Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Vai ārvalstu eksperti vienmēr ir objektīvi?

Raits Pērkons, trimdas latvietis
19.10.2017.
Komentāri (27)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kopš studiju gadiem ASV es vienmēr esmu bijis dedzīgs protekcionisma politikas piekritējs, tāpēc, cik nu bijusi iespēja, vienmēr esmu sekojis līdzi savas dzimtenes – Latvijas – vietējo ražotāju panākumiem. Pēdējā laikā, ik rītu pāršķirstot lielāko interneta portālu slejas, kam varu piekļūt arī šeit – ASV, manu uzmanību piesaistījusi diskusija par un ap pretvēža zālēm “Rigvir”, kas radītas Latvijā un pamazām iekaro arī ārvalstu tirgus daļas.

Ievadam piedāvāju nelielu pēdējā laika notikumu hronoloģiju, kas varētu būt būtiska tiem portāla lasītājiem, kuri šajā problēmā nav iedziļinājušies, un palīdzēs uztvert manu galveno raksta ideju par to, vai ārvalstu eksperti vienmēr būtu jāuztver kā absolūtās patiesības vēstneši, vai tomēr viņu viedokļi jāvērtē ar zināmu piesardzību un kriticisma devu.

Tātad nupat Veselības ministrija rīkoja diskusiju, kur pie viena galda sēdās gan minēto zāļu kritiķi, gan atbalstītāji. Tikšanās laikā attiecīgās iestādes (Zāļu valsts aģentūra un Nacionālais veselības dienests) klātesošos iepazīstināja ar medikamenta reģistrācijas un valsts medikamentu kompensācijas noteikumiem, kā arī iemesliem, kāpēc medikamenti tiek iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Ņemot vērā, ka abām pusēm par šo tēmu ir visai konkrētas vēlmes, tad tikšanās laikā netika nolemts nekas kategorisks, bet uzsākta virzība vairākos skaidrojošos jautājumos saistībā ar zāļu reģistrāciju – Veselības ministrija pieprasīs atbildes uz jautājumiem, kas skar zāļu reģistrācijas nosacījumus. Vienlaikus ministrija atzina, ka nosacījumi, kas bijuši reģistrācijai uz 2004. gadu, ir izpildīti un medikaments reģistrēts pamatoti. Tāpat solīts pārskatīt melanomas ārstēšanas vadlīnijas, lai tās atbilstu Eiropas Savienības un pasaules praksei. Zāļu reģistrācijas regulējums paredz, ka, lai pārskatītu zāļu reģistrāciju, mainītu indikācijas un zāļu aprakstu, nepieciešams blakusparādību ziņojums no mediķiem un jaunas zinātniskas publikācijas.

Ja līdz šim abu pušu ķīviņā iesaistījās vietējie eksperti, tad šobrīd tvērums ir palielinājies, un diskusijā ir iesaistījies arī amerikāņu onkologs Deivids Gorskis. Šis kungs, par kura esamību, man dzīvojot ASV vairākus gadu desmitus, nekad nebiju dzirdējis, ir Detroitā bāzētās Veina štata universitātes Medicīnas skolas profesors. Viņš ir kvēls alternatīvās medicīnas un antivakcinācijas kritiķis, kā arī vietnes “Science Based Medicine” vadošais redaktors.

Gorska publiskie uzbrukumi Latvijas onkoloģiskā produkta virzienā ir kļuvuši aizvien tendenciozāki, kas man – protekcionisma fanātiķim, Latvijas patriotam, ASV dzīvojošam latvietim – radīja interesi papētīt sīkāk, kas tad ir šis cilvēks, un, vai tiešām viņa viedokļa “svars” varētu būt pietiekams, lai Latvijas onkoloģijas nozares speciālisti un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji varētu izdarīt pamatotus secinājumus par preparāta efektivitāti.

Tad nu, lūk, neskatoties uz to, ka Dr. Gorskis vienmēr ir noliedzis to, ka savos bloga ierakstos popularizētu kādu farmācijas gigantu milžu piedāvāto produkciju un viņa viedokļi vienmēr esot pilnīgi neatkarīgi, ir vairāki fakti, kas liek to būtiski apšaubīt. Dr. Gorska agresīvā komunikācija un tendenciozie bloga ieraksti ir radījuši pietiekami daudz ienaidnieku, kuri uzsver viņa saistību ar pasaulē vadošo vakcīnu ražotāju “Sanofi - Avantis”. Īpaši tāpēc, ka ārsts aktīvi vēršas pret antivakcinācijas kampaņām. Šajā gadījumā farmācijas milzis no 2008. gada līdz 2013. gadam saviem partneriem samaksāja 31 miljonu eiro. Viens no partneriem ir Dr. Gorska darbavieta – Veina štata universitāte, kur onkologs veic uzņēmuma medikamentu klīniskos pētījumus. Protams, tiešā veidā pašam ārstam neviens nav maksājis – iespējams, tas darīts caur trešajām personām, šajā gadījumā – viņa darba vietu. Zīmīgi, ka šajā laikā viņš aktīvāk sāka pievērsties blogošanai par vakcīnām.

Gorskis savos tiešajos pienākumos universitātē koncentrējas uz medikamentu atklāšanu un to attīstīšanu, taču visbiežāk darbs saistās ar kaut ko ienesīgāku, piemēram, izdomāt jaunus medikamenta pielietojuma veidus. Šāda darbība ir krietni izdevīgāka ražotājam – izpaliek papildu milzīgās izmaksas jaunas vielas izstrādei, jo tiek pilnveidota esošā viela. Interneta vidē arī vairākkārt izskanējušas pretenzijas par to, ka Dr. Gorska ieraksti ne vienmēr ir faktoloģiski precīzi, kas tiek ar steigu laboti.

Tāpat plaši tiek iztirzāta viņa saistība ar Dr. Faridu Fata, kuram tika piešķirts 45 gadu cietumsods par to, ka vairāk nekā 550 saviem pacientiem, no kuriem ne visiem tika konstatētas onkoloģiskas saslimstības, viņš piemērojis ne tikai recepšu medikamentus, bet arī ķīmijterapiju. Tā kā daļai no pacientiem nebija audzējs, šī ārsta nozīmētā terapija veselības stāvokli padarīja tikai sliktāku. Šādi, nozīmējot papildu procedūras, viņš varēja saņemt vairāk naudas no apdrošinātājiem. Deviņu gadu laikā mediķis šādā veidā izkrāpis vairāk nekā 17,6 miljonus ASV dolāru. Pēc vainas atzīšanas Dr. Gorska kolēģis vaļsirdīgi paziņoja: “Pacienti nav cilvēki, bet ienākumu avots.”

Skaidrs, ka viedoklis par viņu nav viennozīmīgs, un cik viedokļi ir “par”, tikpat būs “pret”. Par to arī rakstu – ja cilvēka personība ir neviennozīmīgi vērtējama, vai viņu vajadzētu izmantot kā argumentu, lai noteiktu, kas ir slikts vai labs?

Latvijā arvien biežāk un uzstājīgāk tiek izmantoti sociālie tīkli, lai radītu haosu, iesaistot arī neviennozīmīgi vērtētas ārvalstu personas, un šis gadījums nav izņēmums. Nesen TV raidījumā divi izcili Latvijas zinātnieki Ivars Kalviņš un Vjačeslavs Kaščejevs vienojās par to, ka konkrētais medikaments ir ar milzīgu potenciālu. Neviens nenoliedz, ka nepieciešams darbs pie tālākas izpētes, ko apstiprina arī pats holdings. Vai labāk nebūtu atstāt izvērtēšanu par medikamenta atrašanos kompensējamo zāļu sarakstā speciālistu ziņā, kas saskaras ar medikamentu ikdienā?

Pavisam nesen pieredzējām, ka viena līdzīga grupējuma veiktās aktivitātes pieklusa, kad piesaistīto ārvalstu ekspertu darbs bija kļūdains. Arī 2011. gadā notikušais “cepumu skandāls” beidzās ar atvainošanos. Tas tikai parāda, ka Latvijas ražotāji kļūst interesantāki ārvalstu lielajiem uzņēmumiem, kuri gatavi darīt visu, lai vietējos ražotājus izstumtu no tirgus. Cerams, ka uzņēmumi tam būs gatavi un varēs saņemt kaut nelielu uzticības kredītu no valsts puses. Šobrīd Latvijā, līdzīgi kā 90. gados, protekcionisma politika praktiski neeksistē.

Pats sliktākais šajā situācijā ir tas, ka organizētās aktivitātes mazāk ietekmē konkrēto uzņēmumu, bet visvairāk cieš onkoloģiskie pacienti, kuri ar šādu pseido-eksperta viedokli tiek ietekmēti gan ārstēšanās procesā, gan arī izvēloties attiecīgo terapijas veidu. Es ļoti ceru, ka Latvijā attīstīsies kritiskā domāšana un ārvalstu ekspertu viedoklis netiks uztverts kā pareizākais un gudrākais “pēc noklusējuma”, un Latvijas valsts vīri un sievas aizstāvēs savus ražotājus, kas ir manas dzimtenes lielākais dzinējspēks.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...