Iesaki rakstu: 
Priekšsvētku nedēļas politisko diskusiju topā bija nonācis arī jautājums par SIF – Sabiedrības integrācijas fonda lietderību vai pat likvidēšanu. Nu, nelikvidēja – ierosināja veikt funkciju auditu.
Mūsu lasītāji būs pamanījuši lodziņus ar atsauci MAF (Mediju atbalsta fonds, kas ir viena no SIF "funkcijām" jeb kompetencēm). Nācies arī atbildēt uz lasītāju jautājumu, vai šādi apzīmētais raksts ir t.s. pasūtījuma raksts un vai tas piederīgs pie neatkarīgās žurnālistikas.
Nē, nav pasūtinājums, jā, ir neatkarīgas žurnālistikas raksts, ko "cenzējusi" tikai un vienīgi autora pašcenzūra. SIF vienkārši sadala valsts budžeta naudu, kas atvēlēta sabiedriski nozīmīgai tematikai medijos, tostarp mūsējā, diasporas presē.
Naudas summa, kas tiek piešķirta, mums ir pieticīga – 20 tūkstoši eiro gadā. Tā tiek izcīnīta projektu konkursā, ko savukārt izvērtē valsts budžeta apmaksāti eksperti. Un te nu sākas problēmas – pirmām kārtām ar šo ļaužu kompetenci un diemžēl arī godaprātu.
Piemēru? Lūdzu! Eksperte – profesore, aicināta mediju grupas "Diena" tiesvedības lietā kā lieciniece, atļaujas teikt: "Pieteikumu vērtēju no subjektīvā skatupunkta" un "paļāvos uz otra vērtētāja viedokli." Bez komentāriem!
Otrais – konkursā pārspīlēta nozīme ir piešķirta tīri tehniskām detaļām kā procesuālās atbilstības, izmaksāto naudas summu vairākkārtīga pamatošana, auditorijas apjoma mērījumi, sadarbības partneru piesaiste utt., utjpr. Beigās tiek saskaitīti punkti un pieņemts lēmums, daudz neiedziļinoties projekta saturā un nemaz neņemot vērā pēctecību.
Te arī mūsu redakcijai gadījās "neietrāpīt" vienā digitālā projekta ailītē ciparus, kas skaidri izlasāmi citā. Un – bāc! Iepriekšējā gadā lieliski noritējušais sadarbības projekts starp avīzi Laiks un Latvijas Avīzi netiek atbalstīts, un 30 tūkstoši eiro, kas paredzēti satura veidošanai abām avīzēm, - gar degunu. Lieki teikt, ka drukātajai presei tā ir nozīmīga naudas summa.
Bet pats skumjākais šajā stāstā ir tas, ka nevienam no lēmējiem ne mazākā mērā neieinteresēja tas, ka ar šo projektu tiktu turpināts ļoti veiksmīgais un lasītāju atsaucību ieguvušais diasporas un Latvijas cilvēku un organizāciju sadarbības, tuvināšanās un savstarpējās saizņas ceļš. Nemaz jau nerunājot par šāda projekta atbilstību Diasporas likuma iedzīvināšanas vajadzībai.
Janvāra beigās notiks tiesa, kurā redakcija centīsies aizstāvēt savu taisnību un apstrīdēt "ekspertu" paviršo un nekompetento veikumu. Starp citu, viņi par to saņēmuši atalgojumu no valsts budžeta.
Šai sakarā liels bija mans – un, kā izrādās, ne tikai mans izbrīns, TV ēterā dzirdot SIF sekretariāta vadītāju Inesi Kalvāni sakām, ka tiesvedību uz šo brīdi esot vienpadsmit (!) un Kalvānes kundzi tas it nemaz nesatraucot.
Kur pamats šādam mieram? Vai pārliecībā, ka visas tiesas rezultēsies ar SIF uzvaru? Un, ja tā, tad savukārt jautājums – kāds pamats šai pārliecībai? Bet, ja SIF zaudē, jāsamaksā tiesvedības izdevumi – taču no valsts budžeta naudas!
Pa tam laikam "žurnālistes" gaitās saņemu bezcerības un baiļu pilnos stāstus, jā, jā, – "mums ir bail no tā SIF!"- tā teica kādas tālo zemju diasporas organizācijas vadītāja. Un vēlreiz atkārtošu faktu, par kuru jau rakstīju – sīkas tehniskas nepilnības dēļ atteikts finansējums apmēram 13 tūkstošu eiro apmērā biedrībai "Peldēt droši!", kas sevi lieliski apliecinājusi jau vairāk nekā desmit gadu garumā, bet apmēram tikpat liela summa piešķirta nesen tapušai biedrībai "Flourish NGO", kuras mājaslapas nosaukums ir resnums.lv un kura, tā teikt, tolerē tuklumu. Piebildīšu, vismaz 30% valsts iedzīvotāju ir ar lieko svaru vai aptaukojušies – par to trauksmi ceļ ārsti.
Politiski SIF vada padome ar premjeres parlamentāro sekretāri Karīnu Ploku priekšgalā, un tajā ietilpst visu ministriju pārstāvji vai paši ministri. Uz manu trauksmaino vēstuli atsaucās tikai kultūras ministres padomnieks preses jautājumos Kārlis Dagilis – uzklausīja, tad sekoja apspriede Kultūras ministrijā 3. jūnijā, kur saņēmām apsolījumu kādus birokrātiskus punktus tiešām mīkstināt. Teiksim tā – nevērtēt tik brutāli.
Funkciju audits, lai cik rūpīgs tas būtu, neiznīdēs SIF iesakņojušos birokrātiju un atsevišķu tā vadības dāmu augstprātību.
Diasporas preses allaž ir bijusi politiski neatkarīga, ar ko arī lepojos! Acīmredzot tāpēc arī visus šos gadus bijusi spiesta samierināties ar valsts atbalsta naudas mazumiņu.
* ilggadēja trimdas latviešu laikrakstu "Laiks" un "Brīvā Latvija" galvenā redaktore
Attēlā - SIF "seja", tā bijusī vadītāja Zaiga Pūce.
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
