Vai Guntim Belēvičam izdosies pilnībā sagraut veselības sistēmu?
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents19.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar labu melno humoru apveltītiem Latvijas mediķiem „ir cerība”, bet Guntim Belēvičam „ir plāns”. Ministra haotiskā darbība vainagosies ar pilnīgu veselības sistēmas kolapsu, bet valdība būs spiesta beidzot atbalstīt veselības jomu. Unikāls ministra darbības rezultāts ir rindas kopš sešiem rītā un grūstīšanās pie Austrumu slimnīcas – lai gūtu iespēju konsultēties pie speciālista vai moderni izmeklēties.
Pieejamība veselības aprūpei beidzot ir sabradāta Gunta Belēviča 1 gada un 3 mēnešu ilgās darbības rezultātā. Mēģināsim apkopot šīs rosības sasniegumus:
- ievērojami pieaugušas rindas uz izmeklējumiem un pie konsultantiem. Pašlaik atsevišķās jomās rindas pediatrijā pārsniedz 5 mēnešus, bet pieaugušajiem – gadu. Kāpēc tas notika? Guntis Belēvičs samazināja pacientu iemaksas, palielināja atsevišķu kompensējamo medikamentu finansēšanu. Līdzekļu no valsts budžeta vairāk nav, tādēļ nauda tika pagrābta no pakalpojumiem paredzētā finansējuma. Mazāk kvotu, garākas rindas. Lai šīs rindas neparādītu, ministrs ļauj pierakstīties uz kvotām ierobežotā laika posmā, - to viņš sauc par savu plānu;
- „melnais koridors” uz onkoloģiju – pacientiem solītā „zaļā koridora vietā”;
- ar nejēdzīgām birokrātiskām atskaitēm un formulāriem apgrūtināts ārstu (īpaši, ģimenes ārstu) darbs, neskaitāmas atskaites;
- haotiska rosība ap laboratorisko izmeklējumu kvotām, liedzot tās izrakstīt ģimenes ārstiem. Onkoloģisko slimnieku uzraudzību pie ģimenes ārsta Guntis Belēvičs nolēmis veikt ar fonendoskopu un elektrokardiogrammu, nevis radioloģiskiem izmeklējumiem un onkomarķieriem;
- pagājušajā gadā mirušas 11 mātes dzemdību un pēcdzemdību laikā. Sliktāk nekā 1956. gadā. Lielākoties šīs mātes bijušas nelīdzestīgas – nav stājušās grūtniecības uzskaitē pie ginekologa vai vecmātes. Tomēr mātes mirstība - 5 uz 10 000 dzemdētājām - Rietumeiropas valstīs būtu 100% iemesls ministram atkāpties, ja ne pakārties. Patiesībā visas šīs mirušās mātes ir sociālā determinance – gandrīz visos gadījumos vainojams alkohols, narkotikas, nabadzība, neizglītotība, bet visos gadījumos – veselības zināšanu un veselības pratības trūkums. Pašlaik par izglītības ministru kļuvis cilvēks (Kārlis Šadurskis), kas savulaik no skolu programmām izņēma veselības mācību. Tagad mēs pļaujam viņa sēto noziedzīgo attieksmi pret veselību.
Tieši tikpat nezinoši un zināt negriboši kā pavalstnieki ir Latvijas valstsvīri, kas ilgstoši finansē Latvijas veselības aprūpi ar 2.9% no IKP (ES šogad vidēji 6.9%). Guntis Belēvičs šajā situācijā traucas no vienas televīzijas uz otru, rāda demogoģijas paraugstundas, uzliela savu rosību un cenšas sarīdīt valsts slimnīcu mediķus ar privāto medicīnas struktūru mediķiem. Bet tas ir cita – garāka stāstiņa vērts.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
