmumā. Latvenergo un pārējo valsts uzņēmumu ilgtermiņa saistībās parādās tāda rinda kā Nākamo periodu ieņēmumi. Kas pēc savas būtības ir ES fondu un Latvijas valsts ieguldītie un vēl neamortizētie finanšu līdzekļi...
Tulko kā gribi - vienalga par visu samaksā gala patērētājs. Tajā skaitā - arī kredītprocentus.
Jautri
28.12.2014. 17:01Pirms kaut ko publicēt, ir jāsaprot, ko bilancē nozīmē saistības konkrētā uzņēmumā. Latvenergo un pārējo valsts uzņēmumu ilgtermiņa saistībās parādās tāda rinda kā Nākamo periodu ieņēmumi. Kas pēc savas būtības ir ES fondu un Latvijas valsts ieguldītie un vēl neamortizētie finanšu līdzekļi.
Tā ka nekādas sensācijas.
Vai tad grūti pirms kārtējās sensācijas publicēšanas paprasīt kādu finanšu lietās saprotošu cilvēku iztulkot katra uzņēmuma bilanci.
Kaut gan viena liela daļa ekonomistu un jauno perspektīvo finansistu aplauztos.
niks
28.12.2014. 16:16Lai taču iet pa burbuli!
World Expo ar maziem resursiem, vienu rakstāmgaldu, vienu tabureti, vienu vazelīna tūbiņu prezentēs veiksmes stāstu, IT sasniegumus Gan-Bei un Norvik bankā, un būrī tur vēl būtu jāaizved tas siekalainais peisainais žīdelis Godmmann'is ar visu viņa miljardu. Ja vien friči pa ceļam šo ar veco, labo Mauser K-98 nenobliezīs un ziepēs nesavārīs.
iz vēstures.
28.12.2014. 15:58Latvijas valsts un arī Latvenergo kredītreitingu pazemināšana nav liegusi uzņēmumam aizņemties /vēl/ 260 miljonus eiro ... Eiropas Investīciju banka aizdos 100 miljonus eiro, Ziemeļu Investīciju banka un Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle – 50 miljonus eiro un SEB banka – 60 miljonus eiro...
Moody's 26.09.2008 samazināja no stabilas uz negatīvu Latvenergo ilgtermiņa reitinga A2 nākotnes perspektīvu...
Latvenergo elektroenerģijas tarifi 01.04.2008 tika paaugstināti vidēji par 37.6% ...
db - 2008. gada 27. oktobris
Porcijs
28.12.2014. 15:57Tā arī veidojas kopējais parāds SVF/PB - 8.9 miljardi eiro..jo viss ieķīlāts..
Tikai sarakstā
28.12.2014. 15:44minēto uzņēmumu kopējās kredītsaistības - 11 307 545 141
Tikmēr lv valsts budžeta 2014 ieņēmumi - 5 047 215 875
Veiksmes stāsts ?!
nevis JA,
28.12.2014. 15:34»
Jukums
Diezgan baismīgs saraksts. Ja nu kāds no lielajiem parādniekiem noiet pa burbuli un atkal ir jāglābj
bet KAD.
KURS.
Un CIK tas maksās...
Jukums
28.12.2014. 15:24Diezgan baismīgs saraksts. Ja nu kāds no lielajiem parādniekiem noiet pa burbuli un atkal ir jāglābj?
interesanti
28.12.2014. 15:17Latvenergo peļņa 2014. gada 9 mēn. ir ~30 miljoni.
Visā gadā varētu iznākt ~40.
Parādi - 1 miljards 182 miljoni 915 tūkstoši 277 ... eiro?
Pat ja pieņem, ka uzņēmums VISU peļņu novirza parādsaistību segšanai,
Pat ja pieņem, ka parādam procenti neaug,
Vai Latvenergo VISAS kredītsaistības ir uz 30 gadiem ?
1182915277 / 40000000 = 29.57
---
Nu neko sev bizness ...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
