Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima ceturtdien plāno galīgajā lasījumā pieņemt Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, pret kuru asi iebilst pašvaldības un Pašvaldību savienība. Galvenās iebildes vietvarām ir par to, ka likumā nav noteikts viens atbildīgais, bet atbildība sadalīta vismaz septiņos līmeņos, līdz ar to reālā krīzes brīdī var izrādīties, ka patiesībā nemaz nav neviena atbildīgā.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums ir viens no normatīvajiem aktiem, kura nepieciešamība aktualizējās pēc Zolitūdes traģēdijas. Pēc ilgstošām diskusijām likums beidzot nonācis gala stadijā, un jau ceturtdien to plānots izskatīs Saeimas plenārsēdē galīgajā lasījumā.

Taču pašvaldību un Pašvaldību savienības celtā trauksme par likuma brāķi palikusi neuzklausīta, tādēļ mēs varam nonākt situācijā, kad ķeksīša pēc jauns likums būs izstrādāts un pieņemts, tomēr reālas katastrofas gadījumā tas nedarbosies un likumā noteiktie atbildīgie rādīs viens uz otru ar pirkstiem un gaidīs, kad kāds cits uzņemsies situācijas atrisināšanas vadību un atbildību.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Aino Salmiņš likuma nepilnības formulē divos vārdos – nav „ģenerāļa”. “Vismaz septiņos līmeņos ir noteikti koordinatori, bet ģenerāļa kā nav, tā nav. Faktiski atbildība tā riktīgi nav nodefinēta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Atbildības ir sadalītas starp ministrijas kompetenci un pašvaldību kompetencēm, un izskatās, ka diezgan ievērojami šīs funkcijas pārsedzas,” brāķi likumā izskaidro LPS pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, lasot likumu, nevar atšifrēt, ka risku plānošana un iespējamā izvērtēšana atdalīta no reaģēšanas pasākumiem. “Viss ir samiksēts kopā. Faktiski nav skaidri tie jautājumi, kurā brīdī un kādi resursi tiek piesaistīti gadījumā, ja avārija notikusi,” likuma pretrunas atklāj Salmiņš.

Tāpat viņš ir neizpratnē par likumā ietverto normu, ka pašvaldības var veidot sadarbības teritorijas. “Pēc kādiem kritērijiem tās veidos, vai pēc reģionu principa vai vienkārši uz dullo apvienosies – to neviens nezina. Tādi kritēriji nav noteikti,” atzīst pašvaldību pārstāvis.

Par “pilnīgu kosmosu” viņš nosauc likumā noteikto, ka gadījumā, ja pašvaldības domes priekšsēdētājs ir iecelts par sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāju, viņš ir atbildīgs par citu pašvaldību sastādītiem civilās aizsardzības plāniem. “Nu labi, būs sadarbības līgumi, bet tas, ka vadošās pašvaldības domes priekšsēdētājs uzņemas atbildību, ka viņa kaimiņš sataisīs plānu un piesaistīs valsts institūcijas, tas ir vienkārši kosmoss!” vērtē Salmiņš.

Viņam ir bažas, ka caur šo likumu faktiski tiks izpildīta administratīvi teritoriālā reforma. “Faktiski dabā jau ļoti daudzas pašvaldības sadarbojas, un gadījumā, ja notiek nelaime, kāda katastrofa vai kas cits, tad par civilās aizsardzības komisijas darbību šajā konkrētajā kontekstā uzņemas tā pašvaldība, kurā nelaime ir notikusi. Nevar Cēsu mērs atbildēt par Amatas pašvaldības nelaimi. Pirmkārt, viņš nezina vietējo situāciju, nezina resursus, ko viņš tur formāli var pārvaldīt,” neizpratnē ir LPS pārstāvis.

Pēc Salmiņa domām, neskaidri formulētā atbildība var novest pie situācijas, kad notiek kāda nelaime, kurā atbildības var traktēt dažādi. Piemēram, kāda lielāka avārija uz autoceļa ar bīstamu kravu ir gan attiecīgās pašvaldības, gan Satiksmes ministrijas kā autoceļa apsaimniekotāja, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildība par piesārņojumu dabai un bīstamību videi. “Ir n-tās nelaimes, kur pārklājas kompetences. Tad veidojas loģisks jautājums – kurš tad būs galvenais ģenerālis? Kurš tad atbildēs?” neizpratnē ir Salmiņš.

Pēc viņa ieskatiem, likumā ir tik daudz pretrunu, ka tas vienkārši nedarbosies, taču visi mēģinājumi Saeimas atbildīgajā komisijā vērst tautas priekšstāvju uzmanību uz likuma “robiem” atdūrusies kā pret sienu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...