Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida. Premjere diemžēl turpina sava priekšgājēja Krišjāņa tukšo, virspusējo un brīžiem haotisko vadības stilu, kur mērķis ir tikai viens: pēc iespējas noturēties varas pozīcijās (laikam bailes nokļūt opozīcijā), bet valsts attīstības lēmumi vai ierēdniecības efektīva vadīšana – kaut kad pēc tam. Hroniska nespēja noformulēt kaut vai dažus skaidrus, saprotamus uzdevumus sev kā valdošajai partijai un koalīcijai un, galvenais, IZDARĪT. Premjeres “vīzija” valdības darbam bija tikpat nesakarīga kā bēdīgi slavenā Minhenes drošības foruma atbilde.

“Baltijas Tīģera” scenārijs arī paģēr Rīgas kļūšanu par Baltijas metropoli, kas pievelk investīcijas un iedzīvotājus, bet realitātē (vēl?) neredzu V.Ķirsi un Co. kā saimnieciski un ambiciozi domājošus līderus, kas spēs pacelt Rīgu jaunā “metropoles” kvalitātē. Ja jau pat četru gadu laikā nespēj saremontēt galvenās Rīgas ielas (apstākļos, kad premjers un finanšu ministrs ir no paša partijas), tad ko tur sapņot par modernu dzīvojamo fondu vai miljardu investīcijām ostā un industriālajās zonās. Rīgā viss nav slikti, bet pārsvarā notiek par spīti Rīgas vadībai, ne pateicoties tai. Tikmēr Viļņa turpina skriet ātrāk un nākotnē pretendēs uz Baltijas metropoles statusu.

Arī prezidentam, kurš labprātāk apmeklēs visas pirmizrādes, būtu valstiski vērtīgāk “pasmērēt rokas” un reāli izprast un kopā ar valdību salabot ilgstošās valsts problēmas: piemēram, kādēļ Latvijā būvniecības procesi nejēdzīgi ilgi, kā tas sanācis, ka liela daļa Latvijas uzņēmumu AML pārspīlējumu dēļ izmanto Lietuvas finanšu sistēmu utt. Iespējams, „Jaunajai vienotībai” nekad vairs nebūs tādas varas koncentrācijas, kāda ir tagad: jāmāk to efektīvi izmantot!

Latvijas Bankas prezidents runāja skaisti un gudri, bet ne ar vārdu nepieminēja banku sektoru, kuru viņš tagad uzrauga. Nedzirdēju, kāds ir viņa plāns, lai Latvijā būtu naskāka un lētāka kreditēšana, lai cilvēki ar darbu varētu tikt pie mājokļu kredīta arī ārpus Rīgas, lai mūsu eksportētājiem investīciju projektos nebūtu jāmaksā pat 2 reizes augstākas aizdevumu procentu likmes, lai „Indexo” pēc 1,5 gada gaidīšanas sāktu izrādīt konkurenci lielo banku kartelim?

Kreisās politikas karognesēju “Progresīvie” līderis klātesošajiem (naudīgajiem) drosmīgi paziņoja, ka visiem būs jāmaksā lielāki nodokļi, kas izraisīja vieglu izbrīnu blakus sēdošajam koalīcijas partnerim ekonomikas ministram (ZZS). Man izskatās, ka fiskālā konsolidācija ir neizbēgama (pirmie mēneši nodokļiem uz leju): būs interesanti, par ko spēs vai nespēs vienoties 1,5 gadu strādājusī koalīcijas nodokļu darba grupa. Baidos, ka LDDK un LTRK tur būs maz labu ziņu: piem darbaspēka nodokļu mazināšana, atteikšanās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma, slimību lapu apmaksa utt.

Ekonomikas ministrs vienīgais pieminēja politisko atbildību - tātad arī ministriem un politiķiem ir kaut kas savos jautājumos jāzina, jāsaprot, jāvada ierēdņu darbs un jāuzņemas atbildība par lēmumiem, nevis automātiski stagnācijā un birokrātijā jāvaino ierēdņus. Piekrītu ar savu ministra pieredzi. Klasiskam ierēdnim neko daudz nevajag: aldziņa, stabils darbs, papīri kārtībā (bail no Valsts kontroles), pārdzīvot kārtējo ministru vai priekšnieku. Izcilība, radošums, iniciatīva, darba efektivitāte netiek apbalvota, tieši otrādi: var sanākt nepatikšanas. Tad nu atnes ministram desmit iemeslus, kādēļ nevar vai nevajag darīt, tā vietā lai atrastu 1-2 rīcības risinājumus. Ja nebūs politiskā “draiva”, nekas no vietas nekustēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...