Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.

Iesākumā par bankām hronoloģiskā secībā. Banka Baltija, Olimpija, Parex, Krājbanka, Trasta komercbanka, ABLV, PNB banka - informāciju par šo banku darbību un to īpašniekiem (gandrīz neviena latviska uzvārda) var viegli atrast tīmeklī, bet tos, kas šīs bankas piesedza LV, tik viegli atrast nebūs, tāpēc dažos vārdos. “Bankas Baltija” darbības laikā banku kontroli veica Latvijas Banka (LB), kuras vadītājs tolaik bija Repše un vietnieks Rimšēvičs.

Var pieņemt, ka Repše finanšu lietās bija apaļš idiots un nevarēja saprast, ka depozītu izmaksa ar 90% likmi gadā ir naturāla afēra, bet to nevarētu teikt par pārējiem LB klerkiem ar Rimšēviču priekšgalā. Ka vēlāk paši izteicās, tad esot bijis politisks spiediens. Droši vien bija ne tikai politisks spiediens, bet vēl kaut kas būtiskāks, jo ne jau par skaistām Laventa acīm izlikās, neko nemanot.

Labi atceros laiku, kad BB burbulis plīsa, un toreizējā premjera Māra Gaiļa TV uzrunu ar apgalvojumu, ka neviens noguldītājs nezaudēs ne santīma. Pašam arī bija depozīts, un to viņš atguva pilnībā, ko nevar teikt par citiem.

Tagad par Parex. Godmanis un it īpaši LB vadītājs Rimšēvičs bija tie, kas ar putām uz lūpām iestājās par bankas glābšanu, iepludinot tur gandrīz miljardu latu no nodokļu maksātāju naudas, vienlaicīgi neuzliekot aizliegumu veikt pārskaitījumus, tā dodot iespēju naudai nekontrolēti aizplūst Austrumu virzienā, kas ļāva Karginam ar Krasovicki izvairīties no nopietnām nepatikšanām, kā kādreiz tas notika ar bankas Olimpija vadītāju Ļevu Krēmeru, kas tika nošauts.

Turklāt ļāva ne vien izvairīties no nepatikšanām, bet turpināt dzīvot ar ierasto vērienu. Atceros to preses konferenci ar Krasovicki, kas zelēja košļeni ar cinisku smīnu uz lūpām, it kā teikdams visiem - ko jūs te sprēgājat, par visu sen ir nomaksāts. Skat. - https://lv.wikipedia.org/wiki/Parex_banka. Neskatoties uz visu to, Saeima Rimšēviču apstiprināja uz nākošo termiņu LB vadītāja amatā. Pēc tam sekoja afēra ar Trasta komercbanku un šoreiz ar Rimšēviču jau aizdomās turamā statusā. Notiesāts gan nav, bet cik daudz ir tādu, kas LV ir dabūjušu reālu cietumsodu lietās, kur figurē summas 500 tūkst. un vairāk?

Par ABLV. Informācija par to, ka šī banka darbojas ar Krievijas naudu, jau virmoja medijos krietnu laiku, pirms tika uzsākts bankas likvidācijas process, un arī šoreiz Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izlikās, neko neredzot, un sarosījās tikai tad, kad bremzēt vairs nebija iespējams ASV spiediena rezultātā.

Par PNB banku. Likvidācijas process uzsākts pērnajā septembrī. Lielākais akcionārs - Lielbritānija dzīvojošais Krievijas pilsonis Grigorijs Guseļņikovs. “Grigorijam Guseļņikovam nopērkot PNB banku, tai tika pievienota Krievijas Vjatka banka. Tās sliktie kredīti tika pārnesti uz PNB banku, un tad abas bankas atkal tika atdalītas. "Vjatka banka aizgāja prom, bet šie "neperformējošie" kredīti palika šeit," – tā ir bankas maksātnespējas administratora V.Krastiņa sniegtā informācija.

Savukārt Guseļņikovs vēl 2017.gadā ir iesniedzis prasību pret Latvijas valsti starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID), kurā tiek apgalvots, ka "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, lai FKTK neizdarītu spiedienu pret banku. Pēc Guseļņikova publiski paustā, prasībā minētā amatpersona ir korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš gadiem ilgi esot izspiedis kukuļus no viņam piederošās kredītiestādes.

Vēl viens piemērs, šoreiz ne par bankām. Aigars Kalvītis - tāds Latvijas mēroga Gerhards Šrēders. Prominents Šķēles partijas. biedrs un premjers no 2004. līdz 2007. gadam. 2009.gadā tikās ar Putinu neformālās vakariņās. "Grūti pateikt, ko Krievijas premjers ar Kalvīša pabarošanu gribējis pateikt Krievijas tautai, bet, iespējams, to pašu, ko latviešiem, proti, to, ka Kremlis par beigta ēzeļa ausīm un brīvpusdienām pie lielās siles var nopirkt jebkuru mūsu pašreizējās politiskās elites ēzeli,” - citāts no Daiņa Īvāna teiktā šai sakarā.

Drīz vien pēc tam Kalvītis tiek Latvijas balzama padomes priekšsēdētaja amatā. Šī uzņēmuma īpašnieks ir Krievijas oligarhs Jurijs Šeflers. Jāpiezīmē, ka Kalvītis nebija vienīgais no bijušām atbildīgām LV amatpersonām, kas tur piepelnījās un vēl piepelnās. Viens no tiem - bijušais finanšu policijas izlūkošanas daļas operatīvās nodaļas vadītājs Maksims Bogdanovs, kas tolaik tika apsūdzēts par valsts noslēpuma izpaušanu un pazemināts amatā. Savukārt Šeflera personīgā apsarga un šofera pienākumus veic pazīstamā LV politiķa Parādnieka brālis.

2015.gada augusta Kalvītis jau ir stratēģiski svarīga izņēmuma AS Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs. Jāpiezīmē, ka LG lielākais akciju īpašnieks ir Krievijas valsts uzņēmums Gazprom (34% akciju), savukārt vienīgais akcionārs no Latvijas ir SIA Itera Latvija (16%), kur valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Savickis - bijušais VDK pulkvedis un centrālā VDK kantora „S” daļas darbinieks (spiegu - nelegāļu sagatavošana) - https://youtu.be/L65XtwNpPe0 . Kā izteicās Putins, čekists - tā ir profesija uz mūžu.

Vēlreiz atkārtošu to, par ko man ir dzelžaina pārliecība, - mantrausība, godkāre un varaskāre, trīs postoši dzinuļi, kas mūsdienās ir izteikti saredzami postpadomju telpā. Kāpēc tieši postpadomju valstīs? Šis jautājums ir socioloģiski filozofiska pētījuma cienīgs, un, rodot skaidrojumu tam, iespējams, varētu tikt mazinātas šo parādību postošās sekas.

Tā kā rakstā biju pieskāries tādai nemainīgai vērtībai kā Bībeles baušļi, tad pieminēšu vēl vienu no tiem - pēdējo, bet tāpēc ne mazāk svarīgu - „tev nebūs svešu sievu p…t”. Laikam jau nav jāpierāda to, ka maucība, kā likums, noved pie ģimeņu iziršanas. Frāze „ģimene ir sabiedrības pamatšūna” var likties banāla, tomēr zināma gudrība tur ir.

Izjūkot ģimenei, pirmie, kas cieš, ir bērni, un, kā to ir pierādījuši psihoterapeiti, bērnībā gūtās psiholoģiskās traumas nekur nepazūd, bet var izpausties brieduma gados un dažkārt apkārtējiem ne visai patīkamā formā. Pavisam nelāgi, ja šāds bērnībā traumēts indivīds, kas, sasniedzot brieduma gadus, nav spējis pārvarēt savus kompleksus, iegūst zināmu varu par citiem sabiedrības locekļiem (piemēru neminēšu ētisku apsvērumu dēļ).

Kāds pateiks - nu ja, pusmūža vecim viegli runāt, bet, ja tev ir 25 un stāv 24 st./dn., ko tad? Atbildēšu – drāzies, kamēr daikts nepaliek jēls, ja citādāk nevari, un, kad apniks, tad dibini ģimeni, ja līdz tam laikam nesapūsi no HIV vai kāda līdzīga draņķa.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...