Vai Guntim Belēvičam izdosies pilnībā sagraut veselības sistēmu?
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents19.02.2016.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Ar labu melno humoru apveltītiem Latvijas mediķiem „ir cerība”, bet Guntim Belēvičam „ir plāns”. Ministra haotiskā darbība vainagosies ar pilnīgu veselības sistēmas kolapsu, bet valdība būs spiesta beidzot atbalstīt veselības jomu. Unikāls ministra darbības rezultāts ir rindas kopš sešiem rītā un grūstīšanās pie Austrumu slimnīcas – lai gūtu iespēju konsultēties pie speciālista vai moderni izmeklēties.
Pieejamība veselības aprūpei beidzot ir sabradāta Gunta Belēviča 1 gada un 3 mēnešu ilgās darbības rezultātā. Mēģināsim apkopot šīs rosības sasniegumus:
- ievērojami pieaugušas rindas uz izmeklējumiem un pie konsultantiem. Pašlaik atsevišķās jomās rindas pediatrijā pārsniedz 5 mēnešus, bet pieaugušajiem – gadu. Kāpēc tas notika? Guntis Belēvičs samazināja pacientu iemaksas, palielināja atsevišķu kompensējamo medikamentu finansēšanu. Līdzekļu no valsts budžeta vairāk nav, tādēļ nauda tika pagrābta no pakalpojumiem paredzētā finansējuma. Mazāk kvotu, garākas rindas. Lai šīs rindas neparādītu, ministrs ļauj pierakstīties uz kvotām ierobežotā laika posmā, - to viņš sauc par savu plānu;
- „melnais koridors” uz onkoloģiju – pacientiem solītā „zaļā koridora vietā”;
- ar nejēdzīgām birokrātiskām atskaitēm un formulāriem apgrūtināts ārstu (īpaši, ģimenes ārstu) darbs, neskaitāmas atskaites;
- haotiska rosība ap laboratorisko izmeklējumu kvotām, liedzot tās izrakstīt ģimenes ārstiem. Onkoloģisko slimnieku uzraudzību pie ģimenes ārsta Guntis Belēvičs nolēmis veikt ar fonendoskopu un elektrokardiogrammu, nevis radioloģiskiem izmeklējumiem un onkomarķieriem;
- pagājušajā gadā mirušas 11 mātes dzemdību un pēcdzemdību laikā. Sliktāk nekā 1956. gadā. Lielākoties šīs mātes bijušas nelīdzestīgas – nav stājušās grūtniecības uzskaitē pie ginekologa vai vecmātes. Tomēr mātes mirstība - 5 uz 10 000 dzemdētājām - Rietumeiropas valstīs būtu 100% iemesls ministram atkāpties, ja ne pakārties. Patiesībā visas šīs mirušās mātes ir sociālā determinance – gandrīz visos gadījumos vainojams alkohols, narkotikas, nabadzība, neizglītotība, bet visos gadījumos – veselības zināšanu un veselības pratības trūkums. Pašlaik par izglītības ministru kļuvis cilvēks (Kārlis Šadurskis), kas savulaik no skolu programmām izņēma veselības mācību. Tagad mēs pļaujam viņa sēto noziedzīgo attieksmi pret veselību.
Tieši tikpat nezinoši un zināt negriboši kā pavalstnieki ir Latvijas valstsvīri, kas ilgstoši finansē Latvijas veselības aprūpi ar 2.9% no IKP (ES šogad vidēji 6.9%). Guntis Belēvičs šajā situācijā traucas no vienas televīzijas uz otru, rāda demogoģijas paraugstundas, uzliela savu rosību un cenšas sarīdīt valsts slimnīcu mediķus ar privāto medicīnas struktūru mediķiem. Bet tas ir cita – garāka stāstiņa vērts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.