Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gadiem ilgās nedienas ap Jūrmalas, Talsu, Tukuma, Kandavas, Engures u.c. pašvaldībām kopīgi piederošo atkritumu savākšanas uzņēmumu un poligonu Piejūra, kur valdījis nesaimnieciskums, krimināllieta, sodi, priekšnieku maiņa, ugunsgrēks utt., liek jautāt: bet vai te speciāli netiek vests līdz kliņķim uzņēmums, kas savos novados ir faktiski monopolists?

Pēc Jūrmalas domes atteikšanās ieguldīt papildu naudu atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības Piejūra pamatkapitālā varam secināt, ka uzņēmuma vadītājam Ērikam Zaporožecam neizdosies izķepuroties un ka tiek radīti labvēlīgi priekšnoteikumi, lai ar atkritumu nozares miljonāriem saistīti uzņēmumi tuvākajā laikā pārņemtu atkritumu apsaimniekošanu deviņu pašvaldību teritorijā, kad tās būs apjēgušas savu nespēju pārvaldīt šo biznesa jomu.

Pastāvīgais pagaidu valdes priekšsēdētājs

 

Pašvaldībām kopīgi piederošā uzņēmuma Piejūra glābšanai 2019. gada pavasarī kā pagaidu valdes priekšsēdētājs piesaistīts rūdīts atkritumu jomas biznesmenis, vides maģistrs Ēriks Zaporožecs. Viņu uz Tukumu, kur atrodas Piejūras šķirošanas placis, atvedis un pārējām akcionāru pašvaldībām priekšā stādījis Jūrmalas domes deputāts, “zaļzemnieks” Jānis Lediņš, kuram pašam pagātnē ir neveiksmīgs bizness atkritumu jomā.

Lediņš neslēpj, ka toreiz galvojis par Zaporožecu kā godavīru. “Vienkārši es viņu pazinu no veciem laikiem, tādēļ es viņam piedāvāju, viņš piekrita apskatīties, viņam tas likās interesanti, viņš — cik es zinu — ir strādājis Hoetikā, gan Vides servisā, vēl visur un viņš šo jomu pārzina. Šobrīd mēs gaidām, ko Zaporožeca kungs šī mēneša laikā būs izanalizējis un ko viņš mums piedāvās. Šobrīd es nevaru pateikt, vai ar naudu būs jāpalīdz, īstenībā tas uzstādījums bija tāds: maksimāli izdarīt tā, lai novadu domei nevienam nav jāiejaucas ar saviem līdzekļiem.”

“Un jūs tur redzat tādu iespēju?” Lediņš atbild: “Jā.”

Lediņu un Ēriku Zaporožecu vieno politiskas intereses: 2014. gada Saeimas vēlēšanās Zaporožecs startēja no Zaļo zemnieku savienības saraksta, taču parlamentā netika. 2017. gadā tikpat neveiksmīgi viņam beidzās mēģinājums iekļūt Jelgavas domē. Zaporožecs par Piejūras (un savu) nākotni ir optimistisks. Lai gan pašvaldību vadītāji apgalvoja, ka viņš esot pagaidu vadītājs un uz valdi būšot konkurss, Zaporožecs ir pārliecināts, ka uzņēmumu savedīs kārtībā un nostrādās tajā piecus gadus.

Neuzskata sevi par pagaidu vadītāju

 

Ēriks Zaporožecs, SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra direktors, tiek vaicāts: kāda ir interese par salīdzinoši mazu atalgojumu uz trīs mēnešiem te nākt strādāt?

“Kas teica, ka uz trīs mēnešiem? Nav tāds termiņš pagaidu valdes priekšsēdētājam. Bija akcionāru lēmums, tas varbūt izskanēja kā pagaidu risinājums vai kā, bet man lēmums ir pieņemts tāds, ka ir noslēgts darba līgums uz pieciem gadiem, un, ja es nebūšu zaglis, krāpnieks un afērists, tad principā nav nekāda pamata ar mani pārtraukt līgumu ātrāk par pieciem gadiem.”

Krāpies ar atkritumu apjomu

Valsts vides dienests, pārbaudot AAS Piejūra dokumentus un faktisko atbilstību atkritumu poligonā, pieķēris Zaporožecu, ka tas manipulējis ar apjomiem un palicis parādā prāvas summas nenomaksātā dabas resursu nodoklī, par ko uzņēmumam piemērots uzrēķins. Tas ar pusmiljona zaudējumiem vēl vairāk pasliktinājis šaubīgo Piejūras finanšu situāciju, tāpēc Kandavas un Jūrmalas pašvaldības patlaban atteikušās iesaistīties glābšanas plānā.

No Jūrmalas domes Piejūra lūgusi vairāk nekā 777 000 eiro. Ņemot vērā, ka pilsētas dome jau pērn lēma nodot pārdošanai (privatizācijai) Piejūras daļas, dome secināja, ka uzņēmuma valdes sagatavotie pamatkapitāla palielināšanas noteikumi nav uzskatāmi par lietderīgiem, jo ieguldīt Jūrmalas pašvaldības finanšu resursus nav racionāli un ekonomiski pamatoti. Vienlaikus Jūrmalas dome piekrita pamatkapitāla palielināšanai, ja to darīs pārējās pašvaldības — līdzīpašnieces.

Jūrmalas domes sēdes protokols arī mums parāda, ka pašlaik kapitāldaļu atsavināšanai nav saņemta Swedbankas piekrišana. Zināms, ka uz Jūrmalai piederošām Piejūras kapitāldaļām pieteikušās Talsu, Tukuma un Dundagas novada domes, taču ne vienbalsīgi. Piemēram, Tukuma novada domes sēdes protokols liecina, ka pret bijis vicemērs Agris Zvaigzneskalns (Zaļā partija). Viņš uzskata, ka sākumā ir jāveic kapitālsabiedrības izvērtējums, turklāt saistībā ar uzņēmumu ir sākti divi kriminālprocesi. Domniece Daiga Reča (patlaban bezpartejiska) gan oponēja, ka pašvaldība nevar ļaut uzņēmumam bankrotēt: ja tas notiks, tad banka vērsīsies pret pašvaldību kā pret galvotāju ar mērķi piedzīt naudu.

Krimināllieta par kaitējumu - 4 miljoni eiro

Valsts policija izmeklēšanā secinājusi, ka SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra radījusi būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā.

Septembrī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Valsts vides dienestu un Specializēto vairāku nozaru prokuratūru pabeidza izmeklēšanu lietā par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem un izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas, informē Valsts policijā.

Policija norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. martam, pārkāpjot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radīja būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm 4 05 6788 eiro apmērā un izvairījās no dabas resursu nodokļa nomaksas 971 822 eiro apmērā.

Policija informēja, ka kriminālprocesā četrām personām ir piemērots aizdomās turētās personas statuss un piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Policija neatklāj, kāda ir šo personu saistība ar atkritumu apsaimniekotāju — darbinieki, vadītāji vai vēl kas. Tagad prokuratūrai būs jāizlemj, vai uzrādīt apsūdzību, informēja policijā.

Piejūra pieder deviņām pašvaldībām — Jūrmalai, Talsiem, Tukumam, Kandavai, Engurei, Mērsragam, Rojai, Dundagai un Jaunpilj. 2019. gadā tā izkļuvusi no zaudējumiem, apgrozījums pieaudzis par 28% līdz 3,57 miljoniem eiro, taču tas ir līdz brīdim, kad uzlikti sodi.

2020. gada martā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests diennakti dzēsa degošus atkritumus Piejūras atkritumu pārkraušanas, šķirošanas stacijas teritorijā Dienvidu ielā 1, Tukumā. Kopumā angārā dega atkritumi 2000 kvadrātmetru platībā angārā un zem klajas debess. Vēlāk augustā Valsts vides dienests presei paziņoja: izmantojot tiešsaistes videonovērošanas kameru ierakstus, VVD izdevies pārliecināties, ka ugunsgrēka skartā Piejūra noglabāšanai nodevusi vairāk atkritumus, nekā apgalvojusi, mēģinot izvairīties dabas resursu nodokļa nomaksas.

Arī iepriekšējā valde regulāri blēdījusies

2019. gadā Piejūras valde (priekšsēdētāja Indra Rassone, kā arī valdes locekļi Āboltiņš un Bērziņš) zaudēja pašvaldību uzticību un tika atsaukti pilnā sastāvā. Pašvaldību kapitāldaļu turētāju pārstāvji iepriekš norādīja, ka uzņēmumā “ir konstatējuši faktus, kas norāda uz sabiedrības valdes nesaimniecisku un, iespējams, prettiesisku rīcību, neapzinātu vai apzinātu bezdarbību un iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem”. Audita laikā tika konstatētas būtiskas nepilnības grāmatvedības uzskaitē, iepirkumu veikšanā un līgumu slēgšanā: līgumu sadalīšana un Publisko iepirkumu likuma normu pārkāpšana, trūkumi budžeta un naudas plūsmas plānošanā un uzraudzībā, dažādos vadības procesos un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Līdz ar to var modelēt šādu scenāriju: pašvaldību kopīgi izveidotajam atkritumu apsaimniekotājam atklājas arvien jaunas un jaunas nepilnības, nejēdzības, nesaimnieciskums un pat atklātas blēdības, tiek uzlikti sodi, banka satraukusies par savas aizdotās naudas atgūstamību, sākas vainīgo tiesāšana utt. Savukārt tajā brīdī, kad uzņēmuma vērtība tādā veidā kļuvusi jau negatīva, tad no nelaimīgajām pašvaldībām to par sviestmaizi nopērk kāds bārdains “privātais investors”, kas var atļauties nosegt iepriekšējos zaudējumus, ja iegūs teju vai atkritumu saimniecības monopolu pusē no Kurzemes un vēl Jūrmalā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Alda Gobzema rekviēms

FotoTuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie varas galda. Gobzema aktivitātes var pielīdzināt kopējai plūsmai, kura sākās ar Brexit kampaņu un Donalda Trampu nākšanu pie varas ASV un notikumiem citur pasaulē, kur par galveno dzinuli ir ārējs vai iekšējs drauds, briesmas, netaisnība. Gobzems draud ar procesu sākšanu visiem par neslavas celšanu, bet sausais atlikums ir tāds, ka nekas tāds nav noticis. Turpretim ir ierosināti procesi pret viņu par neslavas celšanu, kur verdikts ir bijis viens ne Aldim par labu.
Lasīt visu...