Iesaki rakstu: 
Karā un mīlestībā visi līdzekļi mērķa sasniegšanai esot labi, bet vai tas ir pieļaujams, kandidējot vēlēšanās? Ja kandidāts slēpj būtiskus faktus, iesniedzot dokumentus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), viņš ir patoloģisks melis vai dara to apzināti, maldinot vēlētājus? Šādi un vēl daudzi citi jautājumi rodas par Arni Priediņu – partijas “Latvijas attīstībai” deputāta kandidātu Mārupes novadā, kurš savā Facebook profilā aicina balsot par viņu, solot “tiesiskumu, atklātu un godīgu komunikāciju”, bet ar savu rīcību demonstrē tieši pretējo.
CVK publicētā informācija liecina, ka A.Priediņš ir jurists ar maģistra grādu tiesību zinātnēs, tātad – likumdošanu pārzinošs cilvēks. 2020. gadā, kļūstot par zvērināta advokāta palīgu, A. Priediņa patrons bija zvērinātais advokāts un tagadējais kolēģis zvērinātu advokātu birojā “KALT” Benno Butulis, kurš pēdējā laikā masu medijos komentējis arī ar vēlēšanām saistītas likuma nianses, taču viņa sniegtā būtiskā informācija acīmredzot Mārupes novada aktīvistam paslīdējusi gar ausīm. Kā darbavietas A. Priediņš norādījis advokāta amatu “KALT” un valdes locekļa amatu dzīvokļu īpašnieku biedrība "Liepulejas 39", bet “aizmirsis” par valdes locekļa amatu Dānijas pilsonim Kristian Pultz Schlosser piederošā SIA “Baltic ESCON”, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu (šo amatu viņš ieņem kopš pērnā gada 14. decembra).
Kā zināms, tad zvērināta advokāta palīgs nav tas pats, kas advokāts. Saskaņā ar Advokatūras likumu palīgs darbojas advokāta vadībā, viņam nav tiesību patstāvīgi pārstāvēt klientus vai veikt vairākas juridiskas darbības bez advokāta klātbūtnes. Tādēļ šāda sevis prezentēšana ir profesionāli un juridiski neprecīza. Ja kandidāts sabiedrībā rada iespaidu, ka ir advokāts (kas nozīmē augstāko līmeni jurista profesijā ar neatkarīgu praksi), bet faktiski ir tikai zvērināta advokāta palīgs, vēlētāji tiek maldināti par viņa profesionālajām kompetencēm un pieredzi.
Gribot negribot nākas vilkt paralēles ar 14. Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu, kura arī meloja CVK, norādot nepatiesus datus par izglītību un darba pieredzi. Atgādināsim, ka par šo faktu tika sākts kriminālprocess, vaininiece stājās tiesas priekšā un saņēma pelnītu sodu, ieskaitot deputāta mandāta zaudēšanu.
Faktu noklusēšana no “Latvijas attīstībai” deputāta kandidāta puses, uz ko diemžēl pagaidām CVK nereaģē, nav vienīgais, kas klāj aizdomu ēnu pār A. Priediņu, kurš sociālajos tīklos pirms vēlēšanām aktīvi norāda uz pašreizējās domes vadības iespējamiem likumpārkāpumiem un shēmošanu. 2022. gada nogalē viņš Mārupes novada domes sēdē piedalījās kā SIA “Piche” pārstāvis (pēc tam vēl vairākkārt pārstāvējis uzņēmumu domes un komiteju sēdēs) un tajā pašā gadā sociālā vietnē “LinkedIn” sniedzis arī glaimojošu komentāru par šī uzņēmuma īpašnieku Pēteri Senkānu, un šādā situācijā rodas jautājums, vai tā ir nejauša sagadīšanās, ka liela daļa šā gada “Latvijas attīstībai” pašvaldības vēlēšanu reklāmas plakātu Mārupes novadā atrodas tieši uz “Piche” piederošām zemēm (runā, ka Mārupes novada domē tie gan neesot saskaņoti)? Vietā piebilst, ka P. Senkāns īsteno plašu kampaņu pret pašreizējo Mārupes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci un viņa komandu, piemēram, ar čūsku attēliem tika aplīmēta pašvaldības ēka (likuma rāmjos tā uzskatāma par tīšu pašvaldības īpašuma bojāšanu), nekautrējoties šī likumpārkāpuma atspoguļojumu publicēt arī sociālajos tīklos.
“Latvijas attīstībai” Mārupes novada sarakstā kandidē arī pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Liene Šmite, kura pirms tam strādājusi Ozolnieku novada Izglītības pārvaldē, bet no turienes, iespējams, sakritības dēļ aizgājusi tieši tajā laikā, kad pašvaldībā izcēlās skandāls par nepamatotām izmaksām “mirušām dvēselēm” jeb personām, kas tikai uz “papīra” skaitījušās darbinieki.
Vietējie iedzīvotāji pamanījuši nesakritības vēl viena Mārupes novada “Latvijas attīstībai” deputāta kandidāta realitātes atspoguļošanā – šā brīža pašvaldības deputāts un Finanšu komitejas loceklis Aivars Osītis valsts amatpersonas deklarācijā deklarējis salīdzinoši pieticīgu automašīnu “Škoda SuperB”, bet ikdienā pārvietojas ar “svaigu” BMW, kura vērtība vairākas reizes augstāka par deklarēto transporta līdzekli.
Saliekot to visu kopā, rodas retorisks jautājums – kāda tad būs šī partijas saraksts solītā pašvaldības “attīstība”, ja tiek pievērtas acis uz “nebūtiskiem sīkumiem”?
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
