Vai Bordāna kontrolētajam bezkompromisu tiesiskumam ir divas sejas?
Pēteris Rubenis, SIA „Olmafarm” valdes loceklis24.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no labklājīgas valsts stūrakmeņiem ir tiesiski sakārtota valsts, kas sevī ietver augstu un stabilu tiesisko kārtību, tiesību normu savstarpējo saskaņotību un likuma prioritāti pār varas institūciju un amatpersonu gribu. Lai gan tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns uzsver bezkompromisu tiesiskuma izšķirīgo lomu un savas partijas vērtībās norāda, ka bez tiesiskuma nav iespējama pilsoņu uzticība valstij, diemžēl prakse parāda, ka daži tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem.
Šā gada 13. jūnijā, zaudējot līdzmantinieku vairākuma uzticību, no zāļu ražotāja „Olainfarm” lielākā īpašnieka SIA „Olmafarm” valdes tika atcelta Milana Beļeviča. „Olmafarm” līdzmantinieku vairākuma lēmums stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tajā pašā dienā tika iesniegts pieteikums Uzņēmumu reģistrā izmaiņu veikšanai komercreģistrā, turklāt paātrinātā kārtībā, kas paredz to veikt vienas darba dienas laikā.
Pēc būtības tāds pats pieteikums ar līdzmantinieku vairākuma lēmumu (atšķīrās tikai lēmuma pieņēmēju sastāvs) tika reģistrēts šā gada janvāra sākumā, un toreiz paātrinātās kārtības ietvaros izmaiņas vienas darba dienas laikā tika veiktas komercerģistrā, apstiprinot valdē Milanu Beļeviču, kas ar 13. jūnija līdzmantinieku vairākuma lēmumu tika atcelta.
Arī tagad pieteikums par izmaiņu veikšanu komercreģistrā no līdzmantinieku puses tika iesniegts nekavējoties, tomēr Uzņēmumu reģistrs, nesniedzot motivētus paskaidrojumus vai pamatojumu savam lēmumam, ir atteicis līdzmantinieku lēmumā balstīto izmaiņu publisku reģistrāciju, norādot, ka lēmums par izmaiņu iegrāmatošanu tiks pieņems 14. jūlijā, t.i. tikai pēc mēneša, ignorējot apstākli, ka tika samaksāta valsts nodeva izmaiņu veikšanai paātrinātā kārtībā.
Apstākļos, kad ir pamatotas bažas par līdzmantinieku mazākuma mēģinājumiem saglabāt varu uzņēmumā un lemt par tā pārdošanu, par ko liecina Signes Balderes-Sildedzes publiskie izteikumi, nav saprotams, kāpēc valsts iestāde kavējas ar lēmumu izskatīt izmaiņu veikšanu paātrinātā kārtībā, ņemot vērā, ka izmaiņas balstītas divu no trīs līdzmantinieku lēmumā un apstākļi ir identiski situācijai, kad tika veiktas izmaiņas janvārī. Konkrētā gadījumā Uzņēmuma reģistra rīcība palīdz ar Krievijas investoru saistītajam līdzmantinieku mazākumam saglabāt varu pār AS „Olainfarm”.
Jau 2019. gada 17. jūnijā notikušajā akcionāru sapulcē ar SIA „Olmafarm” piederošajām akcijām balsoja līdzmantinieku vairākumam nepazīstama ārvalstu persona, pieņemot visiem akcionāriem nelabvēlīgu lēmumu grozīt AS „Olainfarm” statūtus.
Augstāk minētais rada nopietnas bažas un apdraudējumu ne tikai konkrētajam uzņēmumam, kurš nonācis kritiskā situācijā, bet arī jebkuram citam Latvijas uzņēmumam, kuram šādos apstākļos nācies vai nāksies saskarties ar Uzņēmuma reģistra rīcību, kas skaidri norāda uz tiesību normu un attieksmes viendabīgas piemērošanas prakses pārkāpumu un procedūras necaurspīdīgumu.
Esošā situācija rada aizdomas, ka tieslietu ministrs bezkompromisu tiesiskumu attiecina tikai uz tām situācijām, kas ir izdevīgas. Un tomēr, nezaudējot cerību uz taisnīgumu un ņemot augstāk minēto, aicinu Uzņēmumu reģistra galveno notāri Gunu Paideri un tieslietu ministru Jāni Bordānu vērtēt radušos situāciju un skaidrot, kā uzņēmumam, saskaroties ar šādu nepamatotu, neargumentētu Uzņēmuma reģistra rīcību, īstenot un aizsargāt savas tiesiskās intereses.
Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres skaidrojums:
2018.gada 5.novembrī Reģistrā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, vienotais reģistrācijas Nr.40003283699, (turpmāk – Sabiedrība) 2018.gada 3.novembra pieteikums izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā. Pieteikumam cita starpā pievienots līdzmantinieku vairākuma lēmums, ar kuru līdzmantinieku vairākums lēmis par izmaiņām Sabiedrības valdē. Lēmuma pieņemšanas termiņš tika pagarināts.
Ņemot vērā jautājuma sarežģītību un jaunas Reģistra prakses veidošanu, 2018.gada 28.novembrī notika Reģistra Konsultatīvās padomes sēde, kurā tika lemts par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda nedalīti.
2019.gada 2.janvārī Reģistra valsts notārs, izskatot pieteikumu, pieņēma lēmumu reģistrēt izmaiņas Sabiedrības valdes sastāvā.
2019.gada 13.jūnijā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2019.gada 13.jūnija pieteikums izmaiņām statūtos un dalībnieku reģistrā, kurā norādīts, ka ir ticis iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.
2019.gada 13.jūnijā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2019.gada 13.jūnija pieteikums izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā. Pieteikumam cita starpā pievienots līdzmantinieku vairākuma lēmums, ar kuru līdzmantinieku vairākums lēmis par izmaiņām Sabiedrības valdē.
Ņemot vērā, ka iesniegtie pieteikumi satur pretrunīgu informāciju, proti – no viena pieteikuma izriet, ka ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis, kuram saskaņā ar Komerclikumu būtu tiesības turpmāk pieņemt lēmumus dalībnieku vārdā, savukārt no otra pieteikuma redzams, ka lēmumu par izmaiņām valdē ir pieņēmis līdzmantinieku vairākums, Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu attiecībā uz abiem pieteikumiem. Tāpat norādām, ka ir pieņemts lēmums 2019.gada 3.jūlijā sasaukt Reģistra Konsultatīvās padomes sēdi, kurā tiks izskatīts jautājums par dalībnieku kopīgā pārstāvja iecelšanu un līdzmantinieku vairākuma tiesībām izlemt jautājumus situācijā, kad ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.
Nav nekāda pamata secinājumam, ka Reģistra rīcība būtu atšķirīga, pastāvot vienādiem apstākļiem. Rudenī pieteiktās izmaiņas Sabiedrības valdē, gan vērtējot šī jautājumu tiesisko dabu Reģistra Konsultatīvās padomē, gan pēc pašas Sabiedrības iesniegto dokumentu precizēšanas tika reģistrētas tikai 2019. janvārī. Līdzīgi noticis ar pašreiz iesniegtajiem pieteikumiem – tie netika izskatīti paātrinātā kārtībā. Pirmkārt, tie satur pretrunīgu informāciju. Otrkārt, tiks turpināta diskusija Reģistra Konsultatīvās padomes sēdē, par pareizāko Reģistra praksi/rīcību jautājumā par līdzmantinieku vairākuma tiesībām izlemt jautājumus situācijā, kad ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
