Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?
Neatkarīgā20.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Degsme, ar kādu politiskās partijas pauž gatavību strādāt Evikas Siliņas vadībā, rada jautājumu, vai pieredzējušajiem topošās koalīcijas partiju politiķiem patiešām ir pilnīga un droša pārliecība, ka viņa spēs vadīt valsti izaugsmes virzienā, nevis slidinās to uz leju vēl dziļāk, nekā to spēja Krišjānis Kariņš?
Siliņas biogrāfija liecina par viņas lielo pieredzi jurisprudencē, viņai ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē, starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās, taču ar to vien diezin vai ir pietiekami, lai vadītu valsti.
Siliņa jau no agras jaunības guvusi zināšanas par to, kā nauda un politiska ietekme tiek dalīta un pārdalīta, kā vara tiek mantota un pārņemta.
Atstājot diskusiju vētru internetā par Siliņas piedzīvojumiem jaunībā un viņas iespējamo darbošanos kinoindustrijā privātās dzīves izpētes gardēžiem, pievēršamies publiskajai informācijai Ministru kabineta mājaslapā. Tur norādīts, ka Siliņa jau no 1995. gada janvāra līdz 1997. gada jūnijam strādāja zvērināta advokāta Guntara Antoma birojā par juriskonsulti.
Zina, kā tiek dalīta ietekme un nauda
Tas bija laiks, kad Latvijā notika ietekmju sfēru un naudas pārdale starp kriminālajām autoritātēm. Advokātiem darba netrūka. Juridiskie pakalpojumi bija nepieciešami arī kriminālajām autoritātēm. Guntars Antoms “Neatkarīgajai” apstiprināja, ka Evika Siliņa strādājusi viņa birojā un esot bijusi lieliska darbiniece. Tolaik birojā strādājis arī vēlākais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kā arī jurists Jānis Maršāns.
Deviņdesmito gadu vidū līdz pat divtūkstošo gadu sākumam slavenas bija daudzas kriminālās autoritātes. Viens no deviņdesmito gadu “vētrainākajiem” personāžiem - Jānis Kaļva ar iesauku Klops. Viņš savā mūžā tiesāts vairākas reizes, tostarp par huligānismu un izvarošanu. 1998. gada septembrī Klops izdzīvoja atentātā Baznīcas ielā pie kafejnīcas “Sēnīte”. Pēc šā uzbrukuma Jānis Kaļva savam baltajam auto "Lincoln Town Car" pasūtījis zīmīgo reģistrācijas numuru "Lucky". 2000. gada martā viņš tika atrasts miris Rīgas Centrālcietumā. Miris it kā narkotiku pārdozēšanas dēļ.
Siliņai nonākot premjera krēslā, daudzi pētnieki metīsies pētīt, vai patiesi Jāņa un Evikas darba un dzīves ceļi bija krustojušies. Pat, ja bija, tad Klopu viņa līdzgaitnieki joprojām atminas ar labu vārdu. To, ka Klops dažkārt bijis krietns vīrs, liecina arī labi uzkoptā viņa apbedījuma vieta. Viens no Klopa krietnuma rādītājiem bija rūpes par tuvāko. Viņš Pārlielupes cietuma ieslodzītajiem par savu naudu iegādājās modernus televizorus. Lai arī toreizējais cietuma priekšnieks Vitolds Zahars par šādu izgājienu pauda sašutumu, ieguvēji izrādījās visi - gan Klopa sabiedrotie, gan valsts, jo cietums tādējādi kļuva labiekārtotāks.
Netic Latvijas finanšu sistēmai, naudu glabā Austrijā
Politiķiem, kuri gatavi strādāt valdībā Siliņas vadībā, der zināt vēl kādu aspektu. Savulaik Siliņa papildus visādiem amatiem un darbiem aktīvi iesaistījās tā saucamajā finanšu sektora kapitālajā remontā. Viņa ieņēma Ministru prezidenta parlamentārās sekretāres amatu un roku rokā ar bijušo Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) direktori Ilzi Znotiņu cīnījās, lai Latvija netiktu iekļauta tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
Nav noliedzams, ka pastāv nepieciešamība apkarot naudas atmazgāšanu un citus finanšu noziegumus, taču dāmas, iespējams, tomēr nebija sapratušas galvenos “kapitālā remonta” mērķus. Galvenie mērķi visdrīzāk bija citi - piemēram, Latvijas ekonomikas neatkarības stiprināšana un Krievijas biznesa ietekmes mazināšana vienā mazā, bet stratēģiski svarīgā NATO dalībvalstī. Bankām tika noteikti pienākumi tvarstīt visus un par visu, gandrīz visi tika apriori uzskatīti par blēžiem un noziedzniekiem.
Pēc paveiktās finanšu aprites reformas Saeima tomēr noraidīja Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu par FID vadītāju. Parlamentā daudzi uzskatīja, ka Latvija ir stipri pārcentusies, un ekonomikas atpalicība no pārējām Baltijas valstīm jau bija neapturama. Siliņai nebija jāuzņemas atbildība par finanšu remonta darbu kvalitāti. Nebija jāuzņemas atbildība, jo neviens jau viņai par sagrauto finanšu sektoru nekādu atbildību nepieprasīja.
Izskatās, ka Siliņa pati arī ne visai tic Latvijas valsts finanšu sistēmai un pašas veikumam tās stabilizēšanā. Kā liecina viņas 2022. gada amatpersonas deklarācija, pērn topošā premjere savu uzkrājumu ir veidojusi nevis kādā no Latvijas finanšu iestādēm, kuras nule ar pašas līdzdalību tika saremontētas augstākajā līmenī, bet gan Austrijas AS “Grazer Wechselseitige Versicherung Aktiengesellschaft”, uzkrājot tur 10 611,02 eiro. Savukārt no pašmāju AS “Citadele Banka” Evika Siliņa pērn saņēmusi 0,23 eiro ieņēmumus, kas varētu nozīmēt, ka ienākumus no valsts budžeta līdzekļiem viņa saņem AS “Citadele Banka”. Tā teikt - maizei, pienam un šampūnam būs droši ar Latvijas finanšu institūcijām, bet nebaltām dienām gan drošāk naudu glabāt Rietumos.
Visu zinu, bet neko nedaru
Visbeidzot, turpinot stāstu par atbildību, pieminams ir Siliņas vīrs Aigars Siliņš. Viņš kā advokāts darbojies juridisko pakalpojumu sniegšanas frontē austrumu robežbūves uzņēmumam. Viens no Aigara Siliņa klientiem ir valsts austrumu robežbūvē iesaistītais uzņēmums “Igate”.
“Igates” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns “Neatkarīgajai” apliecināja, ka Aigars Siliņš sniedz viņam un viņa kompānijai juridiskos pakalpojumus. Tātad Evika Siliņa nevarēja nezināt, kas notiek robežbūvē, kādas nejēdzības tur valda un ar kādām amatpersonu nelietībām tur saskaras uzņēmēji. Vēl jo vairāk, viņa pati taču daudzus gadus strādāja Iekšlietu ministrijā par parlamentāro sekretāri, un tieši tajā laikā, kad notika lielie austrumu robežbūves iepirkumi un aizsākās konflikts starp amatpersonām un robežas būvētājiem.
“Igates” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns nosūtījis vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam. Savā un to amatpersonu vārdā, pret kurām krimināllietas jau izbeigtas, viņš raksta: “Mēs varam Jums sniegt sīkāku informāciju gan par situāciju, kāda ir austrumu robežas izbūvē, gan par to, kā būvniecība tika apturēta, gan par to, kas bija apturēšanas iniciatori un īstenotāji. Esam pārliecināti, ka tas, ka pašlaik austrumu robeža nav izbūvēta, bet iespējamās celtniecības pabeigšanas izmaksas, spriežot no publiski pieejamās informācijas, ir pieaugušas 5-6 reizes, nav noticis nejauši, bet ir bijis plānota sabotāža un kaitniecība. Robežbūves bremzēšanas patiesais mērķis un tās veicēji ir jānoskaidro, lai nepieļautu līdzīgus Latvijas drošības apdraudējumus nākotnē. Taču pats galvenais ir steidzami pabeigt būvniecību.”
Tad, lūk, jautājums - vai Evika Siliņa kaut ko darīja, lai nejēdzības novērstu, kad strādāja par ministru prezidenta parlamentāro sekretāri? Nav ziņu par to. Arī atbildību par to neviens no viņas neprasa, un nav jau arī pamata prasīt.
Vai līdzīgi nebūs ar valdības vadīšanu - premjere par visu būs lietas kursā, tikai rīcības nekādas, jo no viņas jau arī neviens atbildību neprasīs - daudzi citi izrādīsies vainīgi. Robežas izbūve joprojām nav pabeigta. Ne Krišjānis Kariņš ko tur spēja paveikt, ne Evika Siliņa spēja viņu uz to pamudināt.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
