Iesaki rakstu: 
Vai Leona Bemhena vadītais pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme jau pirms Latvijas valsts būtu atteicies no latiem un tāpēc tos vairs nepieņem savos autostāvvietu automātos, piemēram, 11. Novembra krastmalā, - šādu jautājumu Pietiek saņēmis no vairākiem lasītājiem. Izrādās, tik traki nav - publicējam Rīgas satiksmes skaidrojumu:
"Rīgas dome deleģējusi Rīgas pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Rīgas satiksme pārvaldes uzdevumu veikt autostāvvietu ierīkošanu, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu saskaņā ar Rīgas domes 2005. gada 17. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 18 "Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi).
Noteikumos regulēta pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas kārtība. Maksas autostāvvietas lietotājam, iebraucot un apturot transportlīdzekli maksas autostāvvietā uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, pēc transportlīdzekļa novietošanas maksas autostāvvietā jāizvēlas kāds no Noteikumos paredzētajiem maksas autostāvvietas lietošanas apmaksas veidiem - skaidrā naudā vai ar bezskaidras naudas norēķiniem.
Minētie norēķini notiek tikai un vienīgi ar Latvijas Republikas nacionālo naudas vienību latu. Norēķināšanās citās valūtās netiek pieļauta. Diemžēl bieži tika konstatēti gadījumi, kad viena lata monētu vietā elektroniskajos biļešu automātos tika ievietotas viltotas vai Latvijas Republikā norēķiniem nederīgas monētas. Skatoties uz šo jautājumu no juridiskā un komerciālā viedokļa, jāatzīmē, ka arī Rīgas satiksme Komerclikuma izpratnē ir komersants, kurš savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic atklāto saimniecisko darbību. Proti, Komerclikuma 393. panta pirmā daļa nosaka, ka komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar krietna un kārtīga komersanta rūpību.
Diemžēl šobrīd tehniski elektronisko biļešu automātu konstrukcijā nav iespējams izdarīt tādas izmaiņas, lai viena lata nomināla monētas varētu atšķirt no citām, norēķiniem nederīgām monētām. Tādēļ, lai pasargātu savu uzņēmumu no iespējas nesaņemt peļņu par sniegtajiem pakalpojumiem, ka arī lai iespēju robežās novērstu krāpšanas gadījumus un elektroniskajos biļešu automātos garantētu drošus norēķinus ar Latvijas Republikas nacionālo valūtu, Rīgas satiksme pieņēma lēmumu, ka vienīgā iespēja ir ierobežot viena lata nomināla monētu lietošanu.
Proti, tehniski pastāv iespēja mainīt elektronisko biļešu automātus ar mūsdienu monētu noteicēju tehnoloģijām, lai atšķirtu viltotas monētas, bet jāatzīmē, ka viena lata monēta ir tik neaizsargāta, ka šīs monētas nominālvērtību ir ārkārtīgi viegli viltot vai var aizvietot ar ārvalstu monētām, piemēram, viena lata monētas vietā iespējams izmantot piecus ASV centus, vienu ungāru forintu, 50 Zviedrijas ēru, vienu Islandes kronu un citu valstu monētas, ka arī tiek izmantoti speciāli metāla izstrādājumi.
Viena lata monētas parametri pilnībā sakrīt ar minēto ārvalstu monētu parametriem. Tieši šī apstākļa dēļ Latvijā vairāki pakalpojumu sniedzēji, kuri izmanto šādus aparātus, lai pircēji varētu norēķināties ar skaidro naudu, viena lata monētu izmantošanu ir ierobežojuši.
Papildus jāpievērš uzmanība, ka, lai izpildītu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ietvertās prasības informēt patērētājus par norēķināšanās veidu, uz automātiem, kuros viena lata monētas netiek pieņemtas, ir izvietota attiecīga informācija, līdz ar to autostāvvietas klients tiek brīdināts par šādu situāciju un viņam ir iespējams norēķināties ar jebkura cita nomināla naudas vienību vai izmantot citu norēķinu veidu: sūtot tālruņa īsziņas, izmantojot viedkartes maksājumiem stāvvietu elektroniskajās kontroles iekārtās (ko var iegādāties "Statoil" uzpildes stacijās); iegādājoties mēneša abonementus (iesniedzot iesniegumu RP SIA Rīgas satiksme).
Vienlaicīgi informējam, ka RP SIA Rīgas satiksme no 2013.gada 27.februāra ir uzsākusi pakāpenisku tādu apmaksas automātu uzstādīšanu, kuros varēs norēķināties ar maksājumu kartēm."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
