Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida
Gatis Eglītis29.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida. Premjere diemžēl turpina sava priekšgājēja Krišjāņa tukšo, virspusējo un brīžiem haotisko vadības stilu, kur mērķis ir tikai viens: pēc iespējas noturēties varas pozīcijās (laikam bailes nokļūt opozīcijā), bet valsts attīstības lēmumi vai ierēdniecības efektīva vadīšana – kaut kad pēc tam. Hroniska nespēja noformulēt kaut vai dažus skaidrus, saprotamus uzdevumus sev kā valdošajai partijai un koalīcijai un, galvenais, IZDARĪT. Premjeres “vīzija” valdības darbam bija tikpat nesakarīga kā bēdīgi slavenā Minhenes drošības foruma atbilde.
“Baltijas Tīģera” scenārijs arī paģēr Rīgas kļūšanu par Baltijas metropoli, kas pievelk investīcijas un iedzīvotājus, bet realitātē (vēl?) neredzu V.Ķirsi un Co. kā saimnieciski un ambiciozi domājošus līderus, kas spēs pacelt Rīgu jaunā “metropoles” kvalitātē. Ja jau pat četru gadu laikā nespēj saremontēt galvenās Rīgas ielas (apstākļos, kad premjers un finanšu ministrs ir no paša partijas), tad ko tur sapņot par modernu dzīvojamo fondu vai miljardu investīcijām ostā un industriālajās zonās. Rīgā viss nav slikti, bet pārsvarā notiek par spīti Rīgas vadībai, ne pateicoties tai. Tikmēr Viļņa turpina skriet ātrāk un nākotnē pretendēs uz Baltijas metropoles statusu.
Arī prezidentam, kurš labprātāk apmeklēs visas pirmizrādes, būtu valstiski vērtīgāk “pasmērēt rokas” un reāli izprast un kopā ar valdību salabot ilgstošās valsts problēmas: piemēram, kādēļ Latvijā būvniecības procesi nejēdzīgi ilgi, kā tas sanācis, ka liela daļa Latvijas uzņēmumu AML pārspīlējumu dēļ izmanto Lietuvas finanšu sistēmu utt. Iespējams, „Jaunajai vienotībai” nekad vairs nebūs tādas varas koncentrācijas, kāda ir tagad: jāmāk to efektīvi izmantot!
Latvijas Bankas prezidents runāja skaisti un gudri, bet ne ar vārdu nepieminēja banku sektoru, kuru viņš tagad uzrauga. Nedzirdēju, kāds ir viņa plāns, lai Latvijā būtu naskāka un lētāka kreditēšana, lai cilvēki ar darbu varētu tikt pie mājokļu kredīta arī ārpus Rīgas, lai mūsu eksportētājiem investīciju projektos nebūtu jāmaksā pat 2 reizes augstākas aizdevumu procentu likmes, lai „Indexo” pēc 1,5 gada gaidīšanas sāktu izrādīt konkurenci lielo banku kartelim?
Kreisās politikas karognesēju “Progresīvie” līderis klātesošajiem (naudīgajiem) drosmīgi paziņoja, ka visiem būs jāmaksā lielāki nodokļi, kas izraisīja vieglu izbrīnu blakus sēdošajam koalīcijas partnerim ekonomikas ministram (ZZS). Man izskatās, ka fiskālā konsolidācija ir neizbēgama (pirmie mēneši nodokļiem uz leju): būs interesanti, par ko spēs vai nespēs vienoties 1,5 gadu strādājusī koalīcijas nodokļu darba grupa. Baidos, ka LDDK un LTRK tur būs maz labu ziņu: piem darbaspēka nodokļu mazināšana, atteikšanās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma, slimību lapu apmaksa utt.
Ekonomikas ministrs vienīgais pieminēja politisko atbildību - tātad arī ministriem un politiķiem ir kaut kas savos jautājumos jāzina, jāsaprot, jāvada ierēdņu darbs un jāuzņemas atbildība par lēmumiem, nevis automātiski stagnācijā un birokrātijā jāvaino ierēdņus. Piekrītu ar savu ministra pieredzi. Klasiskam ierēdnim neko daudz nevajag: aldziņa, stabils darbs, papīri kārtībā (bail no Valsts kontroles), pārdzīvot kārtējo ministru vai priekšnieku. Izcilība, radošums, iniciatīva, darba efektivitāte netiek apbalvota, tieši otrādi: var sanākt nepatikšanas. Tad nu atnes ministram desmit iemeslus, kādēļ nevar vai nevajag darīt, tā vietā lai atrastu 1-2 rīcības risinājumus. Ja nebūs politiskā “draiva”, nekas no vietas nekustēs.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
