Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jo ilgāk dzīvojam paši savā valstībā, jo pamatīgāk atklājās mūsu etnosa mentalitātes vitālākās īpašības. Pēcpadomju laiks ir latviešu mentalitātes Lielās Atklāsmes laiks. Atklājās tas, kas latviešos nebija saskatāms padomju laikā un vispār nešķita raksturīgs latviešu domāšanas veidam, dzīves uztverei un emocionālajai ievirzei.

Rezumējamas ir ne tikai mentalitātes jaunas īpašības, bet arī jauno īpašību jābūtība, svarīgums, dzīvīgums, enerģiskums. Bez šīm īpašībām vairs nav iedomājama etnosa garīgā rosība. Aizvadītajos gandrīz 30 gados par sevi esam uzzinājuši daudz ko tādu, par ko agrāk pat nesapņojām. Tagad nākas respektēt tādas etnosa īpašības, kuras līdz šim nekad neietilpa latviešu mentalitātes analītiskajā portretā.

Acīmredzot brīvība (praktiski tikai relatīva brīvība un brīvības ilūzija) ir katalizators oriģinālai mentālajai evolūcijai, aktivizējot etnosa latentos garīgos resursus. Piemēram, šajos resursos atklājās latviešu apmierinātība ar brīvības ilūziju. Padomju laikā par to nekas neliecināja. Padomju laikā latvieši sapņoja par īstu brīvību, un brīvības alkas šķita latviešu mentalitātes viena no visspēcīgākajām izpausmēm. Vietējie cittautieši apskauda latviešus par viņu brīvības kāri. Tāpēc pēcpadomju laikā cittautiešus ļoti pārsteidza latviešu dedzīgā apmierinātība ar dzīvi relatīvā brīvībā, etnosam masveidā ar patosu atsakoties no īstas brīvības un atkal brīvprātīgi pievienojoties svešam autoritārajam valstiskajam formējumam. Cittautiešiem tas bija negaidīts pārsteigums un rūgta paškritiska atziņa, ka savā laikā aplami novērtēja latviešus.

Viena no tādām jaunām etnosa mentalitātes iezīmēm ir izziņas drosme jeb kognitīvā drosme. Tā iesaku dēvēt latviešu jauno attieksmi pret zināšanām. Jo vairāk attālināmies no padomju laikmetā valdošā zināšanu līmeņa, jo latviešu mentalitātē bravūrīgāk atklājās tendence veidot savu zināšanu līmeni. Praktiski tas nozīmē, ka drosmīgi tiek veidotas pašiem savas zināšanas par dzīves īstenību. Latviešu kognitīvā drosme reāli izpaužas tikai latviešiem piemītošās konkrētās zināšanās par visu kaut ko uz Zemes un Visumā. Tādas zināšanas ir tikai latviešiem un nav pārējiem etnosiem.

Latvieši nebaidās zināšanu jomā atšķirties no cilvēces. Tāpēc latvieši strauji formē savas zināšanas. Jo ilgāk dzīvojam brīvībā, jo intensīvāk tas notiek. Jo intensīvāk tas notiek, jo smuidrāka kļūst latviešu pašpārliecinātība par savas mentalitātes jaunās iezīmes pareizību. Latviešus priecē tas, ka viņu zināšanas atšķiras no cilvēku zināšanām. Tā vien liekas, ka visai drīz latviešu sabiedrībā vairs nebūs vietas indivīdiem ar cilvēku zināšanām. Vieta būs vienīgi indivīdiem ar latviešu zināšanām. Jaunākās paaudzes jau tagad ir latviešu zināšanu bagātnieki. Cilvēku zināšanas ir galvenokārt tikai vecākajai paaudzei.

Tā, piemēram, cilvēkiem kultūra ir tas viss, kas atrodas starp ļaudīm un dabu. Latviešiem kultūra ir sekss un svaigs gaiss, kā to jautri skaidro LU profesori. Cilvēkiem ideoloģija ir uzskatu un nostādņu sistēma. Latviešiem ideoloģija ir „koncepcijas bez pilnīgi precīzi definētiem rāmjiem un robežām”. Cilvēkiem pasaules uzskats ir vērtējumu, principu, uzskatu, tēlaino priekšstatu kopums par pasauli un cilvēka vietu pasaulē. Latviešiem pasaules uzskats ir tas pats, kas ideoloģija. Cilvēkiem konservatīvisms ir kultūras tradīciju aizsardzība. Latviešiem konservatīvisms ir tas pats, kas postmodernistiskais liberālisms. Cilvēkiem ir sieviešu dzimte un vīriešu dzimte. Latviešiem ir sieviešu šķira un vīriešu šķira.

Cilvēkiem ir informācijas karš. Latviešiem ir informatīvais karš. Cilvēkiem vēršanās pret konstitūciju ir valsts apvērsums. Latviešiem vēršanās pret konstitūciju ir valsts drošības nostiprināšana. Cilvēkiem hibrīdkarš ir zinātnisks termins. Latviešiem hibrīdkarš ir eifēmisms informācijas karam, it kā termins „informācijas karš” būtu rupjš termins, kas jāaizstāj ar korektu leksiku (eifēmismu). Cilvēkiem informācijas karš un hibrīdkarš ir divi patstāvīgi termini. Latviešiem ir savs termins – informatīvais hibrīdkarš.

Latviešu kognitīvā drosme ļoti spilgti izcēlās krimināllikuma grozījumu rīboņā. Valdošā kliķe minētos grozījumus pamatoja kā nepieciešamību novērst hibrīddraudus. Cilvēki par hibrīdraudiem parasti runā starpvalstu atklātu konfliktu apstākļos. Latvieši par hibrīdraudiem runā laikā, kad neviena valsts nav ieinteresēta atklāti konfliktēt ar Latvijas Republiku.

Protams, krimināllikuma grozījumu īstais mērķis nav aizsargāt tautu un valsti. Īstais mērķis ir aizsargāt valdošās kliķes noziegumu brīvību, nepieļaujot sabiedrības vēršanos pret varas institūtu darbinieku nekompetenci un noziegumiem. Arī tā ir oriģināla rosība. Cilvēki parasti pieņem stingrākus likumus, lai mazinātu noziedzību. Latvieši pieņem stingrākus likumus, lai aizsargātu noziedzību. Galvenokārt aizsargātu organizēto noziedzību – astoņkāji.

Latviešu mediji raksta, ka krimināllikuma grozījumu mērķis ir „stāties pretī informatīvā hibrīdkara izpausmēm”. Šajā ziņā latviešu pieejai ir noteikta etniskā specifika. To nosaka latviešu kognitīvā drosme. Cilvēki rīkojās savādāk. Viņi nerīkojās primitīvi un neproduktīvi, jo izprot galvenos momentus mūsdienu militārajos un nemilitārajos procesos. Latviešiem ir sava izpratne par visiem procesiem. Latviešu tradīcija ir vienaldzīgi izturēties pret galveno jebkurā īstenības fragmentā.

Mūsdienu militārajos un nemilitārajos procesos svarīga ir kara jauna formāta rašanās. Cilvēces vēsturē vispirms radās tāds formāts kā karš uz sauszemes. Pēcāk radās tādi formāti kā karš uz ūdens un karš gaisā, izmantojot dirižabļus, lidmašīnas, raķetes.

XX gadsimtā radās visjaunākais formāts. Lakoniski to dēvē par psiholoģisko karu vai informācijas karu. Tādējādi XX gadsimtā vārdu „karš” sāka attiecināt ne tikai uz letālo karu jeb t.s. tradicionālo karu, bet arī uz neletālo karu. Tā upuri ir cilvēku psihe. Letālajā karā cilvēki tiek nogalināti.

Savukārt XXI gadsimtā Rietumu teorētiķi konstatēja neletālā kara modernu modifikāciju – hibrīdkaru. Tas ir karš ar cilvēku pasaules uzskatu, zināšanām, uzvedību, morālajām vērtībām un normām. Hibrīdkarš aptver cilvēku garu, prātu un dvēseli. Hibrīdkarā tiek izmainīta cilvēku uzvedība, izturēšanās, psiholoģiskā reakcija. Ne velti speciālajā literatūrā tiek apspriests uzvedības (biheiviorisma) aspekts hibrīdkarā. Daži analītiķi izsakās par biheivioristisko karu kā neletālā kara patstāvīgu modifikāciju.

Hibrīdkarš ir karš bez automātiem, tankiem, lielgabaliem, karakuģiem, bumbvedējiem, raķetēm, karavīriem un virsniekiem. Hibrīdkara elementi ir politika, diplomātija, ekonomika, sociālā sfēra, garīgā kultūra, masu komunikācija. Hibrīdkara mērķis ir nevis teritorijas iekarošana (okupēšana), bet attiecīgās teritorijas iedzīvotāju gara, prāta un dvēseles iekarošana. Hibrīdkarā galvenā iekarošanas virsotne nav Gaiziņkalns vai Kamparkalns, bet gan Latvijas garīgā (kognitīvā, morālā, intelektuālā) telpa, panākot tajā vajadzīgo idejisko ietekmi un idejisko varu vispār.

Kara jauno formātu un to modifikāciju rašanās vienmēr ir bijusi atkarīga no daudziem nemilitārajiem faktoriem. Visvairāk no zinātniski tehnikā progresa, mierlaika vajadzībām paredzētos atklājumus un izgudrojumus izmantojot letālā un neletālā karadarbībā.

Tas attiecās arī uz hibrīdkara ģenēzi. Hibrīdkara rašanos pamatā veicināja jaunā tehnika un jaunās tehnoloģijas informācijas sfērā, novitātes novirzot garīgās telpas iekarošanai svešās teritorijās. Internets un tā sociālie rīki izrādījās lielisks palīgs manipulācijām ar cilvēku garīgo pasauli.

Kara stratēģi vienmēr zināja, tēlaini sakot, psiholoģisko bultu un psiholoģisko vairogu fundamentālo lomu. Diskursā par karu vienmēr ņēma vērā divus momentus. Pirmkārt, nepieciešamību pretinieku vispirms psiholoģiski iznīcināt. Otrkārt, ņēma vērā to, ka karošanā visneaizsargātākais segments ir karavīru gars, prāts un dvēsele. Karavīru garīgo veselumu nevar aizsargāt ne ar kādām bruņām.

Latviešu vecākajā paaudzē plaši pazīstamā metafora „aukstais karš” ir informācijas karš starp kapitālisma sistēmu un sociālisma sistēmu. Informācijas karš bija XX gadsimtā. Tas sākās pēc II Pasaules kara un turpinājās līdz sociālisma sistēmas sabrukumam.

Salīdzinot ar hibrīdkaru, informācijas karš („aukstais karš”) bija vienkāršāks. Tajā izmantoja viena tipa ieročus. Informācijas karā „kāvās” abu sistēmu speciāli apstrādātā informācija, kuru viens par otru izplatīja abi pretinieki. Informācijas karā strukturāli nepiedalījās tādi elementi kā politika, diplomātija, ekonomika, sociālā sfēra, garīgā kultūra.

Informācijas karā avangardā bija masu komunikācijas līdzekļi, ar kuru palīdzību pretinieki viens otru nomelnoja. Politikai, diplomātijai, ekonomikai, sociālajai sfērai, garīgajai kultūrai informācijas karā bija niecīga loma. Speciāli „uzpiarētie” latviešu dzejdari un zintnieki tika sūtīti uz ārzemēm izošņāt emigrantu noskaņojumu, bet nevis iekarot Rietumu cilvēku garu, prātu un dvēseli.

Sociālisma valstis bija slēgtas teritorijas. Tām bija sakari ar pārējo pasauli. Taču sakariem visbiežāk bija formāls raksturs. Kapitālisma sistēmas un sociālisma sistēmas politisko līderu tikšanās bija reti notikumi. Vēl retākas bija abu sistēmu arodbiedrību darbinieku, medicīnas darbinieku un citu sociālās sfēras darbinieku tikšanās.

Valsts drošības ēdiena receptē eksistē tāda uzturviela kā valsts apdraudējumu klasifikācija. Rūpējoties par valsts drošību, attiecīgās amatpersonas vispirms nosaka iespējamos apdraudējumus un tos klasificē atbilstoši reālajai bīstamībai.

Mūsdienās pirmajā vietā visbiežāk nonāk hibrīdkara apdraudējums. Tas ir tāpēc, ka dzīvojam ģeopolitisko ambīciju laikmetā. Mūsdienās prioritāte ir ģeokrātiskā valstiskuma ieviešanai, bet nevis okupācijas režīma ieviešanai. Latviju tagad neviens nevēlās okupēt. Tas vairs nav vajadzīgs, lai garīgi pakļautu latviešus un savās interesēs izmantotu Latvijas saimnieciskos resursus. To visu pilnā mērā var izdarīt bez okupācijas.

Pašlaik tikai dulli tipi var biedēt latviešus ar hibrīdkaru pret Latviju. Pret Latviju neviena valsts nav uzsākusi hibrīdkaru. Acīmredzot nav uzsākusi tāpēc, ka latviešu jaunākās paaudzes lielā mērā jau ir idejiski pakļautas ģeopolitiskajiem saimniekiem amerikāņiem. Savukārt „Eiropas loga” klasiskajam īpašniekam Krievijai nav vērts tērēt enerģiju hibrīdkaram pret Latviju tāpēc, ka Krievija šeit principā neko nav zaudējusi un arī turpmāk visu vajadzīgo panāks bez mentālās agresijas.

Vai ir iespējams pretoties hibrīdkaram? Vai ir pieejami līdzekļi novērst hibrīdkara apdraudējumu?

Atbilde uz abiem jautājumiem ir pozitīva. Cilvēkiem ir pozitīva atbilde. Cilvēki ir lietas kursā par līdzekļiem hibrīdkara apdraudējuma novēršanai. Latviešu „politiķi” pagaidām nezina pareizo atbildi, kā ir jāpretojas hibrīdkara apdraudējumam. Par to krampjaini liecināja valdošās kliķes kņada ap krimināllikuma grozījumiem.

Pozitīvu atbildi nosaka hibrīdkara jēgas izpratne. Šī izpratne balstās uz elementāru loģiku. Ja hibrīdkara jēga ir pakļaut cilvēku garu, prātu un dvēseli, tad pats par sevi ir saprotams, ka nākās maksimāli nostiprināt cilvēku garu, prātu un dvēseli, lai to nevarētu pakļaut neviens mentālais agresors. Cilvēki ļoti labi zina par efektīvāko profilaktisko līdzekli cilvēku gara, prāta un dvēseles norūdīšanai.

Tāds līdzeklis ir ideoloģija. No valsts ideoloģijas ir atkarīgs iedzīvotāju (nācijas) garīgais spēks pretoties svešzemju idejiskajiem vilinājumiem, manipulācijām, meliem, dezinformācijai, aģitācijai, propagandai. Primitīvi un neproduktīvi ir vērsties pret hibrīdkara apdraudējumu ar likumdošanu. Turklāt vēl juridiski nekompetentu likumdošanu. Pret hibrīdkara apdraudējumu visefektīvākais līdzeklis ir valsts ideoloģija.

Kādai ir jābūt valsts ideoloģijai modernā hibrīdkara laikmetā?

Arī uz šo jautājumu cilvēkiem ir pozitīva atbilde. Atkal ir jāsaka tēlaini. Valsts ideoloģijai ir jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās Dievi ir vislabākie Dievi, tās Ticība ir garīgi visveldzējošākā Ticība un Patiesība ir vispatiesākā Patiesība.

Katrā ziņā pret ideoloģiju ir jāizturas kā pret eksistenciālo nepieciešamību. Ļaudīm ideoloģija ir vajadzīga tāpat kā gaiss un pārtikas produkti. Tāpat nākas ņemt vērā, ka Ticībai var pretstatīt tikai Ticību, Dieviem var pretstatīt tikai Dievus.

Hibrīdkarš ir ideju cīņa. Pret idejām var cīnīties tikai ar idejām. Ideju cīņā var uzvarēt tikai tad, ja ir idejas. Turklāt ir jābūt labām idejām. Noteikti ir jābūt tādām idejām, kuras ar entuziasmu akceptē iedzīvotāji. Viņiem ir obligāti jāapzinās attiecīgo ideju svētīgums.

Ļoti svarīgi ir panākt, lai ideoloģija kļūtu identitātes saturs. Tādā gadījumā ideoloģija palīdz atbildēt uz jautājumiem, kas mēs katrs esam, kas mēs esam visi kopā, no kurienes mēs nākam un uz kurieni mēs ejam. Ja valsts ideoloģija nekļūst identitātes saturs, tad identitātes saturs var kļūt svešas valsts ideoloģija. Svešas valsts ideoloģija var iespiesties tikai tukšā vai nestabilā garīgajā telpā. Ja ir spēcīga vietējā ideoloģija, tad svešajai ideoloģijai nav nekādas izredzes gūt panākumus. Garīgā telpa ir aizņemta. Garīgā telpa ir aizņemta ar uzticamu, vērtīgu, cienījamu, patriotisku, morāli cēlu ideoloģisko saturu. Garīgajā telpā ir tikai savas valsts ideoloģiskais saturs.

Mūsdienu latviešiem adresētās ideoloģijas saturu un realizācijas formas diktē etnosa vispārējās attīstības pakāpe. Tas ir pirmais un galvenais nosacījums.

Etnosa vispārējās attīstības pakāpe liecina, ka visaktuālākā ir elementāras audzināšanas ideoloģija. Tas praktiski nozīmē ideoloģisko nepieciešamību no etnosa izaudzināt tautu, kuras svētākā vērtība ir neatkarīga nacionālā valsts.

Katra latvieša identitātē ir jāietilpst valstiskajam komponentam. Katrs latvietis sevi identificē tikai kopā ar savu valsti. Tādu morālo uzstādījumu nevarēs izpostīt neviens hibrīdkarš. Ikviena svešzemju ideoloģija atdursies pret kardinālo morālo uzstādījumu. Valsts idejai ir jābūt ideoloģijas konstruktīvākajai idejai. Ja būs fundamentāla valsts ideja, tad arī citas idejiskās struktūras neviens nespēs pārņemt savā varā. Ja ļaudīm lielākais dārgums būs valsts, tad ļaudis izjutīs dziļu pietāti arī pret valsts kultūru, kultūras mantojumu, reliģiju, mākslu, ekonomiku un neviena svešzemju ideoloģija nespēs sagraut šo godbijību.

  Un vēl kas. Ja ļaudīm lielākais dārgums būs valsts, tad valstī nostiprināsies tiesiskums un taisnīgums, godīga attieksme pret valsts īpašumu un iedzīvotāju nodokļu komplektēto valsts budžetu. Valstī nebūs vietas latviešu zināšanu kroplībām. Ja ļaudīm lielākais dārgums būs valsts, tad nebūs organizētās noziedzības astoņkājis, nemitīga zagšana un nemitīgas blēdības. Valsti pārvaldīs gudri, godīgi un kompetenti cilvēki, bet nevis patoloģiski nelieši, alkatīgi kampēji un „Satversmē neparedzētu gadījumu” aprobežoti murgotāji. Ja iedzīvotāji cienīs valsti, tad viņi būs politiski aktīvi. Valsts necieņa izauklē politisko pasivitāti. Turpretī valsts cieņa iet roku rokā ar politisko aktivitāti. 

Attieksme pret valsti reizē ir cilvēku attieksme pret brīvību. Šajā ziņā mēdz būt divi varianti.

Pirmais variants ir prasība valstij likt mani mierā un neiejaukties manā dzīvē. Ja tas tā notiek, tad esmu brīvs cilvēks un ar pilnu krūti varu izbaudīt brīvību. Politiskajā filosofijā šo variantu dēvē par brīvības utilitāro traktējumu jeb epikūrisma brīvību – brīvu un neierobežotu mietpilsonisko dzīves baudīšanu.

Otrais variants ir prasība katram pašam izlemt savas brīvības robežas un par to atbildēt. Šajā variantā ietilpst brīvības altruistiskā izmantošana valsts labā. Katrs pats izlemj, cik lielā mērā viņš vēlas kalpot valstij, tai ziedojot savu brīvību. Lēmuma pieņemšanā visu izšķir tēze, ka brīvība ir kopdarbības rezultāts. Cilvēks būs patiesi brīvs tikai tad, ja viņš iesaistīsies kopīgajā brīvības projektā. Cilvēkiem ir kopīgi jādarbojas, ja viņi vēlas būt patiesi brīvi cilvēki. Brīvību vienmēr nākas aizstāvēt. Vienmēr kāds vēlas atņemt brīvību. Brīvību visrezultatīvāk var aizstāvēt kolektīvi.

Šo variantu dēvē par brīvības ideālo traktējumu jeb stoiķu brīvību. Tā ir brīvība, kuru nespēj satricināt nekādi ārējie apstākļi. Tātad arī hibrīdkarš neko nevar izdarīt stoiķu brīvībai. Valsts ideoloģijas uzdevums ir stoiķu brīvība. Etnoss sasniegs tautas statusu, pateicoties stoiķu brīvības prioritātei.

Pēdējais jautājums: „Vai šodienas Latvijā ir reāli iespējama elementāras audzināšanas ideoloģija?”.

Uz šo jautājumu, uzskatu, var būt tikai negatīva atbilde. LR ir novesta līdz kraham. Ejot pa etnosa evolūcijas ceļu, tāda ideoloģija nav iespējama. Lai realizētu tādu ideoloģiju, šodienas latvieši ir jānovirza no evolūcijas ceļa uz citu ceļu.

Cita ceļa izvēles iespējas nav pārāk lielas. Revolūcija, valsts apvērsums, nonākšana svešas  valsts aprūpē, varjagu uzaicināšana. Citu ceļu kolekcijā drīkst iekļaut arī letālo karu (Pasaules karu), dabas katastrofas. Respektīvi, visu to, kas spēj radikāli satricināt etnosa mentalitāti un izprovocēt vēlamo garīgo transformāciju (īstu atmodu).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...