Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlos vērst uzmanību uz aktuālu problēmu veselības aprūpē un iespējamu interešu konfliktu saistībā ar audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratorijas izveidi.

2015. gadā LR Veselības ministrija sadarbībā ar koncernu Roche ir iecerējusi izveidot "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratoriju", iesaistot gan Latvijas valsts, gan ārzemju un vietējas privātas iestādes ar paredzamu Roche ieguldījumu ap 5 miljoniem eiro un Latvijas finansējumu (tai skaitā Latvijas valsts finansējumu ap 2 miljoniem eiro), iekļaujot laboratorijā valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas (pilnībā reorganizējot šīs struktūras vai nošķirot no tam visu onkoloģijas pacientu materiālu -Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas centru, P. Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas institūtu, Liepājas Reģionālās slimnīcas Patoloģijas nodaļu, Daugavpils Reģionālās slimnīcas Patanatomijas nodaļu, Liepājas (Piejūras) slimnīcas patoloģijas nodaļu.

Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē, ES, kā arī Latvija ir augsta, un ļaundabīgie audzēji ir viens no biežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Tādējādi neapšaubāmi ļaundabīga audzēju diagnostika ir būtisks pīlārs audzēju ārstēšanā un prognozē. Moderna audzēju terapija bieži vien ir tā saucama mērķterapija, kas ir vērsta uz to, lai nomāktu audzēja šūnu raksturīgāko molekulu. Mūsdienu audzēju diagnostika balstās gan uz standarta izmeklēšanu un krāsošanu, gan imūnhistoķīmiju un molekulārās bioloģijas metodēm (polimerāzes ķedes reakcija, fluorescences in situ hibridizācija). Līdz ar to patoloģijas dienestam Latvija ir jābūt spējīgam diagnosticēt audzēju, ka arī noteikt audzēja prognozi, farmakoloģiskos mērķus un ārstēšanas stratēģijas.

Iepriekš Veselības ministrijas un Ministru kabineta noteikumos ir izstrādati un īstenoti Latvijas slimnīcu attīstības un reorganizācijas plāni, veiktas reformas, ir ieguldīti lieli valsts budžeta līdzekļi valsts slimnīcās, tai skaitā Eiropas projektu līdzekļi, veiktas būtiskas reorganizācijas un ieguldīti lieli valsts līdzekļi un resursi slimnīcu attīstība, tai skaita patoloģijas dienesta attīstībā. Līdz ar to valsts jau ir ieguldījusi daudz finanšu resursu patoloģijas dienesta attīstībā, lai gan neapšaubāmi tehnoloģijas process attīstās strauji un ir pastāvīgi nepieciešams ieguldīt resursus, iegadāties modernas iekārtas un ieviest praksē jaunākās izmeklēšanas metodes.

Pašlaik notiekošais ap "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra izveidi" ir noslēpumains un neskaidrs, nedz ārsti, it īpaši slimnīcu patoloģijas nodaļu vadītāji, nedz sabiedrība nav informēta par laboratorijas izveidi, un rodas vairāki jautājumi.

1) Viens no būtiskajiem jautājumiem ir valsts līdzekļu izmantošanas efektivitāte un ekonomiskā pamatojuma izvērtējums. Ir plānots izveidot jaunu audzēja audu izcilības laboratoriju, kas pamatā būs privātā iestāde, bet, apvienojot (vai būtiski samazinot darba apjomu) valsts iestādēs - Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas centrā, P. Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas institūtā, Liepājas Reģionālās slimnīcas Patoloģijas nodaļā, Daugavpils Reģionālās slimnīcas Patoloģiskās anatomijas nodaļā, Liepājas (Piejūras) slimnīcas patoloģijas nodaļā, ieguldot arī valsts līdzekļus jaunās laboratorijas izveidošanā.

2) Jau pašlaik Latvijā patoloģijas un audzēju diagnostikas nozarē darbojas gan privāti uzņēmumi, piemēram, SIA Akadēmiskā histoloģijas laboratorija, kas ir aprīkota ar modernu aprīkojumu un iekārtām, gan arī valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas, kas regulāri veic audzēja audu diagnostiku. Lielākā valsts iestāde, kas veic audzēju audu diagnostiku, ir Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas (RAKUS) Patoloģijas centrs. Turklāt ir jāatzīmē, ka gan privātā Akadēmiskā histoloģijas laboratorija, gan RAKUS Patoloģijas centrs ir akreditētas iestādes atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kas veic audzēju diagnostiku, izmantojot modernās iekārtas un tehnoloģijas.

3) Interešu konflikts. Sabiedrība, vairāku patoloģijas nodaļu vadība un ārsti nav informēti par laboratorijas izveides iecerēm. Laboratorijā plānots iesaistīt aptuveni 30 patologu.

4) Nesaprotama situācija, kāpēc vadošo nozīmi un vadošos amatus (tai skaitā laboratorijas vadītāja un virsārsta amatu) tieši tiek plānots piedāvāt darbiniekiem no Stradiņa slimnīcas, nevis rīkot konkursu uz amatiem. Izbrīna fakts kāpēc tieši Stradiņu slimnīcas patoloģijas nodaļai ir iezīmēta vadoša nozīme laboratorijas darbībā, lai gan lielākā patoloģijas iestāde Latvijā kas nodarbojas ar onkoloģisko slimību diagnostiku, ir RAKUS Patoloģijas centrs, kā arī privātā SIA Akadēmiskā histoloģijas laboratorija.

5) Vēl jo vairāk - lielākā daļa no jaunās laboratorijas vadošā personāla līdztekus ir Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) mācībspēki. Laboratorijā nav neviena sertificēta patologa, kas pārstāvētu Latvijas Universitāti (LU), tādējādi tiek izslēgta lielākās valsts augstskolas dalība, lai gan par vienu no saviem mērķiem jaunā laboratorija ir definējusi arī zinātnisko un akadēmisko darbību.

Secinājumi

Ļaundabīgu audzēju diagnostikā un patoloģijas dienestam ir nepieciešama nepārtraukta attīstība un papildu līdzekļu piesaiste. Tomēr, ņemot vērā to, ka jau pašlaik Latvijas valsts lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskā Universitātes slimnīca un P. Stradiņa klīniskā Universitātes slimnīca, kā arī privātā Akadēmiskā histoloģijas laboratorija spēj nodrošināt augsti kvalificētu onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu, tad pašreizējā darbības plānā jaunās pamatā privātas "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratorijas izveide", reorganizējot valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas un iekļaujot tās pilnībā vai daļēji jaunā laboratorijā, nošķirot no jau esošām patoloģijas laboratorijām un nodaļām audzēju diagnostiku, neatbilst valsts labā pārvaldības principam, ekonomiskās efektivitātes principam, un nevar izslēgt interešu konfliktu.

Red. piez. Tā kā Gunta Belēviča vadītā Veselības ministrija jau tradicionāli izvairās atbildēt uz jebkuru nepatīkamāku Pietiek jautājumu, par rakstā minētajiem faktiem esam nosūtījuši ministram oficiālu informācijas pieprasījumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...