Vai gadījumā Jūrmalā neplosās orkāns, mēris vai karš?
Arvīds Klīdzējs, jūrmalnieks07.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izskatās, ka Gata Trukšņa (attēlā) vadītajā Jūrmalā jau vairāk nekā gadu plosās vai nu neapturams orkāns, vai arī sākusies masveida saslimšana ar Ebolas vīrusu vai vismaz tikpat ļaunu slimību, vai arī tur norisinās aktīva karadarbība. Tā varētu padomāt, skatoties, uz kādiem likumiem atsaucoties, Jūrmalas dome slēdz līgumus ar sev tīkamiem pretendentiem.
Runa ir par diviem pakalpojumu līgumiem – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ielu tīrīšanas pakalpojumiem. Abi šie līgumi noslēgti, pamatojoties uz ārkārtas apstākļiem, kas ļauj līgumus slēgt bez iepirkuma procedūras, taču Jūrmalas domes rīcība izraisa aizdomas, ka pašvaldība neko nevēlas darīt, lai noslēgtu līgumus ar konkursa kārtībā izraudzītu pretendentu, ļaujot izraudzīties labāko piedāvājumu par zemāko cenu, tādējādi lieki netērējot pilsētnieku naudu.
Varbūt vēl ir prātā pērnā gada sākumā ne bez skandāla lauztais līgums ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāju, kad Jūrmalas dome, lai pilsēta nenoslīktu atkritumos, pamatojoties ar ārkārtas situāciju atvieglotā sarunu procedūrā izvēlējās sev tīkamo kompāniju Jūrmalas namsaimnieks, kam uzticēja atkritumu savākšanu līdz gada beigām. Gada laikā pašvaldībai bija jāizsludina jauns iepirkums, lai jau no šā gada pirmās dienas atkritumus Jūrmalā sāktu izvest konkursa kārtībā izraudzīta kompānija.
Taču Jūrmalas dome ar konkursa sludināšanu pamodās tikai augusta beigās un uzreiz jau atrunājās – tā kā tas ir lielais iepirkums uz septiņiem gadiem, tad pretendentu sūdzības par konkursu ir pašsaprotama lieta. Sūdzības bija - un ne maz. Teju par katru konkursa nolikuma punktu sūdzējās pilnīgi visi pretendenti, un Iepirkumu uzraudzības birojs lika Jūrmalas domei nolikumu pārstrādāt.
Arī par pēc IUB norādījumiem izlabotajā nolikumā pretendenti atrada kaudzi pretrunu un neatbilstību normatīvajiem aktiem, tādēļ IUB bija spiests konkursu izbeigt un uzdot pašvaldībai sludināt jaunu iepirkumu.
Lai no 1.janvāra pilsēta nepaliktu bez atkritumu izvedēja, Jūrmalas dome jau tālredzīgi ārkārtas situācijā slēgtajā līgumā bija ietvērusi punktu, ka gadījumā, ja nebūs noslēgts jauns līgums, Jūrmalas namsaimnieks turpinās atkritumu savākšanu un līgums tiks pagarināts.
Ir iestājies jau gada ceturtais mēnesis, taču ārkārtas stāvoklis, izrādās, pilsētā turpinās, jo jauns iepirkums pat nav izsludināts. Turklāt ir pilnīgi skaidrs – pat, ja konkursu izsludinātu šodien, tā rezultāti gaidāmi ne ātrāk kā jūlijā, kad, cienījamie Jūrmalas domes dāmas un kungi, jau ir gada otra puse.
Tādā pat ārkārtas situācijā Jūrmalas dome noslēdza līgumu par mazo ielu tīrīšanu. Tā kā pērnā gada nogalē beidzās līgums par ielu tīrīšanu, Jūrmalas dome, arī nekur nesteidzoties, sajūtot rudens iestāšanos, izsludināja iepirkumu. Un gadījās tā, ka sadaļā par mazo ielu tīrīšanu lētāko cenu piedāvāja pilsētas vadītājiem galīgi netīkama kompānija – Eko Kurzeme.
Tādēļ sadaļā par mazo ielu tīrīšanu dome nespēja izdomāt neko labāku, kā “atšūt” šo kompāniju, kā paziņot, ka specifikācijā aizmirsies iekļaut visas detaļas, tādēļ par šo sadaļu iepirkums jāsludina vēlreiz. Izrādās, domei bija piemirsies, ka ielas jātīra ne tikai ziemā, bet arī vasarā un citos gadalaikos, tādēļ šīs nianses pielika klāt jau nākamajā konkursā.
Taču nepielūdzami pienāca 1.janvāris ar biezu sniega kārtu, tādēļ ārkārtas apstākļos Jūrmalas dome noslēdza līgumu par mazo ielu tīrīšanu ar pretendentu, kas piedāvāja otro zemāko cenu.
Un, eku šeku, arī jaunizsludinātajā konkursā juridiski un visādi citādi nevainojamā piedāvājumā zemāko cenu piedāvāja tā pati Eko Kurzeme. Te nu Jūrmalas domei vairs nebija izdomas, kā tikt vaļā no nevēlamā pretendenta, tādēļ tika izlemts, ka patiesībā pilsētai nemaz šo konkursu nevajag, jo ielu tīrīšanas līgums jau ir noslēgts, tas nekas, ka tas bija paredzēts tikai ārkārtas situācijai. Un vispār mazās ieliņas nemaz nav vajadzīgs tīrīt. Galu galā var taču pasludināt, ka ārkārtas situācija ir ievilkusies.
Jūrmalai jau ir liela pieredze ar ilgstošām ārkārtas situācijām. Pēc tam, kad tiesa 2013.gadā atzina par spēkā neesošu Jūrmalas domes noslēgto līgumu ar sabiedriskā transporta sniedzēju Jūrmalā, Jūrmalas dome uz diviem gadiem noslēdza jaunu līgumu ar to pašu uzņēmumu, jo ir taču ārkārtas situācija - tiesa izbeigusi prettiesisku līgumu. Toreiz pagaidu līgums dēļ ārkārtas apstākļiem darbojās divus gadus. Vai šoreiz atkal viss ievilksies uz 2 gadiem?
Tādēļ gribas aicināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu rūpīgi noskaidrot, kāda katastrofa tad piemeklējusi kūrortpilsētu, kurā, starp citu, atrodas arī Valsts prezidenta rezidence. Un vai tik nav tā, ka Jūrmalas katastrofa ir ierēdņu neprasmīgais un paviršais darbs? Vai gadījumā orkāna, lādiņu sprādzienu un neapturamas infekcijas vietā ārkārtas situācija nav vēlme saņemt kukuļus?
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.