Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, jau mēnešiem ilgušais stāsts par Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis patieso labuma guvēju atklāšanu ar Meroni reģistrēšanu šajā statusā nav beidzies, - kā rāda Pietiek šodien publicētais Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres lēmums Nr. 1-5n/219 „Par valsts notāra lēmuma atcelšanu daļā”, šī uzņēmuma patieso labuma guvēju atklāšanas process turpināsies vēl vismaz līdz novembra beigām, jo līdz šim uzņēmuma valde ar Māri Bremzi priekšgalā mēģinājusi Uzņēmumu reģistram „iesmērēt” arī maldinošu, nepatiesu un pretrunīgu informāciju.

Lēmums Nr. 1-5n/219 „Par valsts notāra lēmuma atcelšanu daļā”

Izskatot akciju sabiedrības “Baltijas Ekspresis”, vienotais reģistrācijas Nr. 41203009997, (turpmāk – Sabiedrība) 2019.gada 15.jūlija iesniegumu Nr.1.2-5/7-461 (turpmāk – Pirmais iesniegums) un 2019.gada 26.jūlija iesniegumu Nr.1.2-5/7-482 (turpmāk – Otrais iesniegums),

konstatēju:

[1] 2019.gada 3.jūnijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2019.gada 14.maija pieteikums Nr.1.2-5/7-376 (turpmāk – Pirmais pieteikums) informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai komercreģistrā. Pirmajā pieteikumā lūgts komercreģistrā reģistrēt informāciju, ka Sabiedrības patiesie labuma guvēji ir sekojošas fiziskas personas:

[1.1] AIVARS LEMBERGS, kurš ir uzskatāms par Sabiedrības patieso labuma guvēju, pamatojoties uz apstākļiem, ka viņam pieder netiešas līdzdalības veidā atsevišķi vai caur saviem bērniem, vairāk kā 25 procenti no Sabiedrības akcijām caur šādiem akcionāriem – akciju sabiedrību “Ventbunkers”, vienotais reģistrācijas Nr.50003179321, (turpmāk – “Ventbunkers”) AS “KĀLIJA PARKS”, vienotais reģistrācijas Nr.40003136693, (turpmāk – “KĀLIJA PARKS”) “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, reģistrācijas Nr.33254226, (turpmāk – “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”), SIA “VENTPLAC”, vienotais reģistrācijas Nr.40003249152, (turpmāk – “VENTPLAC”);

[1.2] URZULA HARANDA, kura ir uzskatāma par Sabiedrības patieso labuma guvēju, pamatojoties uz apstākļiem, ka viņai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no Sabiedrības akcijām caur Sabiedrības akcionāriem – “Ventbunkers”, “KĀLIJA PARKS”, “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”;

[1.3] RŪDOLFS MERONI, kurš var tikt uzskatīts par Sabiedrības patieso labuma guvēju, jo viņš, pamatojoties uz holdinga struktūru, holdinga struktūrā esošajiem korporatīvajiem amatiem un aresta lēmumiem, īsteno kontroli pār Sabiedrības akcionāriem – “Ventbunkers”, “KĀLIJA PARKS” un “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”.

[2] 2019.gada 14.jūnijā Reģistra valsts notārs, izskatot Pirmo pieteikumu, pieņēma lēmumu Nr.19-21/70514 (turpmāk – Pirmais lēmums) atlikt Pirmajā pieteikumā norādītās informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju komercreģistrā, pamatojoties uz argumentu, ka Pirmajā pieteikumā norādīts, ka AIVARS LEMBERGS kontroli Sabiedrībā īsteno ar vairāku Sabiedrības akcionāru starpniecību, tostarp ar Sabiedrības akcionāra “VENTPLAC” starpniecību (sk.[1.1]). Vienlaikus Pirmajā pieteikumā arī norādīts, ka AIVARS LEMBERGS kontroli Sabiedrībā tomēr neīsteno ar “VENTPLAC” starpniecību, un informācija par Sabiedrības akcionāru “VENTPLAC” norādīta, lai atklātu iespējami pilnīgāku ainu Sabiedrībā. Savukārt tālāk Pirmajā pieteikumā norādīts, ka AIVARS LEMBERGS uzskatāms par Sabiedrības patieso labuma guvēju, jo viņam netieši ar vairāku Sabiedrības akcionāru, tostarp “VENTPLAC”, starpniecību pieder vairāk kā 25 procenti no Sabiedrības akcijām. Līdz ar to Pirmajā pieteikumā attiecībā uz AIVARS LEMBERGS kā Sabiedrības patieso labuma guvēju norādīta pretrunīga informācija, un no Pirmajā pieteikumā iekļautās informācijas nav skaidrs, vai AIVARS LEMBERGS kā Sabiedrības patiesais labuma guvējs kontroli Sabiedrībā īsteno vai neīsteno ar Sabiedrības akcionāra “VENTPLAC” starpniecību. No “VENTPLAC” reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem secināms, ka AIVARS LEMBERGS kā fiziska persona pats nav “VENTPLAC” dalībnieks un līdz ar to AIVARS LEMBERGS ar “VENTPLAC” starpniecību uz īpašumtiesību pamata nevar īstenot kontroli Sabiedrībā. Tādējādi, iespējams, Pirmajā pieteikumā norādīta nepilnīga informācija par personām, ar kuru starpniecību AIVARS LEMBERGS īsteno kontroli Sabiedrībā. Attiecīgi precizējams Pirmais pieteikums, norādot pilnīgu informāciju par AIVARS LEMBERGS kā Sabiedrības patieso labuma guvēju, proti, Pirmajā pieteikumā norādāmas visas iesaistītās fiziskās/juridiskās personas, ar kuru starpniecību AIVARS LEMBERGS īsteno kontroli Sabiedrībā.

[3] 2019.gada 18.jūnijā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2019.gada 18.jūnija pieteikums Nr.1.2-5/7-430 (turpmāk – Otrais pieteikums), kurā norādīts sekojošais:

[3.1] Pirmajā lēmumā nav norādīti nekādi novēršamie trūkumi attiecībā uz URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI (sk.[2]). Attiecīgi Otrajā pieteikumā lūgts komercreģistrā reģistrēt Pirmajā pieteikumā norādīto informāciju par URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem (sk.[1.2] un [1.3]);

[3.2] attiecībā uz AIVARS LEMBERGS Pirmajā lēmumā nav norādīts neviens trūkums, kura dēļ AIVARS LEMBERGS nebūtu reģistrējams kā Sabiedrības patiesais labuma guvējs caur Sabiedrības akcionāriem “Ventbunkers”, “KĀLIJA PARKS” un “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, jo būtiska netieša AIVARS LEMBERGS līdzdalība virs 25 procentiem Sabiedrībā veidojas caur visiem trim iepriekš minētajiem Sabiedrības akcionāriem. Attiecībā uz Sabiedrības akcionāru “VENTPLAC”, kura dalībnieki cita starpā ir sabiedrība “KAYWOOD INTERNATIONAL LTD”, reģistrācijas Nr.1000021093, (turpmāk – “KAYWOOD INTERNATIONAL LTD”) un SIA “LSF Holdings”, vienotais reģistrācijas Nr.41203017496, (turpmāk – “LSF Holdings”), norādīts, ka no aresta lēmumiem secināms, ka AIVARS LEMBERGS ir mantiska interese “VENTPLAC” caur tās dalībniekiem “KAYWOOD INTERNATIONAL LTD” un “LSF Holdings” un tādējādi AIVARS LEMBERGS ir mantiska interese arī Sabiedrībā caur tās akcionāru “VENTPLAC”. Pirmajā pieteikumā nav norādīts, ka AIVARS LEMBERGS kontroli tomēr neīsteno ar “VENTPLAC” starpniecību, jo AIVARS LEMBERGS netiešā līdzdalība Sabiedrībā pārsniedz 25 procentus dēļ “Ventbunkers”, “KĀLIJA PARKS”, “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.” un “VENTPLAC” akcionārības Sabiedrībā, neatkarīgi no tā, cik liela precīzi būtu AIVARS LEMBERGS netiešā līdzdalība “VENTPLAC”. Ņemot vērā visu iepriekš minēto Otrajā pieteikumā lūgts komercreģistrā reģistrēt Pirmajā pieteikumā norādīto informāciju par AIVARS LEMBERGS kā Sabiedrības patieso labuma guvēju.

[4] 2019.gada 27.jūnijā Reģistra valsts notārs, izskatot Pirmo un Otro pieteikumu, pieņēma lēmumu Nr.19-21/70514/1 (turpmāk – Otrais lēmums) atlikt informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju komercreģistrā, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem:

[4.1] Pirmajā pieteikumā norādīts, ka URZULA HARANDA uz īpašumtiesību pamata kontroli Sabiedrībā īsteno cita starpā caur Sabiedrības akcionāriem “Ventbunkers” un “KĀLIJA PARKS”. Vienlaikus no komercreģistrā reģistrētās informācijas par Sabiedrības akcionāru “Ventbunkers” un “KĀLIJA PARKS” patiesajiem labuma guvējiem secināms, ka URZULA HARANDA kontroli par Sabiedrības akcionāriem “Ventbunkers” un “KĀLIJA PARKS” uz īpašumtiesību pamata īsteno ar citu juridisko personu starpniecību, nevis tieši kā akcionāre. Līdz ar to Pirmajā pieteikumā ir norādīta pretrunīga/nepilnīga informācija par personām, ar kuru starpniecību URZULA HARANDA īsteno kontroli Sabiedrībā, jo no komercreģistrā reģistrētās informācijas par “Ventbunkers” un “KĀLIJA PARKS” patiesajiem labuma guvējiem secināms, ka URZULA HARANDA nav “Ventbunkers” un “KĀLIJA PARKS” akcionāre;

[4.2] Pirmajā pieteikumā norādīts, ka RŪDOLFS MERONI uzskatāms par Sabiedrības patieso labuma guvēju, balstoties uz apstākļiem, ka viņš, pamatojoties uz holdinga struktūru, holdinga struktūrā esošajiem korporatīvajiem amatiem un aresta lēmumiem, īsteno kontroli cita starpā pār Sabiedrības akcionāru “KĀLIJA PARKS” (sk.[1.3]). Vienlaikus komercreģistrā nav reģistrēta informācija par RŪDOLFS MERONI kā “KĀLIJA PARKS” patieso labuma guvēju, bet kā “KĀLIJA PARKS” patiesais labuma guvējs norādīta vienīgi URZULA HARANDA. Attiecīgi Pirmajā pieteikumā norādītās informācija par RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patieso labuma guvēju nesakrīt ar iepriekš komercreģistrā reģistrēto informāciju par “KĀLIJA PARKS” patiesajiem labuma guvējiem;

[4.3] no “VENTPLAC” dalībnieka “LSF Holdings” reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem secināms, ka AIVARS LEMBERGS nav “LSF Holdings” dalībnieks. Savukārt attiecībā uz Sabiedrības akcionāru “Ventbunkers” komercreģistrā reģistrēta informācija, ka AIVARS LEMBERGS kā “Ventbunkers” patiesais labuma guvējs kontroli “Ventbunkers” īsteno gan tieši, gan netieši ar citu personu starpniecību. Attiecīgi Pirmajā un Otrajā pieteikumā nav norādīta precīza informācija par personām, ar kuru starpniecību AIVARS LEMBERGS īsteno kontroli Sabiedrībā.

[5] 2019.gada 15.jūlijā Reģistrā saņemts Pirmais iesniegums, kurā lūgts atcelt Pirmo lēmumu, atzīt par prettiesisku Reģistra valsts notāra faktisko rīcību, nereģistrējot komercreģistrā informāciju par URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem un izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru komercreģistrā tiktu reģistrētas Pirmajā pieteikumā norādītā informācija par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Pirmajā iesniegumā minētie lūgumu pamatoti ar turpmāk minētajiem argumentiem:

[5.1] saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta trešo daļu, ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu vai dokumentu pievienošanu lietai. Attiecībā uz URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI Pirmajā lēmumā nav konstatēti šķēršļi, lai attiecīgās personas nevarētu tikt reģistrētas kā Sabiedrības patiesie labuma guvēji (sk.[2]). Līdz ar to Reģistra valsts notārs nepamatoti nereģistrēja komercreģistrā informāciju par URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem;

[5.2] attiecībā uz AIVARS LEMBERGS Pirmajā lēmumā nav konstatēts neviens no likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas punktos minētajiem trūkumiem, lai būtu pamats atlikt Pirmajā pieteikumā norādītas informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju;

[5.3] Sabiedrībai Pirmajā pieteikumā bija jānorāda informācija tikai par Sabiedrības tiešo akcionāru, caur kuru patiesais labuma guvējs īsteno kontroli Sabiedrībā un informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrēšanas nolūkiem nav tiesiskas nozīmes tālākajai ķēdei aiz Sabiedrības tiešā akcionāra. Proti, Sabiedrībai jānorāda Reģistram vien tiešais Sabiedrības akcionārs, caur kuru patiesais labuma guvējs īsteno kontroli Sabiedrībā, nevis vēl arī Sabiedrības tiešā akcionāra dalībnieks un vispār visa tālākā ķēde aiz Sabiedrības tiešā akcionāra, kas noved līdz patiesajam labuma guvējam;

[5.4] patieso labuma guvēju noskaidrošanas un atklāšanas tiesiskā regulējuma būtība ir nevis nacionālā līmeņa tiesību jautājums, bet gan Eiropas Savienības līmenī regulēts tiesību jautājums, kas ir regulēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija direktīvā (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk – AML IV Direktīva), un šobrīd jau arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija direktīvā (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (turpmāk – AML V Direktīva). Nedz AML IV Direktīvā, nedz AML V Direktīvā nekur nav norādīts, ka būtu jānodrošina, ka attiecīgās valsts komercreģistra iestādei tiktu atklāta tāda informācija, kādu uzskata par atklājamu Reģistrs un nekāda nespēja sasniegt AML IV Direktīvā un AML V Direktīvā norādītos mērķus, ja šī informācija netiek iesniegta Reģistrā, netiek konstatēta.

[6] 2019.gada 26.jūlijā Reģistrā saņemts Otrais iesniegums, kurā lūgts atcelt Otro lēmumu un izdot Sabiedrībai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru komercreģistrā tiktu reģistrēta informācija par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, atbilstoši Pirmajā un Otrajā pieteikumā norādītajai informācijai. Otrajā iesniegumā minēti tie paši apstākļi, kas minēti Pirmajā iesniegumā (sk.[5]). Tāpat Otrajā iesniegumā norādīts turpmāk minētais:

[6.1] Otrajā lēmumā konstatēti jauni trūkumi attiecībā uz informācijas par URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju komercreģistrā, kas nebija norādīti Pirmajā lēmumā (sk.[4.1] un [4.2]);

[6.2] Sabiedrība nevar ietekmēt kad un kādu informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem iesniedz citas sabiedrības. Katra sabiedrība ir atbildīga par savām, nevis citu sabiedrību veiktajām darbībām un katrai sabiedrībai informācija par tās patiesajiem labuma guvējiem ir jānoskaidro individuāli. Turklāt šobrīd komercreģistrā ir reģistrēta informācija par RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības akcionāra “KĀLIJA PARKS” patieso labuma guvēju.

[7] 2019.gada 27.jūlijā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2019.gada 26.jūlija pieteikums Nr.1.2-5/7-480 (turpmāk – Trešais pieteikums), kurā lūgts reģistrēt komercreģistrā Pirmajā un Otrajā pieteikumā norādīto informāciju par RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patieso labuma guvēju, pamatojoties uz argumentu, ka šobrīd komercreģistrā ir reģistrēta informācija par RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības akcionāra “KĀLIJA PARKS” patieso labuma guvēju un attiecīgi vairs nepastāv Otrajā lēmumā konstatētais šķērslis informācijas par RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patieso labuma guvēju reģistrācijai komercreģistrā (sk.[4.2]).

[8] 2019.gada 15.augustā Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu 1-5n/185, pagarinot Pirmā un Otrā iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 2019.gada 16.septembrim, lai lietā iegūtu papildus informāciju. 

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pirmo, Otro un Trešo pieteikumu, Pirmo un Otro lēmumu un Pirmo un Otro iesniegumu,

secināju:

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta trešo daļu, administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Ar Otrā lēmuma spēkā stāšanās brīdi ar Pirmo lēmumu nodibinātā tiesiskā situācija ir mainīta, proti, Otrajā lēmumā ir norādīti jauni trūkumi, kuri Sabiedrība ir jānovērš, lai komercreģistrā tiktu reģistrēta Pirmajā pieteikumā norādītā informācija par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Līdz ar to vairs nav iespējams izpildīt Pirmajā iesniegumā pausto lūgumu un atcelt Pirmo lēmumu, ar kuru tika atlikta Pirmajā pieteikumā norādītās informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācija komercreģistrā, tādēļ Pirmais lēmums ir atzīstams par spēku zaudējušu un līdz ar to par neapstrīdamu. Vienlaikus gan Pirmajā, gan Otrajā iesniegumā lūgts Reģistru izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru komercreģistrā tiktu reģistrētas Pirmajā pieteikumā norādītā informācija par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem (sk.[5] un [6]). Tāpat Otrajā iesniegumā lūgts atcelt tieši Otro lēmumu (sk.[6]). Attiecīgi Reģistra galvenais valsts notārs izvērtēs Otrajā lēmumā konstatētos trūkumus, kas bija par pamatu atlikt Pirmajā pieteikumā norādītas informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju komercreģistrā (sk.[4.1] – [4.3]).

[10] Administratīvā procesa likuma 89.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums.

Izskatāmajā gadījumā Sabiedrība pēc būtības apstrīd Reģistra valsts notāra rīcību, nereģistrējot komercreģistrā informāciju par URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, lai gan Pirmajā lēmumā nav norādīti trūkumi attiecībā uz Pirmajā pieteikumā norādīto informāciju par URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. No tiesību aktiem faktiskā rīcība atšķiras ar to, ka tā ir vērsta nevis uz tiesisko seku radīšanu, bet gan uz faktisko seku radīšanu. Augstākā tiesa[1] ir atzinusi, ka viena no faktiskās rīcības pazīmēm ir tās patstāvīgais un galīgais raksturs, turklāt tā ir vērsta nevis uz tiesiska rakstura, bet uz faktiska rakstura seku radīšanu. Par faktisko rīcību var atzīt tādu iestādes darbību vai bezdarbību, kas pati par sevi rada privātpersonai faktiskas sekas. Administratīvā akta pieņemšana ir procesuāla darbība, tā nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma 89.panta izpratnē. Procesuālās darbības ir pārbaudāmas kopā ar pašu administratīvo aktu. Tā kā Pirmais lēmums ar Otrā lēmuma pieņemšanas brīdi ir zaudējis savu spēku (sk.[10]), tad Reģistra galvenajam valsts notāram nav pamata izvērtēt Reģistra valsts notāra rīcību Pirmā lēmuma pieņemšanas procesā, t.i., nenorādot konstatētos trūkumus Pirmajā pieteikumā norādītajā informācijā par URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem (sk.[5.1]), jo spēkā ir stājies Otrais lēmums, kurā cita starpā ir norādīti arī konstatētie trūkumi Pirmajā pieteikumā norādītajā informācijā par URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem (sk.[4.1] un [4.2]).

[11] Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 18.1panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikta kārtība kā juridiskās personas, tostarp akciju sabiedrības, noskaidro informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem, t.i., fiziskajai personai, ja tai bija pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par Sabiedrības patieso labuma guvēju, bija pienākums paziņot par šo faktu Sabiedrības valdei. Tāpat personai, ar kuras starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli Sabiedrībā, tostarp Sabiedrības akcionāriem, bija pienākums paziņot Sabiedrības valdei tai zināmo informāciju par Sabiedrības patieso labuma guvēju. Sabiedrības valdei pēc savas iniciatīvas bija jānoskaidro un jāidentificē Sabiedrības patiesie labuma guvēji, ja tai bija saprātīgs pamats apšaubīt tai iesniegto informāciju vai, ja šī informācija netika iesniegta, bet Sabiedrības valdei bija saprātīgs pamats uzskatīt, ka Sabiedrībai ir patiesais labuma guvējs. Atbilstoši minētajai kārtībai Sabiedrības valdei jebkurā gadījumā bija pienākums pašai noskaidrot Sabiedrības patiesos labuma guvējus, ja tai bija saprātīgs pamats uzskatīt, ka Sabiedrībai tāds ir, kā arī šaubu gadījumā bija jāpārbauda tai iesniegtās informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem patiesums, jo tieši Sabiedrības valde ir atbildīga gan par to, ka tās rīcībā ir pilnīga un aktuāla informācija par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, gan par Reģistram iesniegtās informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem patiesumu un aktualitāti.

Atbilstoši NILLTPFNL 18.1panta pirmajai daļai Sabiedrībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas bija jāiesniedz Reģistrā pieteikums informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai, pieteikumā norādot NILLTPFNL 18.1panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 6.punktu Reģistra valsts notāram, izskatot Sabiedrības Pirmajā pieteikumā norādīto informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem, cita starpā bija jāpārliecinās vai Reģistra vestajos reģistros nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis Pirmajā pieteikumā norādītās informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai komercreģistrā. Iepriekš minētajā normā minētā ģenerālklauzula “cits tiesisks šķērslis” cita starpā sevī ietver arī iepriekš Reģistra vestajos reģistros reģistrēto informāciju, kas ir pretrunā Sabiedrības iesniegtajai informācijai, jo komercreģistrā kā publiskā reģistrā nevar tikt reģistrēta pretrunīga informācija. Attiecīgi Reģistra valsts notāram, izskatot Pirmo un Otro pieteikumu, bija pienākums pārbaudīt vai pieteikumos norādītā informācija par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem nav pretrunā ar citu Reģistra vestajos reģistros reģistrēto informāciju.

Izskatāmajā gadījumā Reģistra valsts notārs, pārbaudot Pirmajā un Otrajā pieteikumā norādīto informāciju par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem konstatēja, ka norādītā informācija ir pretrunā ar citu Reģistra vestajos reģistros reģistrētu informāciju, t.i., Pirmajā pieteikumā norādītā informācija par AIVARS LEMBERGS, URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem nesakrīt ar iepriekš komercreģistrā reģistrēto informāciju par Sabiedrības akcionāru “Ventbunkers” un “KĀLIJA PARKS” patiesajiem labuma guvējiem (sk.[4.1] – [4.3]). Tāpat attiecībā uz AIVARS LEMBERGS no Reģistra rīcībā esošajiem dokumentiem nav konstatējama viņa tiešā dalība “VENTPLAC”, lai gan Pirmajā pieteikumā norādīts, ka AIVARS LEMBERGS ar vairāku Sabiedrības akcionāru, tostarp “VENTPLAC” starpniecību pieder vairāk kā 25 procenti no Sabiedrības akcijām (sk.[1.1]). Ņemot vērā visu iepriekš minēto secināms, ka Sabiedrība Pirmajā un Otrajā pieteikumā ir norādījusi nepilnīgu un/vai neprecīzu informāciju par personām, ar kuru starpniecību AIVARS LEMBERGS, URZULA HARANDA un RŪDOLFS MERONI īsteno kontroli Sabiedrībā, jo tā nonāk pretrunā ar iepriekš komercreģistrā reģistrētu informāciju par Sabiedrības akcionāru patiesajiem labuma guvējiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Otro lēmumu, pamatojoties uz [5.2] punktā minētā argumenta pamata.

[12] Vienlaikus Reģistrs norāda turpmāk minēto. 2019.gada 27.jūlijā Reģistrā saņemts Trešais pieteikums, kurā lūgts komercreģistrā reģistrēt Pirmajā un Otrajā pieteikumā norādīto informāciju par RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patieso labuma guvēju, jo ir novērsts Otrajā lēmumā norādītais trūkums attiecībā uz pretrunīgo informāciju par RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patieso labuma guvēju (sk.[7]). Atkārtoti izskatot komercreģistrā reģistrēto informāciju konstatējams, ka ar Reģistra valsts notāra 2019.gada 24.jūlija lēmumu Nr.6 12/79114/1 komercreģistrā reģistrētas izmaiņas informācijā par “KĀLIJA PARKS” patiesajiem labuma guvējiem, tostarp reģistrējot informāciju par RŪDOLFS MERONI kā “KĀLIJA PARKS” patieso labuma guvēju, jo RŪDOLFS MERONI īsteno kontroli pār “KĀLIJA PARKS” akcionāriem. Attiecīgi uz šī lēmuma pieņemšanas brīdi vairs nepastāv Otrajā lēmuma konstatētās pretrunas informācijā par RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patieso labuma guvēju un attiecīgi Reģistra galvenajam valsts notāram ir pamats komercreģistrā reģistrēt Pirmajā pieteikumā norādīto informāciju par RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patieso labuma guvēju.

[13] NILLTPFNL 18.1panta ceturtajā daļā noteikts, ka akciju sabiedrība vismaz glabā normā noteikto informāciju par tās patieso labuma guvēju, tostarp informāciju par veidu, kā tiek īstenota kontrole pār akciju sabiedrību, tai skaitā informāciju par akcionāru, ar kura starpniecību kontrole tiek īstenota. Atbilstoši minētā likuma 18.2panta pirmajai daļai iepriekš minētā informācija par akciju sabiedrības patieso labuma guvēju jāiesniedz arī Reģistrā. Pirmajā un Otrajā iesniegumā norādīts, ka Sabiedrībai Pirmajā pieteikumā bija jānorāda informācija tikai par Sabiedrības tiešajiem akcionāriem, caur kuriem patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā, nevis vēl arī Sabiedrības tiešā akcionāra dalībnieks un vispār visa tālākā ķēde aiz Sabiedrības tiešā akcionāra, kas noved līdz patiesajam labuma guvējam (sk.[5.3] un [6]). Administratīvā procesa likuma 8.pantā nostiprināts tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips, atbilstoši kuram iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Juridiskajā literatūrā[2] norādīts, ka saprātīgas tiesību normas piemērošanas princips pamatā prasa, lai, piemērojot tiesību normas un noskaidrojot piemērojamo tiesību normu saturu, tiesību normas tiktu vērtētas to savstarpējā kopsakarā (sistemātiski), ņemot vērā tiesību normu mērķi (ne tikai likumdevēja vēsturisko gribu, bet arī likuma teleoloģiju), rakstītās tiesību normas vērtējot vispārējo tiesību principu “gaismā”, kā arī ievērojot judikatūras atziņas. Tāpat saprātīga tiesību normu piemērošana prasa, lai gadījumā, ja tiek konstatēts likuma robs (rakstīto tiesību normu trūkums vai pārāk plašs regulējums), tiesa to tiesību tālākveidošanas ceļā aizpildītu. Līdz ar to tiesību normu gramatiskā tulkošanas metode ir tikai viena no tiesību normu tulkošanas metodēm un atbilstoši tiesību normu saprātīgas piemērošanas principam, lai sasniegtu taisnīgāko rezultātu, jāpiemēro visas tiesību normu tulkošanas metodes, kā arī nepieciešamības gadījumā arī tiesību tālākveidošana.

 Interpretējot NILLTPFNL 18.1panta ceturto daļu un 18.2panta pirmo daļu tikai pēc gramatiskās metodes, secināms, ka Pirmajā un Otrajā iesniegumā pamatoti norādīts, ka no iepriekš minēto normu teksta vien neizriet, ka Reģistrā būtu jāiesniedz informācija par pilnīgu personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā. Vienlaikus, interpretējot iepriekš minētās normas pēc to mērķa, secināms, ka Sabiedrības valdei sekojošu iemeslu dēļ bija jānoskaidro un attiecīgi Pirmajā pieteikumā jānorāda pilnīga informācija par personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā. Pirmkārt, viens no NILLTPFNL pamatmērķiem ir noskaidrot fiziskās personas (patiesos labuma guvējus), kuras īsteno faktisko kontroli pār akciju sabiedrībām. Jo īpaši to varētu attiecināt uz gadījumiem, kad patiesais labuma guvējs kontroli īsteno ar citu juridisko personu starpniecību, jo juridiskā persona kā fikcija, kuru vienmēr kontrolē fiziska persona, nevar būt akciju sabiedrības patiesais labuma guvējs. Attiecīgi gadījumā, ja komercreģistrā tiktu reģistrēta informācija tikai par akciju sabiedrības akcionāru, ar kura starpniecību patiesai labuma guvējs īsteno kontroli akciju sabiedrībā, lai gan patiesais labuma guvēja (fiziskā persona) tiešā dalība parādītos tikai tālākajos personu ķēžu posmos, tad no šādas informācijas vien nevarētu konstatēt tieši veidu, kā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli akciju sabiedrībā. Šādā gadījumā netiktu nodrošināta komercreģistrā reģistrētās informācijas par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem adekvātums, pareizība un aktualitāte. Otrkārt, kā jau iepriekš tika minēts, tad Sabiedrības valdei jebkurā gadījumā bija jāpārliecinās par tās rīcībā esošās informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem patiesumu, t.i., Sabiedrībai bija jāizslēdz saprātīgas šaubas, ka konkrētā fiziskā persona tiešām ir Sabiedrības patiesais labuma guvējs (sk.[8]). Atbilstoši NILLTPFNL 18.1panta ceturtajai daļai sabiedrības valde cita starpā glabā informāciju par veidu, kā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli sabiedrībā. Attiecīgi, ja patiesais labuma guvējs kontroli Sabiedrībā neīsteno tikai ar Sabiedrības akcionāra starpniecību, bet personu ķēde iet tālāk, tad Sabiedrībai bija jānoskaidro pilnīga personu ķēde, ar kuras starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli Sabiedrībā, jo tas ir uzskatāms par veidu, kā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli Sabiedrībā. Sabiedrības valdei nenoskaidrojot pilnīgu personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli Sabiedrībā, nevarēja uzskatīt, ka konkrētās fiziskās personas tiešām ir Sabiedrības patiesie labuma guvēji un Pirmajā pieteikumā norādītā informācija par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem ir patiesa. Attiecīgi Sabiedrības valdes rīcībā ir jābūt informācijai par pilnīgu personu ķēdi, ar kuras starpniecību Pirmajā pieteikumā norādītie Sabiedrības patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā un atbilstoši NILLTPFNL 18.2panta pirmajai daļai Sabiedrībai šī informācija bija jāiesniedz Reģistrā.

Attiecībā uz [5.4] punktā minēto argumentu, ka no AML IV Direktīvas un AML V Direktīvas neizriet, ka Sabiedrībai Reģistrā būtu jāiesniedz pilnīga informācija par personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā, Reģistrs paskaidro turpmāk minēto. AML V Direktīvas 15.pantā, kas groza AML IV direktīvas 30.pantu noteikts, ka dalībvalstis prasa, lai informācija par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, kas glabājas centrālajā reģistrā, būtu adekvāta, pareiza un aktuāla, un ievieš mehānismus šajā nolūkā. Ikvienam sabiedrības loceklim ir atļauta piekļuve vismaz informācijai par patiesā labuma guvēja vārdu un uzvārdu, dzimšanas mēnesi un gadu, pastāvīgās dzīvesvietas valsti un valstspiederību, kā arī turētās kapitāla daļas veidu un apmēru. Dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kas nosakāmi valsts tiesību aktos, var sniegt piekļuvi papildu informācijai, kas ļauj identificēt patieso labuma guvēju. Ņemot vērā iepriekš minēto noradāms, ka AML V Direktīvā noteikts tikai minimālais dalībvalstu publiskajos reģistros publicējamo ziņu par patiesajiem labuma guvējiem apjoms un dalībvalstis ir tiesīgas paplašināt publiskajos reģistros publicējamo ziņu par patiesajiem labuma guvējiem apjomu, lai nodrošinātu, ka publiskajos reģistros reģistrētā informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir adekvāta, pareiza un aktuāla. Kā jau tika minēts, tad NILLTPFNL 18.2panta pirmajā daļā attiecībā uz komercreģistrā publicējamajām ziņām par akciju sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem iekļauta atsauce uz NILLTPFNL 18.1panta ceturto daļu un attiecīgi Reģistra rīcībā jābūt tādam pašam informācijas apjomam par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, kāds ir Sabiedrības valdei, izņemot patiesā labuma guvēja īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu. Tā kā Sabiedrība nevarēja noskaidrot tās patiesos labuma guvējus un veidu, kā patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā, nenoskaidrojot pilnīgu personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā, tad šai informācijai jābūt Sabiedrības rīcībā, un attiecīgi tā iesniedzama arī Reģistrā.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Otro lēmumu, pamatojoties uz [5.3] un [5.4] punktā minēto argumentu pamata.

[14] Attiecībā uz Otrajā iesniegumā minēto, ka Sabiedrība nevar ietekmēt kādu informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem Reģistram sniedz citas sabiedrības (sk.[6.2]), Reģistrs paskaidro turpmāk minēto. Kā jau iepriekš tika minēts, tad NILLTPFNL 18.1pantā noteikta kārtība kā tiek noskaidrota informācijas par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem (sk.[11]). Ja sabiedrības valde ir izpildījusi tai NILLTPFNL noteikto pienākumu un iepriekš minētās normas kārtībā ir noskaidrojusi aktuālo informāciju par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem un ir ievērojusi NILLTPFNL 18.2panta pirmajā daļā noteikto termiņu informācijas par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem iesniegšanai Reģistrā, tad nevarētu veidoties situācija, kad divas savstarpēji saistītas sabiedrības Reģistrā iesniedz pretrunīgu un izslēdzošu informāciju par veidu, kādā viens un tas pats patiesais labuma guvējs īsteno kontroli abās sabiedrības. Piemēram, ja fiziskā persona netieši uz īpašumtiesību pamata uzskatāma par sabiedrības dalībnieka patieso labuma guvēju, tad nevar veidoties situācija, ka tā paša patiesā labuma guvēja statuss sabiedrībā izrietētu no netīšām īpašumtiesībām, bet kā persona, ar kura starpniecību kontrole tiek īstenota, tiek norādīts tikai sabiedrības dalībnieks, jo šāda informācija par patiesajiem labuma guvējiem vienu otru izslēdz. Turklāt Sabiedrība ir tiesīga Reģistrā iesniegt patieso labuma guvēju īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kas apliecina tās iesniegto informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Gadījumā, ja no Sabiedrības iesniegtā patiesā labuma guvēja īstenotās kontroles dokumentārā pamatojuma būs nepārprotami secināms, ka tieši Sabiedrības sniegtā informācija par tās patiesajiem labuma guvējiem ir patiesa, tad Reģistram nebūs pamata nereģistrēt minēto informāciju, pamatojoties uz argumentu, ka tā nonāk pretrunā ar iepriekš Reģistra vestajos reģistros reģistrētu informāciju par citu sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem, jo Sabiedrība būs Reģistram pamatojusi, ka tieši tās iesniegtā informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir patiesa.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata atcelt Otro lēmumu, pamatojoties uz [6.2] punktā minētā argumenta pamata.

[15] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu, Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;

2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;

3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;

4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta ceturto daļu pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Izskatāmajā gadījumā, ņemot vērā šī lēmuma [11] punktā konstatēto, Reģistra valsts notārs, izskatot Pirmo un Otro pieteikumu, pamatoti pieņēma Otro lēmumu, atliekot Pirmajā pieteikumā norādītās informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju komercreģistrā un nosakot termiņu konstatētā trūkuma novēršanai (sk.[4]), jo Pirmajā pieteikumā norādītā informācija par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem ir pretrunā ar iepriekš komercreģistrā reģistrēto informāciju par Sabiedrības akcionāru “Ventbunkers” un “KĀLIJA PARKS” patiesajiem labuma guvējiem. Vienlaikus ņemot vērā, ka komercreģistrā ir reģistrētas izmaiņas informācija par Sabiedrības akcionāra “KĀLIJA PARKS” patiesajiem labuma guvējiem, ar kurām tiek novērsts Otrajā lēmumā konstatētās pretrunas Sabiedrības iesniegtajā informācijā par RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patieso labuma guvēju (sk.[4.2] un [12]), tad šobrīd Reģistra galvenajam valsts notāram ir pamats komercreģistrā Reģistrēt informāciju par RŪDOLFS MERONI kā Sabiedrības patieso labuma guvēju. Savukārt attiecībā uz Sabiedrības iesniegto informāciju par AIVARS LEMBERGS un URZULA HARANDA kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem secināms, ka tā vēl joprojām ir pretrunā ar iepriekš komercreģistrā reģistrētu informāciju par Sabiedrības akcionāru patiesajiem labuma guvējiem (sk.[4.1] un [4.3]) un Reģistram nav pamata reģistrēt komercreģistrā informāciju par AIVARS LEMBERGS un URZULA HARANDA kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Lai komercreģistrā varētu tikt reģistrēta arī informāciju par AIVARS LEMBERGS un URZULA HARANDA kā Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, tad Sabiedrībai Reģistrā jāiesniedz pilnīga informāciju par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, norādot pilnu personu ķēdi, ar kuras starpniecības AIVARS LEMBERGS un URZULA HARANDA īsteno kontroli Sabiedrībā un kura nenonāk pretrunā ar citu Reģistra rīcībā esošo informāciju. Vienlaikus nosakāms jauns termiņš konstatētā trūkuma novēršanai.

[16] Tāpat Reģistrs vērš Sabiedrības uzmanību uz turpmāk minēto. 2019.gada 29.jūnijā spēkā stājās grozījumi NILLTPFNL, paplašinot Reģistra kompetenci informācijas par patieso labuma guvēju pārbaudē, nosakot Reģistram tiesības veikt padziļinātāku iesniegtās informācijas par patieso labuma guvēju pārbaudi. Proti, atbilstoši NILLTPFNL 18.2panta pirmajai daļai īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī dokumentu, kas apstiprina patieso labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību patiesībai iesniedz pēc Reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību. Attiecīgi gadījumā, ja Sabiedrība reģistrā iesniegs jaunu pieteikumu informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai komercreģistrā un Reģistra valsts notāram radīsies saprātīgas šaubas par Sabiedrības norādītās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem patiesumu, tad Reģistra valsts notārs būs tiesīgs pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu un lūgt Sabiedrību iesniegt Reģistrā attiecīgu dokumentāro pamatojumu, kas pamato Reģistrā iesniegtās informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem patiesumu.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.1panta pirmo, otro, trešo un ceturto dalu, 18.2panta pirmo daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturto daļu, 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 70.panta trešo daļu, 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 3.punktu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2019.gada 27.jūnija lēmumu Nr.19 21/70514/1 daļā, ar kuru atlikta informācijas par Sabiedrības patieso labuma guvēju RŪDOLFS MERONI reģistrācija komercreģistrā (sk.[4.2]);

2. Noteikt termiņu lēmuma [15] punktā konstatētā trūkumu novēršanai līdz 2019.gada 29.novembrim;

3. Izdarīt ierakstu komercreģistrā:

“Reģistrēt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem:

RŪDOLFS MERONI, dzimšanas datums, personu apliecinošā dokumenta dati, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, veids, kādā tiek īstenota kontrole: RŪDOLFS MERONI var tikt uzskatīts par BE PLG, balstoties uz apstākļiem, ka viņš, pamatojoties uz holdinga struktūru, holdinga struktūrā esošajiem korporatīvajiem amatiem un Aresta Lēmumiem, īsteno kontroli pār BE akcionāriem (1) AS “Ventbunkers”, reģistrācijas numurs Latvijā: 50003179321; (2) AS “KĀLIJA PARKS”, reģistrācijas numurs Latvijā: 40003136693; (3) “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, reģistrācijas numurs Nīderlandē: 33254226, juridiskā adrese: Strawinskylaan 815, WTC Tower A8, NL-1077XX Amsterdama, Nīderlande;

persona, ar kuras starpniecību īsteno kontroli:

1. Akciju sabiedrība “Ventbunkers”, vienotais reģistrācijas Nr.50003179321, juridiskā adrese: Ventspils, Dzintaru iela 92, RŪDOLFS MERONI var tikt uzskatīts par BE PLG, balstoties uz apstākļiem, ka viņš, pamatojoties uz holdinga struktūru, holdinga struktūrā esošajiem korporatīvajiem amatiem un Aresta Lēmumiem, īsteno kontroli pār BE akcionāriem (1) AS “Ventbunkers”, reģistrācijas numurs Latvijā: 50003179321; (2) AS “KĀLIJA PARKS”, reģistrācijas numurs Latvijā: 40003136693; (3) “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, reģistrācijas numurs Nīderlandē: 33254226, juridiskā adrese: Strawinskylaan 815, WTC Tower A8, NL-1077XX Amsterdama, Nīderlande;

persona, ar kuras starpniecību īsteno kontroli:

2. AS “KĀLIJA PARKS” vienotais reģistrācijas Nr.40003136693, juridiskā adrese: Ventspils, Dzintaru iela 41, RŪDOLFS MERONI var tikt uzskatīts par BE PLG, balstoties uz apstākļiem, ka viņš, pamatojoties uz holdinga struktūru, holdinga struktūrā esošajiem korporatīvajiem amatiem un Aresta Lēmumiem, īsteno kontroli pār BE akcionāriem (1) AS “Ventbunkers”, reģistrācijas numurs Latvijā: 50003179321; (2) AS “KĀLIJA PARKS”, reģistrācijas numurs Latvijā: 40003136693; (3) “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, reģistrācijas numurs Nīderlandē: 33254226, juridiskā adrese: Strawinskylaan 815, WTC Tower A8, NL-1077XX Amsterdama, Nīderlande;

persona, ar kuras starpniecību īsteno kontroli:

3. Beleggingsmaatschappij Geit B.V., reģistrācijas Nr.33254226, juridiskā adrese: Strawinskylaan 815, WTC Tower A8, NL-1077XX Amsterdama, Nīderlande, RŪDOLFS MERONI var tikt uzskatīts par BE PLG, balstoties uz apstākļiem, ka viņš, pamatojoties uz holdinga struktūru, holdinga struktūrā esošajiem korporatīvajiem amatiem un Aresta Lēmumiem, īsteno kontroli pār BE akcionāriem (1) AS “Ventbunkers”, reģistrācijas numurs Latvijā: 50003179321; (2) AS “KĀLIJA PARKS”, reģistrācijas numurs Latvijā: 40003136693; (3) “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, reģistrācijas numurs Nīderlandē: 33254226, juridiskā adrese: Strawinskylaan 815, WTC Tower A8, NL-1077XX Amsterdama, Nīderlande;

4. Pievienot šo lēmumu Sabiedrības reģistrācijas lietai;

5. Uzdot nekavējoties izpildīt šī lēmuma 3. un 4.punktu Reģistra Funkciju izpildes departamenta Rīgas reģiona komersantu un uzņēmumu reģistrācijas nodaļai;

6. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

________________________________________

[1] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 26.novembra lēmums lietā Nr.SKA-837/2008.

[2] Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 157.lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...